2016/augusts - pārvākšanās uz Krogsilu
2016
1. augustsesmu pārvākusies no Salaspils uz Rīgu un vakar pārvācāmies arī ar zirgu. tagad dzīvosim Zirguskolā, pirmos mēnešus ierobežoto ganību dēļ patusējot ar kaimiņa zirgiem blakus pļavā, ne kopā ar lielo baru.
treilī kāpt, protams, negribēja, bet kaut kādā ziņā gāja labāk nekā tad, kad braucām iepriekšreiz. kopumā kāpa 3 stundas, bet mēs negribējām viņu piečakarēt - tipa kā iekāpj, tā bomi priekšā un viss. procesa gaitā tikai vairākkārt iekāpts, izkāpts, bomis aizvērts un atvērts. viņam gan tā viļņveidīgi nāca trakums virsū - nupat jau liekas mierīgs un normāls, kāpj iekšā, tad kaut kas noklišķ un atkal sāk stīvēties un lekt gar malu un nekāpt ar pakaļkājām uz trapa utt. liels paldies Dainītei par palīdzību.
brauciena laikā uzvedās mierīgi, tikai Kārlis, kurš brauca aizmugurē, teica, ka sākumā esot zviedzis.
ar jaunajiem dzīvesbiedriem - Pitagoru un Pelīti, sadraudzējās pārsteidzoši mierīgi un ātri. kā ielaidu aplokā, tā Radis apņēmīgā gaitā aizdevās pie viņiem (viņi bija otrā aploka galā). nedzirdēju pilnīgi nevienu kviecienu, nekādas nesāšanās arī nebija, drusciņ parikšoja un viss. aizbraucu izkrāmēt mantas uz Zirguskolu, kad pēc kādas pusstundas atbraucu atpakaļ, tad visi pilnīgi mierīgi ganījās pavisam blakus viens otram. man pilnīgi vai likās aizdomīgi tik mierīga kopā salaišana, raizējos vai netaupa razborkas uz nakti bet Pitagoram laikam plaša sirds un viņam nerūp, ka viņa ķēve tagad jādala uz diviem
šodien aizbraucu, visi trīs turpināja pilnīgi mierīgu kopābūšanu. paņēmu Radi un aizgājām ekskursijā uz Zirguskolu. turpceļā bija pavisam rāms, kluss un mierīgs. pa ceļam satikām bariņu riteņbraucēju, kuri savā starpā sprieda par kaut kādu uz Bauskas šosejas notriektu zirgu. ierodoties Zirguskolā Radis ļoti samulsa, jo tur bija daudz, daudz zirgu. ielaidu jāšanas laukumā, lai var izošņāties ar citiem pār sētu. Roi pāris reizes nokviecās, Snikers bubināja, likās, ka dažām ķēvēm Radis patīk. atpakaļ ceļā gan Radis visu laiku bļāva, man likās, ka es kurla palikšu. un bija priecīgs, kad atkal tika pie Pitagora un Pelītes. jauki, ka ievākšanās tik mierīga un uzņemšana viesmīlīga. es tikai ceru, ka Radis tagad nemēģinās viņiem slimīgi pielīmēties un netaisīs scēnas.
ar jaunajiem dzīvesbiedriem - Pitagoru un Pelīti, sadraudzējās pārsteidzoši mierīgi un ātri. kā ielaidu aplokā, tā Radis apņēmīgā gaitā aizdevās pie viņiem (viņi bija otrā aploka galā). nedzirdēju pilnīgi nevienu kviecienu, nekādas nesāšanās arī nebija, drusciņ parikšoja un viss. aizbraucu izkrāmēt mantas uz Zirguskolu, kad pēc kādas pusstundas atbraucu atpakaļ, tad visi pilnīgi mierīgi ganījās pavisam blakus viens otram. man pilnīgi vai likās aizdomīgi tik mierīga kopā salaišana, raizējos vai netaupa razborkas uz nakti bet Pitagoram laikam plaša sirds un viņam nerūp, ka viņa ķēve tagad jādala uz diviem
šodien aizbraucu, visi trīs turpināja pilnīgi mierīgu kopābūšanu. paņēmu Radi un aizgājām ekskursijā uz Zirguskolu. turpceļā bija pavisam rāms, kluss un mierīgs. pa ceļam satikām bariņu riteņbraucēju, kuri savā starpā sprieda par kaut kādu uz Bauskas šosejas notriektu zirgu. ierodoties Zirguskolā Radis ļoti samulsa, jo tur bija daudz, daudz zirgu. ielaidu jāšanas laukumā, lai var izošņāties ar citiem pār sētu. Roi pāris reizes nokviecās, Snikers bubināja, likās, ka dažām ķēvēm Radis patīk. atpakaļ ceļā gan Radis visu laiku bļāva, man likās, ka es kurla palikšu. un bija priecīgs, kad atkal tika pie Pitagora un Pelītes. jauki, ka ievākšanās tik mierīga un uzņemšana viesmīlīga. es tikai ceru, ka Radis tagad nemēģinās viņiem slimīgi pielīmēties un netaisīs scēnas.
Komentāri
Ierakstīt komentāru