2015/februāris
2015
17. februāris
braucot uz stalli bija vairāki varianti ko darīt, bet aizbraucot un ieraugot, ka viss ir ledū kalts, jebkādi nopietni plāni automātiski atcēlās.
drusciņ padarbojāmies no zemes lielākajā laukumā - tur par brīnumu nebija viss ledū, bet ātri tāpat pārvietoties nevarēja. pasoļoja/parikšoja kapu riksī (t.i. lēni) pāri kārtiņai, soļos pataisījām astotnieku ap divām riepām - tas sen nebija darīts, tāpēc patizli + attālums starp riepām bija drusku par lielu, diemžēl tās bija iesalušas zemē. vnk pavazājāmies pa laukumu un pakomunicējām, kā arī paskatījos vai vēl ir sānu gaitas. uz vienu pusi ir, uz otru nav. uz to, kuru ir - saprot uzreiz, ko es gribu. no otras puses - pilnīgs - "eeee, ko tu man piesējies, ko tu mani te baksti, kas tev par problēmām? es te mierīgi stāvu vai eju uz priekšu, kas tieši tev nepatīk?"
pēc tam gājām skatīties vai vannā ir ūdens, jo strautmale šoreiz tiešām bija tīrs ledus. vannā būtu bijis ūdens, ja nebūtu Snikera, kurš bija izvilcis no vannas šļūteni un kādu brīdi nodarbojies ar slidotavas iekārtošanu. vispār man šķiet, ka veltīgi, jo slidens tur bija arī pirms tam. tik slidens, ka zirdziņi nevarēja nodoties ierastajai sajūsmai par jaunu ruļļu vešanu aplokā - parasti viņi visi ārdās, bet šoreiz nekā.
vispār žēl, ka nav šobrīd iespējams ņemties ar to shēmu, jo tas dīvainā kārtā tiešām nāca par labu Rada psihoemocionālajam stāvoklim. nekas, ziņās raksta, ka ziema esot beigusies - cerams viss ātri nokusīs, nožūs un būs labi jājams pamats.
24. februāris
Radīts bija nedēļu pamests novārtā, jo es biju slima.
Šodien beidzot jutos pietiekami spējīga, lai izlīstu no mājas un aizbrauktu uz stalli. zirdziņš bija apvainojies - kad saucu, tikai skatījās, bet nenāca.
aizgājām pastaigāt pa slapju, slapju, miglainu mežu un ledainām, ledainām taciņām, Irbes un Sniķa kompānijā. sākumā Radis bija drusku tā kā jāvelk, bet kad bijām aizgājuši līdz karjeram un paganījušies sūnās, viršos un mētrās, tad šams atdzīvojās un pats izrādīja vēlmi un interesi turpināt pastaigu pa iepriekš neietām taciņām, nevis drūmi vilkās. nāca man smuki galvu pār plecu pārkarinājis.
mežā vēl daudz sniega, vietām visai dziļš. Radis vairākas reizes ar lielu prieku izvārtījās.
25. februāris
jā, nu jāt pagaidām nav jēgas. gājām atkal pastaigāties pa mežu un eksplorēt jaunas taciņas. vispār baigi interesanti - vietām ir posmi, kur no sniega vispār vairs ne miņas un tad pēkšņi atkal nonāc kupenu un ledus valstībā. zirdziņiem vispār bija neslikts treniņš, cik nu tādos apstākļos iespējams - uzlīdām vienā visai stāvā kalnā augšā un pēc tam, pa vēl stāvāku nogāzi nolīdām lejā. Radīts gāja ļoti prātīgi un līdzsvaroti. viņš vispār šodien bija tāds foršs - nāca ieinteresēts man blakus, šiverēja pa viršiem, vārtījās utt.
braucot uz stalli bija vairāki varianti ko darīt, bet aizbraucot un ieraugot, ka viss ir ledū kalts, jebkādi nopietni plāni automātiski atcēlās.
drusciņ padarbojāmies no zemes lielākajā laukumā - tur par brīnumu nebija viss ledū, bet ātri tāpat pārvietoties nevarēja. pasoļoja/parikšoja kapu riksī (t.i. lēni) pāri kārtiņai, soļos pataisījām astotnieku ap divām riepām - tas sen nebija darīts, tāpēc patizli + attālums starp riepām bija drusku par lielu, diemžēl tās bija iesalušas zemē. vnk pavazājāmies pa laukumu un pakomunicējām, kā arī paskatījos vai vēl ir sānu gaitas. uz vienu pusi ir, uz otru nav. uz to, kuru ir - saprot uzreiz, ko es gribu. no otras puses - pilnīgs - "eeee, ko tu man piesējies, ko tu mani te baksti, kas tev par problēmām? es te mierīgi stāvu vai eju uz priekšu, kas tieši tev nepatīk?"
pēc tam gājām skatīties vai vannā ir ūdens, jo strautmale šoreiz tiešām bija tīrs ledus. vannā būtu bijis ūdens, ja nebūtu Snikera, kurš bija izvilcis no vannas šļūteni un kādu brīdi nodarbojies ar slidotavas iekārtošanu. vispār man šķiet, ka veltīgi, jo slidens tur bija arī pirms tam. tik slidens, ka zirdziņi nevarēja nodoties ierastajai sajūsmai par jaunu ruļļu vešanu aplokā - parasti viņi visi ārdās, bet šoreiz nekā.
vispār žēl, ka nav šobrīd iespējams ņemties ar to shēmu, jo tas dīvainā kārtā tiešām nāca par labu Rada psihoemocionālajam stāvoklim. nekas, ziņās raksta, ka ziema esot beigusies - cerams viss ātri nokusīs, nožūs un būs labi jājams pamats.
24. februāris
Radīts bija nedēļu pamests novārtā, jo es biju slima.
Šodien beidzot jutos pietiekami spējīga, lai izlīstu no mājas un aizbrauktu uz stalli. zirdziņš bija apvainojies - kad saucu, tikai skatījās, bet nenāca.
aizgājām pastaigāt pa slapju, slapju, miglainu mežu un ledainām, ledainām taciņām, Irbes un Sniķa kompānijā. sākumā Radis bija drusku tā kā jāvelk, bet kad bijām aizgājuši līdz karjeram un paganījušies sūnās, viršos un mētrās, tad šams atdzīvojās un pats izrādīja vēlmi un interesi turpināt pastaigu pa iepriekš neietām taciņām, nevis drūmi vilkās. nāca man smuki galvu pār plecu pārkarinājis.
mežā vēl daudz sniega, vietām visai dziļš. Radis vairākas reizes ar lielu prieku izvārtījās.
25. februāris
jā, nu jāt pagaidām nav jēgas. gājām atkal pastaigāties pa mežu un eksplorēt jaunas taciņas. vispār baigi interesanti - vietām ir posmi, kur no sniega vispār vairs ne miņas un tad pēkšņi atkal nonāc kupenu un ledus valstībā. zirdziņiem vispār bija neslikts treniņš, cik nu tādos apstākļos iespējams - uzlīdām vienā visai stāvā kalnā augšā un pēc tam, pa vēl stāvāku nogāzi nolīdām lejā. Radīts gāja ļoti prātīgi un līdzsvaroti. viņš vispār šodien bija tāds foršs - nāca ieinteresēts man blakus, šiverēja pa viršiem, vārtījās utt.
Komentāri
Ierakstīt komentāru