2015/jūlijs - dusmas
2015
9. jūlijs
*) jūnija sākumā turpinājām drusku palēkāt;
*) pēc tam Radis drusku pakliboja, ar to savu klasisko, kreiso priekškāju, ne ļoti, bet rikšos bija netīra gaita;
*) tad mums bija problēmas ar dusmām. 4 mūsu kopdzīves gados ar neko tādu nebija nācies saskarties. izpaudās tās dusmas tā - ejam apvidū, viss normāli, līdz brīdim, kad ir skaidrs, ka esam iegriezušies mājupceļā un mājas vairs nav diezko tālu. tā Radis sāk nenormāli steigties - soļo nenormālā ātrumā. kad es mēģinu sarunāt lēnāk, tad paliek nenormāli nikns - aizrullējas kaut kādā rolkūrā aiz pavadas, klabina zobus, putojas, svīst, šņāc utt. Dari ko darīdams ir tikai 2 opcijas - vai nu Radis, kurš ļoti steidzas vai Radis, kurš ir ļoti nikns. tas viss bija ļoti mulsinoši, jo viņš to darīja arī ne tikai kad vienatā gājām, bet arī ar Sniķi. es mēģināju veikt kaut kādas audzinošas darbības, piemēram, prasīt kaut kādas darbības, bet no jebkādām prasībām viņš kļuva vēl niknāks. vienreiz mēģināju to ārstēt tā, ka brīdī kad šams sāk steigties un nereaģē uz maniem ierosinājumiem iet rāmi, tad griezties riņķī un lēkšot atpakaļ mežā, prom no māju virziena. diemžēl izrādījās, ka viņam ir nenormāli daudz enerģijas. kad bijām 3x uzlēkšojuši kalnā un vienreiz nolēkšojuši labu gabalu pa līdzenu ceļu (protams, ne jau pēc kārtas, bet atsevišķi - pēc katra neveiksmīga mēģinājuma mierīgi iet mājās), man sāka nolaisties rokas. galvenais, kā aiziet mājās, tā atkal pilnīgs eņģelis. tālākais mans plāns bija nākamajā reizē ļaut viņam steigties mājās un tad iet laukumā ilgi rukāt, bet es to nerealizēju, jo šamam piemetās tā netīrā gaita. kamēr nejāju, pasūtīju magniju un vispār laikam iedarbojas. vienatā pagaidām nav sanācis nekur iet, bet kad 7dien gājām ar Sniķi uz Daugavu un vēl pirms tam kopā pie rokas pastaigājāmies, tad bija ok. vienu brīdi, sākot iet uz mājām, tā kā sāka drusku cepties, bet tas ne tuvu nebija tik traki kā iepriekš. nu cerams, tā tiešām bija tikai magnija vaina garlaicīgi man ar Radīti laikam nav bijis nekad
no tādas nesenākas pagātnes -
*) viendien jājām kopā ar Irbi pa laukumu un uz brīdi samainījāmies ar zirdziņiem. es pat saņēmos palēkšot ar Snikeru. jutos es ļoti tizli un diezko harmoniski mēs nebijām, bet vismaz es pamēģināju un nekas briesmīgs nenotika
*) 7dien bijām ekspedīcijā uz Daugavu. mīnuss tāds, ka jāiet pāri šosejai, bet tā jau forši. ekspedīcija nebija iepriekš plānota, tāpēc bijām pilnā ekipējumā. kādreiz jāaiziet bez segliem un tādās knapākās drēbēs. sākumā likās ka Radim no Daugavas bail - pie rokas galīgi negribēja kāpt iekšā. bet, kad es uzkāpu mugurā, tad iekāpām. zirdziņš kārtīgi izšļakstinājās un saēdās niedres.
9. jūlijs
*) jūnija sākumā turpinājām drusku palēkāt;
*) pēc tam Radis drusku pakliboja, ar to savu klasisko, kreiso priekškāju, ne ļoti, bet rikšos bija netīra gaita;
*) tad mums bija problēmas ar dusmām. 4 mūsu kopdzīves gados ar neko tādu nebija nācies saskarties. izpaudās tās dusmas tā - ejam apvidū, viss normāli, līdz brīdim, kad ir skaidrs, ka esam iegriezušies mājupceļā un mājas vairs nav diezko tālu. tā Radis sāk nenormāli steigties - soļo nenormālā ātrumā. kad es mēģinu sarunāt lēnāk, tad paliek nenormāli nikns - aizrullējas kaut kādā rolkūrā aiz pavadas, klabina zobus, putojas, svīst, šņāc utt. Dari ko darīdams ir tikai 2 opcijas - vai nu Radis, kurš ļoti steidzas vai Radis, kurš ir ļoti nikns. tas viss bija ļoti mulsinoši, jo viņš to darīja arī ne tikai kad vienatā gājām, bet arī ar Sniķi. es mēģināju veikt kaut kādas audzinošas darbības, piemēram, prasīt kaut kādas darbības, bet no jebkādām prasībām viņš kļuva vēl niknāks. vienreiz mēģināju to ārstēt tā, ka brīdī kad šams sāk steigties un nereaģē uz maniem ierosinājumiem iet rāmi, tad griezties riņķī un lēkšot atpakaļ mežā, prom no māju virziena. diemžēl izrādījās, ka viņam ir nenormāli daudz enerģijas. kad bijām 3x uzlēkšojuši kalnā un vienreiz nolēkšojuši labu gabalu pa līdzenu ceļu (protams, ne jau pēc kārtas, bet atsevišķi - pēc katra neveiksmīga mēģinājuma mierīgi iet mājās), man sāka nolaisties rokas. galvenais, kā aiziet mājās, tā atkal pilnīgs eņģelis. tālākais mans plāns bija nākamajā reizē ļaut viņam steigties mājās un tad iet laukumā ilgi rukāt, bet es to nerealizēju, jo šamam piemetās tā netīrā gaita. kamēr nejāju, pasūtīju magniju un vispār laikam iedarbojas. vienatā pagaidām nav sanācis nekur iet, bet kad 7dien gājām ar Sniķi uz Daugavu un vēl pirms tam kopā pie rokas pastaigājāmies, tad bija ok. vienu brīdi, sākot iet uz mājām, tā kā sāka drusku cepties, bet tas ne tuvu nebija tik traki kā iepriekš. nu cerams, tā tiešām bija tikai magnija vaina garlaicīgi man ar Radīti laikam nav bijis nekad
no tādas nesenākas pagātnes -
*) viendien jājām kopā ar Irbi pa laukumu un uz brīdi samainījāmies ar zirdziņiem. es pat saņēmos palēkšot ar Snikeru. jutos es ļoti tizli un diezko harmoniski mēs nebijām, bet vismaz es pamēģināju un nekas briesmīgs nenotika
*) 7dien bijām ekspedīcijā uz Daugavu. mīnuss tāds, ka jāiet pāri šosejai, bet tā jau forši. ekspedīcija nebija iepriekš plānota, tāpēc bijām pilnā ekipējumā. kādreiz jāaiziet bez segliem un tādās knapākās drēbēs. sākumā likās ka Radim no Daugavas bail - pie rokas galīgi negribēja kāpt iekšā. bet, kad es uzkāpu mugurā, tad iekāpām. zirdziņš kārtīgi izšļakstinājās un saēdās niedres.
Komentāri
Ierakstīt komentāru