2016/septembris

2016
7. septembris

kopumā mums iet nekāda vaina, vēl viens mēnesis ar kaimiņa zirgiem, līdz pilntiesīgai pāriešanai Zirguskolas barā.
vienu brīdi pakliboja ar savu iecienīto kreiso priekškāju. sākās tā, ka jāju apvidū, sāku rikšot, šams ta ne paklupa, ta ne uzkāpa uz kautā (akmens/saknes) un pēc tam rikšos kliboja. nagā nekas iesprūdis nebija, bet vēlāk zolē bija tāda tumšāka, mīkstāka vieta - droši vien kaut kāds abscess.

toties pirms pāris dienām konstatēju, ka kungs ir pamanījies sagriezt pakaļkājas. es tiešām nesaprotu kādā veidā. citiem zirgiem nekā nav, pļavu pārstaigāju - nekā nav. kādreiz tur bijusi aramzeme (t.i. nebūtu jālien no zemes dzeloņdrātīm ārā, kā tas gadās ex kolhoza govju ganībās). kaimiņš arī tur pļauj un vāc sienu, ja mētātos drātis, būtu manījis un aizvācis. karoč kārtējā mistika Radīša gaumē. nu vismaz nav nekas briesmīgs, tikai nesmukas un sāpīgas brūces

kad es atklāju, nebija vairs diezko svaigas. nomazgāju ar ūdeni un uzpūtu blūspreju. izskatās, ka būtu kaut kur iepinies un rāvies ārā. kur? - nesaprotu. cik atceros no tās reizes, kad Radis bija pazudis, dzeloņdrāšu ievainojumi izskatās citādāk.