2014
1. augusts
atkal drusku pakordojāmies. atsoļoties gan zirgs negribēja, taisīja pirueti apkārt man. es mēģināju viņu izsūtīt aplī, bet viņa iešana piruetē+lietišķā sejas izteiksme mani tā sasmīdināja, ka es vairs nespēju apvienot smiešanos ar centieniem izsūtīt. zirgs uzreiz apstājās un sāka man piedāvāt priekškāju cilāšanu - tipa es varu šitā, tas ir daudz krutāk nekā bezjēdzīga soļošana pa apli. tad nu ņēmu pie rokas un gājām staigāties tāpat. spilgti izjutu to, kā man šajā stallī pietrūkst - vieta, kur aiziet īsā jaukā un romantiskā pastaidziņā ar zirgu. uz visām staigājamajām vietām jāiet lielāks vai mazāks gabals pa ceļu, kurš jādala ar mašīnām. satiksme protams nav nekāda intensīvā, bet jau krēsloja, ta jāmeklē kkas atstarojošs, speciāli jātaisās un tas enīvei ievilktos uz ilgāku pasākumu, nekā man kārojās. pietrūkst blakus stallim vietiņas, kurā uz minūtēm 15 netraucēti ienirt divatā ar zirgu.
2. augusts
beidzot pieķēros nagiem. protams, ar visu manu blandīšanos pa pasauli viss aizlaists, papēži aizšļūkuši utt. par laimi, vismaz priekškājas vēl nebija pārvērtušās akmenī un es biju spējīga no tām kko izgrebt. uzgrebu arī savu pirmo asins pilīti
ar pakaļkājām gāja jau daudz grūtāk, bez I. nebūtu tikusi galā. priekšai gan arī I. palīdzība bija neatsverama - es nemūžam nebūtu novīlējusi, to, ko viņa caks-caks ar stangām apknieba.
3. augusts
piecos jau esam stallī, lai paspētu pirms dunduriem un tveices uz mežu. Radis nelikās baigi entuziastisks par šādu ideju, mēģināja visādi likt noprast, ka gribot labāk iet ganīties, bet... lielāko daļu ceļa nogājām aizmugurējie. kopumā viss labi, vienīgi 2x sākās histērija par to, ka Snikers attālinās. kkas ar šito ir jādara, nupat jau par traku paliek. piemēram, Irbei pēc ātrākām gaitām vajadzēja pievilkt vēderjostu, mēs, lai nestāvētu soļojām riņķus pa mežu. kā Snikers pazūd no redzes loka, tā Radis bezmaz no kājām gāžas. sākās tas viss, protams, atsākot jāt pēc stiegras traumas - zirgs bija hot un mēs drošībslabad gājām ar Sniķi pa priekšu pārsvarā. katrā ziņā šī tendence man galīgi nepatīk, tāpēc mājupceļā nodarbojos ar pedagoģisko atpalikšanu, taisot gan to tikai tik īsu brīdi, lai paspētu viņu izsūtīt atkal uz priekšu pirms sākas histērija. ar šo mums gāja labi, katrā reizē jau varēja drusku ilgāk palikt mierīgi stāvot, iztikām bez konfliktiem. jāpievēršas tam nopietnāk kādā reizē, kad būsim tikai ar Irbi un Sniķi apvidū.
4. augusts
man gan ļoti patīk karstums, bet nevarētu teikt, ka šodien bija baigā iedvesma kko darīt. bet zirgu pēc iepriekšējā rīta meža vajadzēja pakustināt. ap deviņiem vakarā vēl bija diezgan karsts, bet dunduri ir strauji gājuši mazumā (viņiem tiešām ir kalendārs un viņi ieraugot, ka sācies augusts uzreiz arī tā godīgi tinas projām?) tāpēc jājams bija. laukumu, protams, pa svelmi neviens nebija laistījis, putekļos negribējās līst, neatlika nekas cits kā iet apvidū. kopš Rada pazušanas nebijām nekur vieni bijuši. bišķi bija tā jocīgi - gaidīju, ka zirgs būs stumjams un grūžams un bļaustīsies. bet nekā - zirgs bija ideāls, visur mierīgi gāja, turklāt aktīvā solī. aizgājām līdz auļu pļavai un virzienā prom no mājām pasoļojām-parikšojām-pasoļojām-parikšojām. galā metām riņķī un forši palēkšojām virzienā atpakaļ uz mājām. teicu, ka zirgs var darīt kā grib, ja vien netaisās auļot - sākumā līgani uzņēma jauku, optimāli ātru lēksi un pēc tam tikpat līgani samazināja ātrumu un pārgāja riksī. vakars un izjāde bija lieliski. jāiet biežāk kaut kur divatā, sapratu, ka man tas baigi pietrūkst. mums vispār pēdējā laikā nav pārāk romantiskas attiecības. vairāk tādas lietišķas - atvedu kko garšīgu, saziežu ar nīmu, pakasu dibenu un viss, sāk izteikti prasīties pēc dziļākām sarunām, kuras mums labāk padodas divvientulībā. dunduri gan iet uz galu un varēs to visu drīz darīt. citādi zirgam vai nu jābēg no dunduriem vai, kad tie aizgājuši gulēt, jāsteidz uz pļavu pēc zāles - kāda tur vēl romantika un sarunas.
5. augusts
vakarpusē mini apvidiņš kopā ar I&S un staļļa saimnieci+viņas jaunzirgu. jauki lēkšojot pa auļu pļavu māju virzienā apcerīgi vēroju saulrietu, mūsu iztramdītu stirnu baru un vienu lapsiņu un nemaz nenojautu, ka aizmgurē ir problēmas un neviens cits neredz visus tos jaukumus, ko es Snikeram mazākas, bet staļļa saimniece paziņoja, ka tie neesot bijuši mierīgi lēkši kā iepriekš sarunāts, mēs esot aizauļojuši un jaunzirgs esot rāvies līdzi. man likās, ka mēs tā rāmi un mazliet melanholiski lēkšojam.
1. augusts
atkal drusku pakordojāmies. atsoļoties gan zirgs negribēja, taisīja pirueti apkārt man. es mēģināju viņu izsūtīt aplī, bet viņa iešana piruetē+lietišķā sejas izteiksme mani tā sasmīdināja, ka es vairs nespēju apvienot smiešanos ar centieniem izsūtīt. zirgs uzreiz apstājās un sāka man piedāvāt priekškāju cilāšanu - tipa es varu šitā, tas ir daudz krutāk nekā bezjēdzīga soļošana pa apli. tad nu ņēmu pie rokas un gājām staigāties tāpat. spilgti izjutu to, kā man šajā stallī pietrūkst - vieta, kur aiziet īsā jaukā un romantiskā pastaidziņā ar zirgu. uz visām staigājamajām vietām jāiet lielāks vai mazāks gabals pa ceļu, kurš jādala ar mašīnām. satiksme protams nav nekāda intensīvā, bet jau krēsloja, ta jāmeklē kkas atstarojošs, speciāli jātaisās un tas enīvei ievilktos uz ilgāku pasākumu, nekā man kārojās. pietrūkst blakus stallim vietiņas, kurā uz minūtēm 15 netraucēti ienirt divatā ar zirgu.
2. augusts
beidzot pieķēros nagiem. protams, ar visu manu blandīšanos pa pasauli viss aizlaists, papēži aizšļūkuši utt. par laimi, vismaz priekškājas vēl nebija pārvērtušās akmenī un es biju spējīga no tām kko izgrebt. uzgrebu arī savu pirmo asins pilīti
ar pakaļkājām gāja jau daudz grūtāk, bez I. nebūtu tikusi galā. priekšai gan arī I. palīdzība bija neatsverama - es nemūžam nebūtu novīlējusi, to, ko viņa caks-caks ar stangām apknieba.
3. augusts
piecos jau esam stallī, lai paspētu pirms dunduriem un tveices uz mežu. Radis nelikās baigi entuziastisks par šādu ideju, mēģināja visādi likt noprast, ka gribot labāk iet ganīties, bet... lielāko daļu ceļa nogājām aizmugurējie. kopumā viss labi, vienīgi 2x sākās histērija par to, ka Snikers attālinās. kkas ar šito ir jādara, nupat jau par traku paliek. piemēram, Irbei pēc ātrākām gaitām vajadzēja pievilkt vēderjostu, mēs, lai nestāvētu soļojām riņķus pa mežu. kā Snikers pazūd no redzes loka, tā Radis bezmaz no kājām gāžas. sākās tas viss, protams, atsākot jāt pēc stiegras traumas - zirgs bija hot un mēs drošībslabad gājām ar Sniķi pa priekšu pārsvarā. katrā ziņā šī tendence man galīgi nepatīk, tāpēc mājupceļā nodarbojos ar pedagoģisko atpalikšanu, taisot gan to tikai tik īsu brīdi, lai paspētu viņu izsūtīt atkal uz priekšu pirms sākas histērija. ar šo mums gāja labi, katrā reizē jau varēja drusku ilgāk palikt mierīgi stāvot, iztikām bez konfliktiem. jāpievēršas tam nopietnāk kādā reizē, kad būsim tikai ar Irbi un Sniķi apvidū.
4. augusts
man gan ļoti patīk karstums, bet nevarētu teikt, ka šodien bija baigā iedvesma kko darīt. bet zirgu pēc iepriekšējā rīta meža vajadzēja pakustināt. ap deviņiem vakarā vēl bija diezgan karsts, bet dunduri ir strauji gājuši mazumā (viņiem tiešām ir kalendārs un viņi ieraugot, ka sācies augusts uzreiz arī tā godīgi tinas projām?) tāpēc jājams bija. laukumu, protams, pa svelmi neviens nebija laistījis, putekļos negribējās līst, neatlika nekas cits kā iet apvidū. kopš Rada pazušanas nebijām nekur vieni bijuši. bišķi bija tā jocīgi - gaidīju, ka zirgs būs stumjams un grūžams un bļaustīsies. bet nekā - zirgs bija ideāls, visur mierīgi gāja, turklāt aktīvā solī. aizgājām līdz auļu pļavai un virzienā prom no mājām pasoļojām-parikšojām-pasoļojām-parikšojām. galā metām riņķī un forši palēkšojām virzienā atpakaļ uz mājām. teicu, ka zirgs var darīt kā grib, ja vien netaisās auļot - sākumā līgani uzņēma jauku, optimāli ātru lēksi un pēc tam tikpat līgani samazināja ātrumu un pārgāja riksī. vakars un izjāde bija lieliski. jāiet biežāk kaut kur divatā, sapratu, ka man tas baigi pietrūkst. mums vispār pēdējā laikā nav pārāk romantiskas attiecības. vairāk tādas lietišķas - atvedu kko garšīgu, saziežu ar nīmu, pakasu dibenu un viss, sāk izteikti prasīties pēc dziļākām sarunām, kuras mums labāk padodas divvientulībā. dunduri gan iet uz galu un varēs to visu drīz darīt. citādi zirgam vai nu jābēg no dunduriem vai, kad tie aizgājuši gulēt, jāsteidz uz pļavu pēc zāles - kāda tur vēl romantika un sarunas.
5. augusts
vakarpusē mini apvidiņš kopā ar I&S un staļļa saimnieci+viņas jaunzirgu. jauki lēkšojot pa auļu pļavu māju virzienā apcerīgi vēroju saulrietu, mūsu iztramdītu stirnu baru un vienu lapsiņu un nemaz nenojautu, ka aizmgurē ir problēmas un neviens cits neredz visus tos jaukumus, ko es Snikeram mazākas, bet staļļa saimniece paziņoja, ka tie neesot bijuši mierīgi lēkši kā iepriekš sarunāts, mēs esot aizauļojuši un jaunzirgs esot rāvies līdzi. man likās, ka mēs tā rāmi un mazliet melanholiski lēkšojam.
Komentāri
Ierakstīt komentāru