2014
16. oktobris
jāts nebija kopš 28.08. un šodienas izjāde tā baigi neatšķīrās no viņreizējās - zirgs bija visai hot ir aizdomas, ka viņam staļļa saimnieku maiņas un pārpratuma rezultātā ir palielinājusies auzu deva. rīt noskaidrošu šo jautājumu ir jau gan arī dzestrais rudens sācies, kas ikgadēji izceļas ar enerģiskiem zirdziņiem. vispār viņš mani pamanījās nokaitināt jau seglojoties, jo tā kā pārējie zirgi tobrīd bija aiz kalniņa un no staļļapriekšas neredzami, tad Radim vajadzēja tirināties un mīcīties vislaik.
mežā vienu brīdi likās tik sašūmējies, ka es padomāju, ka man tak nevienam nekas nav jāpierāda, drīzāk otrādi - un uz brīdi nokāpu nost. nedomāju, ka kas nelāgs būtu izcēlies, ja paliktu seglos, vienkārši tā likās godīgāk un draudzīgāk pret zirgu. šams arī izpūta gaisu drusku, pagājām kādu gabaliņu pavisam mierīgi blakus un tad kāpu atpakaļ. nekur tālu nebijām un diezko ātri arī nepārvietojāmies - kādi 6 km - mazais aplītis pa mežu. ātrajām gaitām traucēja slapjais un slidenais pamats, bet gabaliņu kur mazliet palēkšot tomēr atradām.
17. oktobris
kādu pusstundiņu pajāju laukumā. gāja grūti. man gan laikam grūtāk, nekā zirgam. locīties viņš nelocījās, stūrus atsacījās izņemt, bet iesvīdis beigās pat nebija. es gan jutos diezgan beigta.
22. oktobris
ārā spīdēja saulīte, biju sataisījusies pavadīt stallī ilgāku laiku, bet kaut kā nebiju rēķinājusies, ka būs tik drausmīgi auksts. pagalmā tā nelikās, bet pie staļļa, kur pār klajiem laukiem ieskrienas vējš, es savās biezajās bridžās jutos kā 10 den zeķubiksēs. nenormāli pūta cauri. tā kā apsaldēt nieres/urīnpūsli neietilpa manos nākotnes plānos, tad drusku paskraidījām pa laukumu no zemes un es bēgu mājās sildīties.
zirgs bija tāds aizdomīgs - sen nebija nekas darīts no zemes, šams skatījās ar tādu garu, aizdomīgu ģīmi - kas te tagad būs. striķī uzvedās labi, bet tiklīdz atlaidu no tā un gribēju vnk paskraidīt (un pasildīties), tā braši aizdevās pie siena. jaunā saimniece ir ieviesusi jaunu sistēmu aplokā - ir arī vienkārši ruļļi, bet gar laukuma malu viens rullis tiek izklāts garā rindā uz zemes un zirgi var stāvēt rindiņā un ēst nebāžot galvu rullī. tā kā siens gar malu, tad viņi arī baigi neizmīca un nesakakā viņu. vienīgi tam var tikt klāt arī no laukuma puses, kas mazliet apgrūtina darbošanos brīvībā.
26. oktobris
beidzot sanāca aiziet garākā pastaigā kopā ar Irbi un Snikeru. zirgs jauki atdalījās no siena un iznāca man līdzi no aploka bez apaušiem. tomēr kad bija apēdis atvesto cienastu, tā mēģināja noplaukt atpakaļ pie siena. un atklāti sakot turpceļā viņam bija diezgan ārprātīgs skatiens, bezmaz likās ka Voltērs ir atgriezies tāpēc neuzdrošinājos sekot Irbes piemēram un garo pļavas ceļu veikt mugurā. gājām pie rokas un Radis diezgan netipiski, bet Snikeru uzskatīja par zirgu tikai daļēji - drusku bļaustījās un tirinājās arī. tiklīdz iegājām mežā, viņš nezkāpēc palika atkal pilnīgi normāls. pastaigājāmies, paganījāmies un tad es sajutos ļoti piekususi, jo Acones mežs tomēr ir patālu. tāpēc atļāvos kāpt mugurā un lielāko daļu mājupceļa veikt jāšus.
tiklīdz iegriezām atkal garajā pļavas ceļā, tā zirgam ieslēdzās paātrinājums - nu tik dodiet iespēju izkustēties. gāja uz mazām atsperītēm. bet vismaz tas bija Radis, ne Voltērs un pilnībā runājams, tāpēc man nebija problēmu to uztvert ar saprotošu smaidu.
Irbe nofilmēja kā izskatās Radis, kas iet uz atsperītēm (kad viņš saprata, ka nekādas skriešanas nebūs, tad pārgāja no atsperīšu mōda uz "līgo laiva uz ūdeņa" mōdu - sāka likt ļoti garus soļos un vairs netipināja uz pirkstgaliem). no tā rakursa gan viņš izskatās pēc traka lielā ponija skatoties uz viņa sejas izteiksmi, liekas ka viņš tur domās auļo
16. oktobris
jāts nebija kopš 28.08. un šodienas izjāde tā baigi neatšķīrās no viņreizējās - zirgs bija visai hot ir aizdomas, ka viņam staļļa saimnieku maiņas un pārpratuma rezultātā ir palielinājusies auzu deva. rīt noskaidrošu šo jautājumu ir jau gan arī dzestrais rudens sācies, kas ikgadēji izceļas ar enerģiskiem zirdziņiem. vispār viņš mani pamanījās nokaitināt jau seglojoties, jo tā kā pārējie zirgi tobrīd bija aiz kalniņa un no staļļapriekšas neredzami, tad Radim vajadzēja tirināties un mīcīties vislaik.
mežā vienu brīdi likās tik sašūmējies, ka es padomāju, ka man tak nevienam nekas nav jāpierāda, drīzāk otrādi - un uz brīdi nokāpu nost. nedomāju, ka kas nelāgs būtu izcēlies, ja paliktu seglos, vienkārši tā likās godīgāk un draudzīgāk pret zirgu. šams arī izpūta gaisu drusku, pagājām kādu gabaliņu pavisam mierīgi blakus un tad kāpu atpakaļ. nekur tālu nebijām un diezko ātri arī nepārvietojāmies - kādi 6 km - mazais aplītis pa mežu. ātrajām gaitām traucēja slapjais un slidenais pamats, bet gabaliņu kur mazliet palēkšot tomēr atradām.
17. oktobris
kādu pusstundiņu pajāju laukumā. gāja grūti. man gan laikam grūtāk, nekā zirgam. locīties viņš nelocījās, stūrus atsacījās izņemt, bet iesvīdis beigās pat nebija. es gan jutos diezgan beigta.
22. oktobris
ārā spīdēja saulīte, biju sataisījusies pavadīt stallī ilgāku laiku, bet kaut kā nebiju rēķinājusies, ka būs tik drausmīgi auksts. pagalmā tā nelikās, bet pie staļļa, kur pār klajiem laukiem ieskrienas vējš, es savās biezajās bridžās jutos kā 10 den zeķubiksēs. nenormāli pūta cauri. tā kā apsaldēt nieres/urīnpūsli neietilpa manos nākotnes plānos, tad drusku paskraidījām pa laukumu no zemes un es bēgu mājās sildīties.
zirgs bija tāds aizdomīgs - sen nebija nekas darīts no zemes, šams skatījās ar tādu garu, aizdomīgu ģīmi - kas te tagad būs. striķī uzvedās labi, bet tiklīdz atlaidu no tā un gribēju vnk paskraidīt (un pasildīties), tā braši aizdevās pie siena. jaunā saimniece ir ieviesusi jaunu sistēmu aplokā - ir arī vienkārši ruļļi, bet gar laukuma malu viens rullis tiek izklāts garā rindā uz zemes un zirgi var stāvēt rindiņā un ēst nebāžot galvu rullī. tā kā siens gar malu, tad viņi arī baigi neizmīca un nesakakā viņu. vienīgi tam var tikt klāt arī no laukuma puses, kas mazliet apgrūtina darbošanos brīvībā.
26. oktobris
beidzot sanāca aiziet garākā pastaigā kopā ar Irbi un Snikeru. zirgs jauki atdalījās no siena un iznāca man līdzi no aploka bez apaušiem. tomēr kad bija apēdis atvesto cienastu, tā mēģināja noplaukt atpakaļ pie siena. un atklāti sakot turpceļā viņam bija diezgan ārprātīgs skatiens, bezmaz likās ka Voltērs ir atgriezies tāpēc neuzdrošinājos sekot Irbes piemēram un garo pļavas ceļu veikt mugurā. gājām pie rokas un Radis diezgan netipiski, bet Snikeru uzskatīja par zirgu tikai daļēji - drusku bļaustījās un tirinājās arī. tiklīdz iegājām mežā, viņš nezkāpēc palika atkal pilnīgi normāls. pastaigājāmies, paganījāmies un tad es sajutos ļoti piekususi, jo Acones mežs tomēr ir patālu. tāpēc atļāvos kāpt mugurā un lielāko daļu mājupceļa veikt jāšus.
tiklīdz iegriezām atkal garajā pļavas ceļā, tā zirgam ieslēdzās paātrinājums - nu tik dodiet iespēju izkustēties. gāja uz mazām atsperītēm. bet vismaz tas bija Radis, ne Voltērs un pilnībā runājams, tāpēc man nebija problēmu to uztvert ar saprotošu smaidu.
Irbe nofilmēja kā izskatās Radis, kas iet uz atsperītēm (kad viņš saprata, ka nekādas skriešanas nebūs, tad pārgāja no atsperīšu mōda uz "līgo laiva uz ūdeņa" mōdu - sāka likt ļoti garus soļos un vairs netipināja uz pirkstgaliem). no tā rakursa gan viņš izskatās pēc traka lielā ponija skatoties uz viņa sejas izteiksmi, liekas ka viņš tur domās auļo
Komentāri
Ierakstīt komentāru