2014
28. augusts
šodien bija tāda drusku traka meža izjāde divvientulībā. baigais vējš, viss čaukst un čab, bet iepriekšreiz tas vispār netraucēja. šoreiz pirmo pusi zirgs bija pilnīgi normāls, bet vienā brīdī viņam sāka vērties ciet. sāka bļaustīties, tirināties un visādi izrādīt, ka vēlas steidzīgi nokļūt mājās. nācās daudz diskutēt un meklēt kompromisus attiecībā uz to cik ātri tiek kustinātas zirga kājas. tā jau viņš nekur neauļoja, mēs pat lēkšojām māju virzienā, bet visu laiku notika berzēšanās par virzienu (Radis visur mēģināja griezt uz māju pusi) un ātrumu (mēģināja nesankcionēti rikšot, bet sankcionētajos rikšos drausmīgi steidzās).
bijām aizgājuši uz pie karjera mežiņu, jo es salasījos rakstu par to cik labi ir soļos kāpelēt pa kalniņiem, ja jāatgriežas pie darba laukumā pēc pārtraukuma un tur ir kur pakāpelēt. to arī padarījām, bet visa tā tirināšanās traucēja šo procesu izbaudīt
ā un soļojot pa zālēm aizaugušu stidziņu, kas lepni saucas Olgas iela, man vislaik galvā skanēja - tūliņ izleks zaķis, tūliņ izleks zaķis, tūliņ izleks zaķis (un mēs aizleksim pa gaisu). un tas zaķis tiešām ņēma un izleca. par laimi stidziņas galā, kur ir neaizaugušāka "iela" - bija laicīgi redzams un mums pa gaisu nebija jālec.
pēdējā posmā pirms mājām zirgs kļuva normāls, līdz, pie manēžas stūra, atkal aizvirinājās. turpat gandrīz pie aploka malas bija redzami pārējie zirgi, bet viņš vispār uz viņiem neskatījās, tikai kvieca man ausī un tirinājās. nezinu, kas viņam bija šodien lēcies. iepriekšējās meža izjādes divatā bija pavisam jaukas un normālas
29. augusts
vakarā zvans no staļļa - Radis klibojot. aizbraucu - zirgs tiešām žēlīgs, bezmaz lec uz trim, atkal pie vainas kreisā priekškāja (tā ar kuru pagājšvasar mistiski ~2 mēnešus nokliboja). stiegra piedzīta, karpālā locītava ar likās lielāka nekā otrai kājai, likās ka kronīti drusku siltāks, bet neesmu droša. un ne visai patīk, ka bulbus tausta. ejot liekas, ka uz papēža negrib likt kāju. cerams absecss, parastais. pamērcēju, iedevu arniku, palaidu atpakaļ.
30. augusts
šodien druscītiņ labāk, kāju jau tur arī zem sevis, vakar tikai izstieptu uz priekšu un izvairoties likt pie zemes. bet nu klibs tāpat ļoti. atvilku līdz stallim, iemērcu kāju un sēdējām. man bija paziņas atbraukuši ar mērķi paglaudīt zirdziņu - Radis likās ļoti apmierināts ar to visu, snauduļoja, nekur prom negāja nebūdams piesiets, barojās ar atvestajiem burkāniem un banāniem.
28. augusts
šodien bija tāda drusku traka meža izjāde divvientulībā. baigais vējš, viss čaukst un čab, bet iepriekšreiz tas vispār netraucēja. šoreiz pirmo pusi zirgs bija pilnīgi normāls, bet vienā brīdī viņam sāka vērties ciet. sāka bļaustīties, tirināties un visādi izrādīt, ka vēlas steidzīgi nokļūt mājās. nācās daudz diskutēt un meklēt kompromisus attiecībā uz to cik ātri tiek kustinātas zirga kājas. tā jau viņš nekur neauļoja, mēs pat lēkšojām māju virzienā, bet visu laiku notika berzēšanās par virzienu (Radis visur mēģināja griezt uz māju pusi) un ātrumu (mēģināja nesankcionēti rikšot, bet sankcionētajos rikšos drausmīgi steidzās).
bijām aizgājuši uz pie karjera mežiņu, jo es salasījos rakstu par to cik labi ir soļos kāpelēt pa kalniņiem, ja jāatgriežas pie darba laukumā pēc pārtraukuma un tur ir kur pakāpelēt. to arī padarījām, bet visa tā tirināšanās traucēja šo procesu izbaudīt
ā un soļojot pa zālēm aizaugušu stidziņu, kas lepni saucas Olgas iela, man vislaik galvā skanēja - tūliņ izleks zaķis, tūliņ izleks zaķis, tūliņ izleks zaķis (un mēs aizleksim pa gaisu). un tas zaķis tiešām ņēma un izleca. par laimi stidziņas galā, kur ir neaizaugušāka "iela" - bija laicīgi redzams un mums pa gaisu nebija jālec.
pēdējā posmā pirms mājām zirgs kļuva normāls, līdz, pie manēžas stūra, atkal aizvirinājās. turpat gandrīz pie aploka malas bija redzami pārējie zirgi, bet viņš vispār uz viņiem neskatījās, tikai kvieca man ausī un tirinājās. nezinu, kas viņam bija šodien lēcies. iepriekšējās meža izjādes divatā bija pavisam jaukas un normālas
29. augusts
vakarā zvans no staļļa - Radis klibojot. aizbraucu - zirgs tiešām žēlīgs, bezmaz lec uz trim, atkal pie vainas kreisā priekškāja (tā ar kuru pagājšvasar mistiski ~2 mēnešus nokliboja). stiegra piedzīta, karpālā locītava ar likās lielāka nekā otrai kājai, likās ka kronīti drusku siltāks, bet neesmu droša. un ne visai patīk, ka bulbus tausta. ejot liekas, ka uz papēža negrib likt kāju. cerams absecss, parastais. pamērcēju, iedevu arniku, palaidu atpakaļ.
30. augusts
šodien druscītiņ labāk, kāju jau tur arī zem sevis, vakar tikai izstieptu uz priekšu un izvairoties likt pie zemes. bet nu klibs tāpat ļoti. atvilku līdz stallim, iemērcu kāju un sēdējām. man bija paziņas atbraukuši ar mērķi paglaudīt zirdziņu - Radis likās ļoti apmierināts ar to visu, snauduļoja, nekur prom negāja nebūdams piesiets, barojās ar atvestajiem burkāniem un banāniem.
Komentāri
Ierakstīt komentāru