2018. gada sākums
Laimīgu Jauno Gadu!
Kas mums jauns?
Radis šoruden cītīgi ieturēja savu līniju - ar mistiskām problēmām.
Vairojoties slapjumam, bezgalīgiem dubļiem un mazkustībai šamam sāka pampt kājas un vēders. vairāk pakaļkājas. + ir aizdomas par kaut ko artrītisku, jo vienu brīdi galīgi negribēja celt, dot, turēt pakaļkājas, nebalto it īpaši. tipa drusku paceļ no zemes, bet stiept uz atpakaļu atsakās un arī turēt piepaceltu ir ar mieru vien īsu brīdi. toties neklibo nevienā gaitā. kustās normāli, labprāt rikšo un lēkšo.
sākumā samazināju slodzi un staidzināju vairāk pie rokas, bet ar to bija par maz, lai pilnībā noietu pampums no kājām un tūska no vēdera. tā kā klibuma nav atsāku jāt un vairāk kustināt.
staļļa ZSV pasākuma ietvaros notika apm 20 km pārgājiens. mazliet raizējos vai Radim vajag iet, bet nospļāvos un aizjājām. pārsvarā jau gājām soļos, kādu gabalu arī pie rokas. nogura viņš diezgan toties - pilnībā nogāja visi pampumi un tūskas, arī nākamajā dienā nebija. šobrīd drusku vēl pampst pakaļkājas, ja ilgāk nav kustējies, bet tik traki kā pirms pārgājiena vairs nav bijis. tā, ka labi vien, ka aizgājām.
Pēdējā laikā retāk sanācis, bet turpinām ņemties ar ST. pēdējā treniņā sākām mācīties haunčes ar jātnieku. pagaidām tā, ka es sēžu mugurā, brīnos un cenšos pārāk netraucēt, bet Anitra palīdz no zemes. turpinu jūsmot par ST pozitīvo ietekmi uz zirga prātu. Radītis daudz elastīgāks galvā palicis. agrāk visu jauno vienmēr vispirms uztvēra ar - "vai, vai, vai, šito es nezinu un nesaprotu, tas nevar būt nekas labs, es tagad uztraukšos, nedomāšu un nedarīšu". pirmie soļi ST sastāvēja pārsvarā no tā. tagad "vai, vai, vai, nesaprotu, tāpēc nedarīšu" fāze ir ievērojami saīsinājusies un zaudējusi intensitāti un Radītis jaunas lietas uztver daudz atvērtāk, labprātīgāk un ieinteresētāk.
darbs birojā tiešām nebija domāts man. neizturēju un uzrakstīju atlūgumu. šobrīd esmu oficiāla bezdarbniece
redzēsim kādus jaunus apvāršņus man šis gads atnesīs.
Kas mums jauns?
Radis šoruden cītīgi ieturēja savu līniju - ar mistiskām problēmām.
Vairojoties slapjumam, bezgalīgiem dubļiem un mazkustībai šamam sāka pampt kājas un vēders. vairāk pakaļkājas. + ir aizdomas par kaut ko artrītisku, jo vienu brīdi galīgi negribēja celt, dot, turēt pakaļkājas, nebalto it īpaši. tipa drusku paceļ no zemes, bet stiept uz atpakaļu atsakās un arī turēt piepaceltu ir ar mieru vien īsu brīdi. toties neklibo nevienā gaitā. kustās normāli, labprāt rikšo un lēkšo.
sākumā samazināju slodzi un staidzināju vairāk pie rokas, bet ar to bija par maz, lai pilnībā noietu pampums no kājām un tūska no vēdera. tā kā klibuma nav atsāku jāt un vairāk kustināt.
staļļa ZSV pasākuma ietvaros notika apm 20 km pārgājiens. mazliet raizējos vai Radim vajag iet, bet nospļāvos un aizjājām. pārsvarā jau gājām soļos, kādu gabalu arī pie rokas. nogura viņš diezgan toties - pilnībā nogāja visi pampumi un tūskas, arī nākamajā dienā nebija. šobrīd drusku vēl pampst pakaļkājas, ja ilgāk nav kustējies, bet tik traki kā pirms pārgājiena vairs nav bijis. tā, ka labi vien, ka aizgājām.
Pēdējā laikā retāk sanācis, bet turpinām ņemties ar ST. pēdējā treniņā sākām mācīties haunčes ar jātnieku. pagaidām tā, ka es sēžu mugurā, brīnos un cenšos pārāk netraucēt, bet Anitra palīdz no zemes. turpinu jūsmot par ST pozitīvo ietekmi uz zirga prātu. Radītis daudz elastīgāks galvā palicis. agrāk visu jauno vienmēr vispirms uztvēra ar - "vai, vai, vai, šito es nezinu un nesaprotu, tas nevar būt nekas labs, es tagad uztraukšos, nedomāšu un nedarīšu". pirmie soļi ST sastāvēja pārsvarā no tā. tagad "vai, vai, vai, nesaprotu, tāpēc nedarīšu" fāze ir ievērojami saīsinājusies un zaudējusi intensitāti un Radītis jaunas lietas uztver daudz atvērtāk, labprātīgāk un ieinteresētāk.
darbs birojā tiešām nebija domāts man. neizturēju un uzrakstīju atlūgumu. šobrīd esmu oficiāla bezdarbniece
redzēsim kādus jaunus apvāršņus man šis gads atnesīs.
Komentāri
Ierakstīt komentāru