2014/decembris - lēkšu un stūru problēma
2014
2. decembrisRadis šodien bija savā paralēlajā universā, turklāt uzvedās papildus jocīgi. aplokā gan nāca pretī un bez apaušiem nāca arī līdzi uz stalli, bet pie durvīm apcirtās un straujā riksī aiznesās atpakaļ uz ganu vārtiem. vedot otrreiz - ar apaušiem galvā, nekāda vaina. boksā ar likās normāls, nedricelējās utt. bet vienā brīdī, kad biju nomainījusi birstīti un gāju turpināt tīrīt, tā pārgāja man pāri, atgrūda vaļā boksa durvis un rikšos aiznesās pa gaiteni uz izeju. tas ir Radim ļooooti netipiski. ok, ja viņš būtu sacepies (piemēram, būdams stallī viens) un tirinātos pa boksu, es ļoti nebrīnītos, bet šis bija galīgi bez brīdinājuma (vai arī brīdinājums bija tik kluss un nemanāms un varbūt paralēlajā universā, ka es tiešām to neievēroju)
seglu joprojām nav, joprojām jāju ar sviedreņu čupu un gurtu. arī jājot viņš īsti nepieslēdzās, lai gan norādījumos klausījās un reaģēja labi. drusku pavoltojām, paserpantīnojām, pataisījām rikšu-soļu pārejas utt. lēkši gar garo sienu ļoti forši - tāda aktīva, pakaļkājīga kustība, bet stūros atkal mūsu mūžīgā problēma - kā stūris, tā ieguļas pavadā, izgāž plecu un liekas slīpi kā mocis un velk mani. es mēģinu darīt to, ko atceros no sensenajiem Gitas treniņiem - noturēt ārējo pavadu un likt klāt iekšējo kāju, lai viš lokās ap to apkārt. bet kad es lieku to kāju, šams nevis lokās, bet sāk skriet ātrāk un, ja viņš ir iegāzies plecā un iegūlies iemauktos, tā ārējā pavada neko nepalīdz. vismaz man. protams bez segliem (t.i. bez kāpšļiem) man arī grūtāk kko izdarīt, jo kad viņš sasveras slīpi, es ar daļēji zaudēju līdzsvaru un sasveros viņam līdzi un iespējams sāku ar kājām vairāk krampēties. enīvei, arī ar segliem mēs ar šo mocījāmies. es vēl šodien pa dienu kārtīgi izjogojos un izstaipījos, lai līdz minumam samazinātu iespēju, ka vaina ir manā personīgajā saspringumā vai stīvumā. katrā ziņā šodien es savā ķermenī jutos ļoti ērti un elastīgi. nu vismaz forši, ka pa garo malu labi lēkšojās.
kad ievedu no ārā iekšā, vairākas reizes ļoti nesmuki noklepojās. jājot gan elpoja labi, pēc lēkšiem nebija aizelsies un nebija nepieciešama nekāda garāka atelpošanās.
R: atceries ka stūris ir 1/4 volta un necenties izspiest no sevis un viņa stūrus, kamēr nav ļoti labi ar voltiem
es droši vien mēģinātu taisīt nevis garās sienas un stūrus, bet lielus voltus - cik nu manēža atļauj, vai arī ja jājat laukumā, tad vienā stūrī apmēram 20m voltus. jau rikšojot iezīmēt sev voltu, pacelt lēkšos un ierobežoties uz vienmērīgu, lielu apli. ja aiziet ok, tad var mēģināt garo sienu un otrā manēžas galā vai nākamajā laukuma stūrī atkal uztaisīt lielu voltu. kaut kā tā.
vismaz kad tagad atsākām ar V. jāt, tad tā arī lēkšoju - no sākuma lielos voltos, tad pa perimetru ar tādu kā pusvoltu ar vienu pieskares punktu īsajai malai. nu un tad tālāk jau var sākt spiesties stūros un mazināt voltus. pašai būs ērtāk, ja būs vienmērīgs ieliekums visu laiku. pa jūsu milzu laukumu jau vispār forši - vari atrast jums abiem šobrīd ērtāko volta lielumu un pamazām samazināties.
es droši vien mēģinātu taisīt nevis garās sienas un stūrus, bet lielus voltus - cik nu manēža atļauj, vai arī ja jājat laukumā, tad vienā stūrī apmēram 20m voltus. jau rikšojot iezīmēt sev voltu, pacelt lēkšos un ierobežoties uz vienmērīgu, lielu apli. ja aiziet ok, tad var mēģināt garo sienu un otrā manēžas galā vai nākamajā laukuma stūrī atkal uztaisīt lielu voltu. kaut kā tā.
vismaz kad tagad atsākām ar V. jāt, tad tā arī lēkšoju - no sākuma lielos voltos, tad pa perimetru ar tādu kā pusvoltu ar vienu pieskares punktu īsajai malai. nu un tad tālāk jau var sākt spiesties stūros un mazināt voltus. pašai būs ērtāk, ja būs vienmērīgs ieliekums visu laiku. pa jūsu milzu laukumu jau vispār forši - vari atrast jums abiem šobrīd ērtāko volta lielumu un pamazām samazināties.

Komentāri
Ierakstīt komentāru