2014
9. augusts
Acones mežā ievācām viršus. Radis bija apbrīnojami mierīgs un kautrīgi ieinteresēts visā. parasti viņam besī, ja ilgi ir kkur uz vietas jāmīcās un kkas jāgaida - kļūst nepacietīgs, tirinās, kārpa, vnk velk prom utt. šoreiz ne miņas no tamlīdzīgām darbībām. ar bikli ziņkārīgu sejas izteiksmi nāca līdzi, skatījās ko es daru utt. un bija ļoti viegli menedžējams par spīti tam, ka nebija līdzi nekāda striķa vai kordas. vienā rokā pavada, otrā šķēres un "trešajā" vēl paši virši.
10. augusts
atkal devāmies uz Acones mežu, ar mērķi papiknikot un ievākt vēl viršus. pirmo izdarījām, otro nē. Radis atkal bija burvīgs un pieklājīgs. piknika laikā periodiski un ļoti labi audzināti iesaistījās, pārējā laikā vnk hibernējās. man liekas ka viņš bezmaz solīti neizkustējās no vietas, kurā es no viņa nokāpu. par spīti rāmumam un apgarotībai ar enerģiju tā kā nav nekādu problēmu. lēkšos bija pavisam priecīgs un likās vīlies, ka tik maz. bet nu ar mugursomu nav pārāk ērti nedz rikšot, nedz lēkšot.
pēcpusdienā atbrauca ciemos daži radinieki - krustmāte ar saviem vecākiem. viņas tēvam jau kādi 86 gadi, viņš tāds pašvaks, sēdēja pie staļļa un skatījās. beigās palūdza pievest viņam zirdziņu klāt. Radis ļoti maigi pielieca viņam galvu un stāvēja nekustoties - ne kļančīja kārumus, ne izrādīja kādu nepacietību - ļāva, lai vecais vīrs viņu pačubina un pamīļo, kā un cik ilgi vien vēlas un atceras jaunību laukos. tas bija ļoti jauki. mana mamma arī pirmo reizi uz mana zirdziņa uzsēdās. uz pusotru aplīti.
lieliski, ka a) beigušies dunduri. šodien mežā bijām pa pašu karstumu, bet no dunduriem vairs ne miņas un zirgi stāv pavisam mierīgi. mušu deķi, jāliek tikai pret mušām; b) regulāri uzlīst, vairs nav to trako putekļu un Radim atkal salīdzinoši labi ar elpošanu, neklepo ar vairs tik traki, kā vienu brīdi.
12. augusts
sākumā zirgs godīgi pavizināja vecāko brāļadēlu (5gadnieks), pēc tam drusku pajāju laukumā, zirgs tāds kokains, bet tas jau normāli, pie mūsu pašreizējā jāšanas režīma. gaidu, kad beigsies atvaļinājuma un pēcatvaļinājuma iztukšītis un gribu ņemt daudzmaz regulārus treniņus + atsākt iet uz jogu.
13. augusts
īsais vakara apvidiņš ar I&S. viss tā jauki un mierīgi. pagājām papētīt vienu ceļu pāri pļavām uz Granīta ielas pusi. lai gan iet caur pilnīgu pļavu, nezkāpēc baigi akmeņains, līdz ar to ātrākām gaitām der vien nelieli posmiņi. galā ciemats un atpakaļ jāiet pa to pašu, tā ka laikam nekļūs par regulāru mūsu pastaigu maršrutu.
19. augusts
braucu uz stalli ar sajūtu, ka vajadzētu pagriezt nagus, bet ka galīgi nav iekšā. nolēmu vismaz purnus apvīlēt. pa divām nedēļām nagi jau bi krietni aizauguši. pēc pēdējās reizes, kad visādu apstākļu dēļ sanāca ilgāk neapgriezt (t.i. mēnesi), papēži aizšļūkuši uz priekšu. pakaļkājas atstāju citai dienai.
9. augusts
Acones mežā ievācām viršus. Radis bija apbrīnojami mierīgs un kautrīgi ieinteresēts visā. parasti viņam besī, ja ilgi ir kkur uz vietas jāmīcās un kkas jāgaida - kļūst nepacietīgs, tirinās, kārpa, vnk velk prom utt. šoreiz ne miņas no tamlīdzīgām darbībām. ar bikli ziņkārīgu sejas izteiksmi nāca līdzi, skatījās ko es daru utt. un bija ļoti viegli menedžējams par spīti tam, ka nebija līdzi nekāda striķa vai kordas. vienā rokā pavada, otrā šķēres un "trešajā" vēl paši virši.
10. augusts
atkal devāmies uz Acones mežu, ar mērķi papiknikot un ievākt vēl viršus. pirmo izdarījām, otro nē. Radis atkal bija burvīgs un pieklājīgs. piknika laikā periodiski un ļoti labi audzināti iesaistījās, pārējā laikā vnk hibernējās. man liekas ka viņš bezmaz solīti neizkustējās no vietas, kurā es no viņa nokāpu. par spīti rāmumam un apgarotībai ar enerģiju tā kā nav nekādu problēmu. lēkšos bija pavisam priecīgs un likās vīlies, ka tik maz. bet nu ar mugursomu nav pārāk ērti nedz rikšot, nedz lēkšot.
pēcpusdienā atbrauca ciemos daži radinieki - krustmāte ar saviem vecākiem. viņas tēvam jau kādi 86 gadi, viņš tāds pašvaks, sēdēja pie staļļa un skatījās. beigās palūdza pievest viņam zirdziņu klāt. Radis ļoti maigi pielieca viņam galvu un stāvēja nekustoties - ne kļančīja kārumus, ne izrādīja kādu nepacietību - ļāva, lai vecais vīrs viņu pačubina un pamīļo, kā un cik ilgi vien vēlas un atceras jaunību laukos. tas bija ļoti jauki. mana mamma arī pirmo reizi uz mana zirdziņa uzsēdās. uz pusotru aplīti.
lieliski, ka a) beigušies dunduri. šodien mežā bijām pa pašu karstumu, bet no dunduriem vairs ne miņas un zirgi stāv pavisam mierīgi. mušu deķi, jāliek tikai pret mušām; b) regulāri uzlīst, vairs nav to trako putekļu un Radim atkal salīdzinoši labi ar elpošanu, neklepo ar vairs tik traki, kā vienu brīdi.
12. augusts
sākumā zirgs godīgi pavizināja vecāko brāļadēlu (5gadnieks), pēc tam drusku pajāju laukumā, zirgs tāds kokains, bet tas jau normāli, pie mūsu pašreizējā jāšanas režīma. gaidu, kad beigsies atvaļinājuma un pēcatvaļinājuma iztukšītis un gribu ņemt daudzmaz regulārus treniņus + atsākt iet uz jogu.
13. augusts
īsais vakara apvidiņš ar I&S. viss tā jauki un mierīgi. pagājām papētīt vienu ceļu pāri pļavām uz Granīta ielas pusi. lai gan iet caur pilnīgu pļavu, nezkāpēc baigi akmeņains, līdz ar to ātrākām gaitām der vien nelieli posmiņi. galā ciemats un atpakaļ jāiet pa to pašu, tā ka laikam nekļūs par regulāru mūsu pastaigu maršrutu.
19. augusts
braucu uz stalli ar sajūtu, ka vajadzētu pagriezt nagus, bet ka galīgi nav iekšā. nolēmu vismaz purnus apvīlēt. pa divām nedēļām nagi jau bi krietni aizauguši. pēc pēdējās reizes, kad visādu apstākļu dēļ sanāca ilgāk neapgriezt (t.i. mēnesi), papēži aizšļūkuši uz priekšu. pakaļkājas atstāju citai dienai.
Komentāri
Ierakstīt komentāru