2016/janvāris - treniņš ar Aiju

2016
24. janvāris

laiks pārstāt apaugt ar sūnām un piepēm. šodien bija treniņš! (iepriekšējais bija aizpērnajos ZSV)
sarunājām izmēģinājumreizi ar iejādnieci Aiju Rutku.
man patika - nebļāva un es sapratu, ko viņa runā un, ko no manis prasa. tā neko jaunu neuzzināju, kļūdas visas tās pašas vecās vismaz jaunas nav nākušas klāt par zirgu dzīvi ārā un beztrenžjāšanu gan Aija tā visai neticīgi brīnījās
mēģināšu reizi nedēļā pa treniņam paņemt, cik nu pamats un laikapstākļi ļaus.
kopumā - konkūrseglos kāja par daudz lien uz priekšu, vecajos kīferos bija daudz ērtāk nolikt vietā. negāzties uz priekšu, kad gribu kaut ko darīt/mainīt, nepazaudēt koridoru, aktīvāk lietot kāju, neslinkot, pabeigt līdz galam iesāktus elementus.

1. februāris

tipiski - kā sāc kaut ko jēdzīgu darīt, tā notiek, kkas kas to nobremzē. šajā gadījumā - atkusnis. kāds tur treniņš, ja viss sastāv vai nu dziļiem dubļiem, vai milzu lāmām vai slidenām sniegledus paliekām.
aizgājām šodien pie rokas uz mežu (tur gan zeme jau tāda jājama sāk izskatīties) un mazliet padarbojāmies ar "pacel" mācīšanās izvēršanu. mājās, Radis jau diezgan stabili ceļ steku vai burkānkoku no zemes, kad viņam to saka. šoreiz mēģināju ejot pamest steku uz priekšu un kad tam tuvojāmies teicu, lai paceļ. beigās jau sanāca pavisam labi, vajadzētu pamācīt vēl ar kādu priekšmetu, piemēram, cimdu. un drīz moš jāmēģina jāšus.