2014/oktobris/novembris

2014

27. oktobris

pēc iepriekšējās dienas brīža ar Voltēru sākumā, likās ka būtu veselīgāk jāt laukumā, taču laiks bija tik burvelīgs, ka iztaisījos uz mežu. man par lielu pārsteigumu zirgs bija mierīguma un adekvātuma iemiesojums. nekādu problēmu - ne bļāva, ne steidzās, ne tirinājās. pilnīgi aizdomīgi likās

31. oktobris

braucot uz stalli ļoti nopriecājos pa ceļam redzot, ka zirgi ir ganos un, ka man līdzi ir fotoaparāts - jo bija tā brīnumskaistā biezā migla. aizgāju uz ganiem, zirgi tā kā taisījās čučēt. pievedu Radi pie kalniņa un diezgan ilgi mēģināju uzkūņāties augšā. Radis stāvēja absolūti mierīgi un uz mani līdzjūtīgi skatījās. kad nu biju uzkūņājusies, tad aizgāja atpakaļ precīzi uz to vietu, kur biju viņu paņēmusi un aizmiga. nosēdēju tā labu brīdi baudot kopābūšanu un burvīgo miglāju.

1. novembris

kolektīvā attārpošana. pati nebiju.

2. novembris

neliela, jauka pastaiga patīkamā kompānijā. daudz soļu, drusku rikši un lēkši. zirgs tāds jestrs un aktīvs. lēkšos bija jāaizrāda, ka nav gluži obligāti jāšļūc priekšējam zirgam tieši astē. kad izlēkšojām izteiktu līkumu, tad vispār dzirkstele pakaļā iesvilās

6. novembris

Irbes un Sniķa kompānijā, arī mēs beidzot iemēģinājām jauno manēžas pamatu. ir neapšaubāmi labāks nekā iepriekšējais. nācās gan jāt bez segliem, jo aizejot uz manēžu nepārprotami konstatēju, ka neder segli. man bija tādas nelielas aizdomas radušās jau iepriekšējā jāšanas reizē, bet šovakar es par to pilnīgi pārliecinājos. tad nu ņēmu seglus nost un pajāju tāpatās.
šie segli viņam ir jau kādus 3 gadus un periodiski ir bijušas problēmas plecos - pārāk brīvi utt, tāpēc brīžiem jāju ar biezo aitas sviedreni, brīžiem ar  polsterīti. kad jūlijā bija Zane Radi masēt, tad kopīgi tika izspriests, ka polsteris un biezā aita nav vajadzīga, jo pārāk paceļ seglus. segli kopumā derot labi, bet tāpēc, ka polsterējums baigi ciets, ieteica likt apakšā plānu mīksto, pūkaino paliktnīti, ko arī darīju. ja tā nebūtu, iespējams jau agrāk būtu ievērojusi, ka nav īsti riktīgi. tā kā apaļumos un apmuskuļotībā viņš diezko nav mainījies (un kad mainījās agrāk, tas neietekmēja seglu derēšanu skaustā), vienīgais iemesls, kas nāk prātā šādai negaidītai nederēšanai, ir pāreja uz Natālijas nagu griezumu - šķiet viņam pamainījies pleca leņķis. jāatzīst, ka kustās viņš daudz foršāk nekā pirms tam. cik nu es bez segliem pa manēžu pavizinājos - gaitas ir daudz brīvākas, plūstošākas, ritmiskākas un, ja iepriekš ļoti bieži bija sajūta, ka pakaļkājas vienkārši nīgri velkas līdzi priekškājām, tad tagad pēkšņi mans dibens sajuta krietni aktīvāku pakaļkāju darbību. nezinu, kā tas izskatās no malas, gan jau lielo balvu mēs vēl jāt nevaram , bet nu mugurā sēžot atšķirība ir nenoliedzami sajūtama. lēkšos sēdēt bija izteikti savādāk (un vispār jau grūtāk) nekā agrāk.