2015/aprīlis - zobi

2014

27. jūlijs
pa dienu izcepos pa pašu karstumu braucot mājās no Saldus. atkalredzēšanās ar zirgu pēc ~ 5 dienu netikšanās gan nebija pārāk apgarota. zirgi bija tikko aizgājuši uz pļavu un badīgi rija zāli, Radis ij austiņas nepacēla, kad es saucu. līdzi arī nāca pavisam negribīgi. ar Irbi un Snikeru kopā devāmies paplunčāties karjerā, bet vēl 21os vakarā mežs bija pilns dunduru un jājiens apaušos un bez segliem bija drusku ekstrēms. par karjeru ar zirgs nezkāpēc nebija dižā sajūsmā, pat savas iemīļotās niedres negribēja ēst. vislaik dīdījās uz māju pusi. kaut kā nebijām uz kopīgas nots tovakar.

28. jūlijs

vispār ir krietni saasinājusies elpošanas problēma - pa pašu karstumu zirgi iet stallī, bet pirms un pēc tam ar negrib iet uz pļavu. stāv pie vārtiem, kur ir pilnīgas smiltis un drausmīgi putekļi. paši vēl mīcās un taisa putekļus, jo tad mazāk kukaiņu paliek. ja vēl kāds blakus laukumā jāj vispār vāks. pa vakariem gan cenšas laukumu laistīt, bet pa pašu dienas svelmi jau nav jēgas to darīt, viss uzreiz izgaro. tomēr atrodas mums eksemplāri, kam nav zirga un sevis žēl, lai tādos apstākļos jātu. katrā ziņā kopš viņi mīcās pa tiem putekļiem vairākas stundas dienā, klepot ir atsācis pamatīgi.
atbraucu uz stalli ar riteni, šortos un čībiņās, jo nebiju vispār iedomājusies ka būs iespējams jāt. bet laukums bija labi saliets un praktiski vispār neputēja, tad nu nevarēju laist garām izdevību pakustināt un paventilēt zirgu. man gan stallī nebija zābaku, tāpēc nācās aizņemties no biedrenes un jāt divus izmērus lielākos. nekāda baigā jāšana gan nesanāca, jo zirgs vislaik klepoja, pavadas vispār nevarēja paņemt - kā paņemu, tā tūlīt jāatdod kakls klepošanai. bet nu izklepojās, iztecināja puņķus kkādus arī ārā. tā jau bija diezgan žirgts. ielocīties pagriezienos gan ne vella negribēja.

30. jūlijs

pēc vakardienas negaisa vismaz putekļi pierimuši un zeme vēl tur mitrumu. jāt negribējās, bet likās ka zirgu vajag pakustināt. nolēmu pirmo reizi pēc stiegras pakordot drusku. ziniet, es jums teikšu, ka zirgs nav nedz karstuma, nedz dunduru, nedz elpošanas problēmu saasinājuma nomocīts. arī magnijs nevienā acī. lai gan likās tāds apgarots, tomēr brīžiem pakaļa gāja pa gaisu un kakls tika purināts. pārējie zirgi pa tam bija jau aizdevušies vakariņās uz pļavu, tad nu līkumā, kurš sanāk virzienā uz zirgiem, Radis visādi izpildījās ar mēģinājumiem ņemt zemo startu, cēlās lēkšos, lēkāja, rullēja kaklu utt. jaukākais, ka tas viss tā jauki un labdabīgi, mums galīgi nebija jāstrīdas vai jākonfliktē - viss tika darīts nepārkāpjot manas pacietības robežas un kaut kādā ziņā pieklājīgi
neko daudz jau kungam neprasīju - 2x pa drusku riksītim uz katru pusi, maksimāli garā kordā. pēc tam noskaloju ar ūdeni un palaidu. domāju, ka nupat diebs ko nagi nes pie pārējiem. bet šams palika nezkāpēc šaipus grāvim viens pats ar ļoti apcerīgu sejas izteiksmi. pēc kādām minūtēm 10, stāvot pie staļļa dzirdēju šo pēkšņi pamostamies un paceļamies no zemes - aizjoņoja kā vējš uz pļavu.