Piezīmes no augusta - ST, plecs
Vairāki treniņi no zemes un pēdējie divi jāšus - soļos, bez segliem.
Anitra bija uz iejādes semināru Igaunijā, atveda jaunus vingrinājumus - viens no tiem, darīt visu to, ko jau iepriekš esam darījuši neejot zirgam blakus, bet ejot pa priekšu (atmuguriski). Tas palīdz pret to, ka zirgs izkrītot no līdzsvara sāk steigties, jo priekšā ir cilvēks un virsū jau neskries un atstāj vairāk iespēju koriģēt citas lietas.
Nevarētu teikt, ka mēs esam ļoti čakli ST darītāji, bet +/- 2x nedēļā ~1h garš treniņš ar Anitru mums ir. Tāpēc progress nav ne ātrs, ne grandiozs, bet esam tikuši līdz plecam un pieņemšanām, no zemes gar sētu. pieņemšanas tādas vēl ļoti, ļoti nosacītas, bet plecs sāk sanākt arvien labāk un garākus gabaliņus.
pagājšreiz pēc ilgāka pārtraukuma paņēmām treniņu jāšus. man ļoti patika lēnā likšana kopā pa detaļām, jo gan man, gan Radim ir ļoti svarīgi visu saprast, kas un kā notiek. ja visu saliek kopā pārāk ātri, mēs abi cepamies. sākām ļoti lēnām un mierīgi mācīties plecu. tātad uzdevums - soļos pa perimetru, ar samērā brīvām pavadām - t.i. paprasa nostādni un atbrīvo, nevis turpina turēt (vai vilkt);
* ik pa laikam apstājamies, paprasām nostādni, ejam tālāk
* ik pa laikam prasām nostādni neapstājoties
* ejam nostādnē pa īsajām malām
* ejam nostādnē pa garajām malām
* ejam brīvi, apstājamies, paprasām nostādni un ar ārējās pavadas tapināšanu (sākumā palīdzot ar kociņu), palūdzam pabīdīt priekšdaļu uz āru un nostāties pleca pozīcijā
* darām visu to pašu, ko iepriekš, tikai pēc apstāšanās un pleca pozīcijas ieņemšanas, pirms atkal uzsākt iet, palūdzam atkal atbīdīties atpakaļ pie sienas
ļoti, patīk piegājiens, kad nostādnes turēšana ir zirga atbildība un viņam tiek lēni un konkrēti izskaidrots, ko no viņa vispār grib. pirms ST man bija ar nostādnēm problēmas, jo tas parasti bija tā, ka zirga galva tiek ievilkta nostādnē, pēc turpināts pieturēt ar roku, zirgs tikmēr sakrīt uz priekšu, krīt ārā no līdzsvara un attiecīgi sāk steigties un gulties man rokās. līdz šim man nebija skaidrs kā to labot, sajūta bija nepatīkama, ir bijuši treniņi (ar dažādiem treneriem) pēc kuriem reāli sāp rokas un mugura no tās turēšanas. saprotu, arī, ka zirgs iepriekš īsti nesaprata, kas notiek, kad viņam šitā lēnām visu izskaidro un pa ceļam arī es pati visu labāk saprotu, tad viņš praktiski necepas un neieskrienas un neizgāžas, kas bieži notika agrāk. katrā ziņā maniem ļoti sūdīgajiem jāšanas pamatiem, šāda pieeja strādā daudz labāk un progress ir ievērojami jūtamāks un ātrāks, lai gan sākumā drusku viebos - cik var soļos mīcīties pa laukumu.
Anitra bija uz iejādes semināru Igaunijā, atveda jaunus vingrinājumus - viens no tiem, darīt visu to, ko jau iepriekš esam darījuši neejot zirgam blakus, bet ejot pa priekšu (atmuguriski). Tas palīdz pret to, ka zirgs izkrītot no līdzsvara sāk steigties, jo priekšā ir cilvēks un virsū jau neskries un atstāj vairāk iespēju koriģēt citas lietas.
Nevarētu teikt, ka mēs esam ļoti čakli ST darītāji, bet +/- 2x nedēļā ~1h garš treniņš ar Anitru mums ir. Tāpēc progress nav ne ātrs, ne grandiozs, bet esam tikuši līdz plecam un pieņemšanām, no zemes gar sētu. pieņemšanas tādas vēl ļoti, ļoti nosacītas, bet plecs sāk sanākt arvien labāk un garākus gabaliņus.
pagājšreiz pēc ilgāka pārtraukuma paņēmām treniņu jāšus. man ļoti patika lēnā likšana kopā pa detaļām, jo gan man, gan Radim ir ļoti svarīgi visu saprast, kas un kā notiek. ja visu saliek kopā pārāk ātri, mēs abi cepamies. sākām ļoti lēnām un mierīgi mācīties plecu. tātad uzdevums - soļos pa perimetru, ar samērā brīvām pavadām - t.i. paprasa nostādni un atbrīvo, nevis turpina turēt (vai vilkt);
* ik pa laikam apstājamies, paprasām nostādni, ejam tālāk
* ik pa laikam prasām nostādni neapstājoties
* ejam nostādnē pa īsajām malām
* ejam nostādnē pa garajām malām
* ejam brīvi, apstājamies, paprasām nostādni un ar ārējās pavadas tapināšanu (sākumā palīdzot ar kociņu), palūdzam pabīdīt priekšdaļu uz āru un nostāties pleca pozīcijā
* darām visu to pašu, ko iepriekš, tikai pēc apstāšanās un pleca pozīcijas ieņemšanas, pirms atkal uzsākt iet, palūdzam atkal atbīdīties atpakaļ pie sienas
ļoti, patīk piegājiens, kad nostādnes turēšana ir zirga atbildība un viņam tiek lēni un konkrēti izskaidrots, ko no viņa vispār grib. pirms ST man bija ar nostādnēm problēmas, jo tas parasti bija tā, ka zirga galva tiek ievilkta nostādnē, pēc turpināts pieturēt ar roku, zirgs tikmēr sakrīt uz priekšu, krīt ārā no līdzsvara un attiecīgi sāk steigties un gulties man rokās. līdz šim man nebija skaidrs kā to labot, sajūta bija nepatīkama, ir bijuši treniņi (ar dažādiem treneriem) pēc kuriem reāli sāp rokas un mugura no tās turēšanas. saprotu, arī, ka zirgs iepriekš īsti nesaprata, kas notiek, kad viņam šitā lēnām visu izskaidro un pa ceļam arī es pati visu labāk saprotu, tad viņš praktiski necepas un neieskrienas un neizgāžas, kas bieži notika agrāk. katrā ziņā maniem ļoti sūdīgajiem jāšanas pamatiem, šāda pieeja strādā daudz labāk un progress ir ievērojami jūtamāks un ātrāks, lai gan sākumā drusku viebos - cik var soļos mīcīties pa laukumu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru