2014
1. jūlijs
tā, tā, tā - kā lai tagad visu atceras?
*par ēdi - šķiet, ka tā tomēr nav kailā ēde, jo tad vairāk zirgiem vajadzētu būt problēmām. visi dzīvo kopā, tā slimīgā ķēve aizbrauca uz laukiem, nevienam citam īsti nekas nav manāms tāds. Radis dabūja homeopātiju Bacillinum + ziedu tos pleķus ar nīma/kokoseļļas maisījumu. šobrīd areāls izskatās samazinājies, lai arī pilnībā pazuduši pleķi nav, un neaktīvs.
*vienu dienu mazliet no zemes padarbojos. gribu iemācīt cilāt pakaļkājas, pēc tap ar kociņu. pirmajā reizē sanāca labi, kad mēģināju citā dienā, zirgs nezinkāpēc likās kā no mākoņiem nolaidies un vispār nesaprat ko es vēlos
*esam bijuši vairākos foršos un mazāk foršos apvidos. vienā reizē aizjājām gandrīz līdz TEC2 (tas jau bija redzams aiz kokiem, bet taciņā bija tāds dubļains posms, kam negribējās līst cauri - tāpat, ko gan mēs tur tādu redzētu). tāpat ir atklātas vēl vairākas jaunas, jaukas takas un jaunatklājumi pasākti kartogrāfēt kartē
https://goo.gl/maps/XwuYy
*kad pārmaiņas pēc nolēmām neiet uz Acones mežu, bet dzelzceļa pusi, tad gan sanāca drusku izbesīties. Irbe solīja taku pa taisno uz māju pusi, bet rezultātā izbridāmies pa pilnīgiem džunģļiem, kas sastāvēja no mazu pīlādzīšu biežņas, krustām šķērsām sakritušiem bērziem un reljefainas virsmas. gala beigās izlīdām ārā uz tā paša ceļa, no kura ielīdām tas, protams, bija jautri, bet kopš Acones meža atklāšanas, man uz to pusi sāk gribēties arvien mazāk iet
*tad bij tā izjāde, kurā izcēlām no krūmiem pārīti, kas nodarbojās ar seksu. kad priekšējais zirgs un Snikers jau bija apmetuši riņķī un izrādīja vēlmi doties mājup, Radis vēl mirkli stāvēja un lielām acīm blenza uz plikajiem dibeniem
*prasās pēc pedagoģiskajiem apvidiem. mums ar Radi tādi nav bijuši kopš senseniem laikiem. pa ziemu, kad atsāku jāt, nearkādu pedagoģiju negribējās nodarboties, jo gribējās palikt dzīvai uz sava mazaplociņā nostāvējušā zirga, pietika jau ar to vienu nomaukšanos. tāpēc kad nu gājām sēdāmies Snikeram astē un turpat mēģinājām arī palikt. pēc pārvākšanās jau es gāju regulāri viena pati apvidū, ar to īpašu problēmu nebija. bet nu rādās, ka ir problēmas ar atdalīšanos, ja neejam vieni. jau orientēšanās mačos, kas Sniķis startēja pirms mums, Radis diezgan izteikti juka prātā. vakar pamēģinājām variantu, kad Sniķis mierīgi aizsoļo un mēs paliekam gaidīt un ar nebija diezko omulīgi. viņš saprot ka kustībai uz priekšu es esmu pateikusi skaidru nē. pavadas brīvas utt. bet nostāvēt uz vietas viņš nevar - kāpjas atpakaļ (ātri un ilgi), dīžājas, mētā galvu, šņāc. agrāk mums tādu problēmu nebija, būs jāķeras nopietni pie risināšanas.
*vienu dienu griezu nagus. protams, biju aizlaidusi diezgan. apšņāpu cik varēju un cik sapratu un I., kā jau parasti, pabeidza un pielaboja.
*jūnija sākumā man beidzās visas piedevas - gan spirulīna, gan ceolīts, gan tas winergy ventilate. tagad izskatās ka pamazām atkal drusku pasliktinās elpošana. ir dzirdēts klepojam. slodzē elpo skaļāk, reizēm ir puscaurspīdīgs puņķis nāsī.
*šķiet, ka tas arī īsumā viss. vēlāk kādu bildi ielikšu.
tā, tā, tā - kā lai tagad visu atceras?
*par ēdi - šķiet, ka tā tomēr nav kailā ēde, jo tad vairāk zirgiem vajadzētu būt problēmām. visi dzīvo kopā, tā slimīgā ķēve aizbrauca uz laukiem, nevienam citam īsti nekas nav manāms tāds. Radis dabūja homeopātiju Bacillinum + ziedu tos pleķus ar nīma/kokoseļļas maisījumu. šobrīd areāls izskatās samazinājies, lai arī pilnībā pazuduši pleķi nav, un neaktīvs.
*vienu dienu mazliet no zemes padarbojos. gribu iemācīt cilāt pakaļkājas, pēc tap ar kociņu. pirmajā reizē sanāca labi, kad mēģināju citā dienā, zirgs nezinkāpēc likās kā no mākoņiem nolaidies un vispār nesaprat ko es vēlos
*esam bijuši vairākos foršos un mazāk foršos apvidos. vienā reizē aizjājām gandrīz līdz TEC2 (tas jau bija redzams aiz kokiem, bet taciņā bija tāds dubļains posms, kam negribējās līst cauri - tāpat, ko gan mēs tur tādu redzētu). tāpat ir atklātas vēl vairākas jaunas, jaukas takas un jaunatklājumi pasākti kartogrāfēt kartē
https://goo.gl/maps/XwuYy
*kad pārmaiņas pēc nolēmām neiet uz Acones mežu, bet dzelzceļa pusi, tad gan sanāca drusku izbesīties. Irbe solīja taku pa taisno uz māju pusi, bet rezultātā izbridāmies pa pilnīgiem džunģļiem, kas sastāvēja no mazu pīlādzīšu biežņas, krustām šķērsām sakritušiem bērziem un reljefainas virsmas. gala beigās izlīdām ārā uz tā paša ceļa, no kura ielīdām tas, protams, bija jautri, bet kopš Acones meža atklāšanas, man uz to pusi sāk gribēties arvien mazāk iet
*tad bij tā izjāde, kurā izcēlām no krūmiem pārīti, kas nodarbojās ar seksu. kad priekšējais zirgs un Snikers jau bija apmetuši riņķī un izrādīja vēlmi doties mājup, Radis vēl mirkli stāvēja un lielām acīm blenza uz plikajiem dibeniem
*prasās pēc pedagoģiskajiem apvidiem. mums ar Radi tādi nav bijuši kopš senseniem laikiem. pa ziemu, kad atsāku jāt, nearkādu pedagoģiju negribējās nodarboties, jo gribējās palikt dzīvai uz sava mazaplociņā nostāvējušā zirga, pietika jau ar to vienu nomaukšanos. tāpēc kad nu gājām sēdāmies Snikeram astē un turpat mēģinājām arī palikt. pēc pārvākšanās jau es gāju regulāri viena pati apvidū, ar to īpašu problēmu nebija. bet nu rādās, ka ir problēmas ar atdalīšanos, ja neejam vieni. jau orientēšanās mačos, kas Sniķis startēja pirms mums, Radis diezgan izteikti juka prātā. vakar pamēģinājām variantu, kad Sniķis mierīgi aizsoļo un mēs paliekam gaidīt un ar nebija diezko omulīgi. viņš saprot ka kustībai uz priekšu es esmu pateikusi skaidru nē. pavadas brīvas utt. bet nostāvēt uz vietas viņš nevar - kāpjas atpakaļ (ātri un ilgi), dīžājas, mētā galvu, šņāc. agrāk mums tādu problēmu nebija, būs jāķeras nopietni pie risināšanas.
*vienu dienu griezu nagus. protams, biju aizlaidusi diezgan. apšņāpu cik varēju un cik sapratu un I., kā jau parasti, pabeidza un pielaboja.
*jūnija sākumā man beidzās visas piedevas - gan spirulīna, gan ceolīts, gan tas winergy ventilate. tagad izskatās ka pamazām atkal drusku pasliktinās elpošana. ir dzirdēts klepojam. slodzē elpo skaļāk, reizēm ir puscaurspīdīgs puņķis nāsī.
*šķiet, ka tas arī īsumā viss. vēlāk kādu bildi ielikšu.
2. jūlijs
Radim šodien Zanes Apiņas vizīte. likās, ka pēc visām pēdējā gada nebūšanām un traumām nebūtu slikti izmasēt + pēdējā laikā likās, ka viņš jājot brīžiem tur asti mazliet piepaceltu.
Radis Zani uztvēra krietni mierīgāk nekā biju gaidījusi. pirmais iespaids par viņu Zanei gan bija kā par slotaskātu norijušu, bet kad viņš pārstāja būt aizdomīgs un atslāba, izrādījās, ka ne tuvu nav tik traki. toties atklāja priekškājām trīs vecus uzkaulus, kuriem teorētiski nebūtu vajadzējis traucēt aktīvajā fāzē. konstatēja diagonālu saspringumu - kreisā priekšpuse - labā pakaļkāja. bet ne ļoti traģiski. mugura mīksta un laba. par apmuskuļotību ar teica, ka ar visu traumu un problēmu sēriju varētu būt trakāk - priekšai ir labi muskuļi, bet vajadzētu muguru un pakaļpusi uzkačāt. ieteica vairāk darboties laukumā uz līkločiem, zigzagiem, nostādnēm, kaut vai soļos, ja vēl raizējos par stiegru un negribu pārāk izpausties ātrās gaitās.
apskatījāmies arī seglus - konstatēja manu personīgo šķībumu, jo labajā pusē polsteris ir nosēdēts plakanāks - ne ļoti, bet tā ka var redzēt (man labajai kājai tā kādreiz lauztā potīte un man viņa ir tāda tizlāka un stīvāka, droši vien es kkā vairāk sēžos uz to pusi, kko kompensējot). polsteri arī esot tādi pacieti. ar pārpolsterēšanu vēl neesot īpaši jāsteidzas, bet varot pamēģināt ne pārāk biezu pufiku vai aitu apakšā palikt. mana aitas sviedrene ir pārāk bieza un augsta, vajadzētu tādu kas ir tikai uz muguras, nevis viscaur zem segliem.
kad palaidu Radi pēc masāžas ganos un pati vazājos apkārt vākdama mantas un taisīdamās projām, ievēroju ka viņš domīgi stāv, kustina vienu pakaļkāju visādos jocīgos leņķos (līdzīgi kā Zane viņam kustināja) un pats pagriezis galvu, brīnās . Zane teica, ka tas tā esot normāli
Radim šodien Zanes Apiņas vizīte. likās, ka pēc visām pēdējā gada nebūšanām un traumām nebūtu slikti izmasēt + pēdējā laikā likās, ka viņš jājot brīžiem tur asti mazliet piepaceltu.
Radis Zani uztvēra krietni mierīgāk nekā biju gaidījusi. pirmais iespaids par viņu Zanei gan bija kā par slotaskātu norijušu, bet kad viņš pārstāja būt aizdomīgs un atslāba, izrādījās, ka ne tuvu nav tik traki. toties atklāja priekškājām trīs vecus uzkaulus, kuriem teorētiski nebūtu vajadzējis traucēt aktīvajā fāzē. konstatēja diagonālu saspringumu - kreisā priekšpuse - labā pakaļkāja. bet ne ļoti traģiski. mugura mīksta un laba. par apmuskuļotību ar teica, ka ar visu traumu un problēmu sēriju varētu būt trakāk - priekšai ir labi muskuļi, bet vajadzētu muguru un pakaļpusi uzkačāt. ieteica vairāk darboties laukumā uz līkločiem, zigzagiem, nostādnēm, kaut vai soļos, ja vēl raizējos par stiegru un negribu pārāk izpausties ātrās gaitās.
apskatījāmies arī seglus - konstatēja manu personīgo šķībumu, jo labajā pusē polsteris ir nosēdēts plakanāks - ne ļoti, bet tā ka var redzēt (man labajai kājai tā kādreiz lauztā potīte un man viņa ir tāda tizlāka un stīvāka, droši vien es kkā vairāk sēžos uz to pusi, kko kompensējot). polsteri arī esot tādi pacieti. ar pārpolsterēšanu vēl neesot īpaši jāsteidzas, bet varot pamēģināt ne pārāk biezu pufiku vai aitu apakšā palikt. mana aitas sviedrene ir pārāk bieza un augsta, vajadzētu tādu kas ir tikai uz muguras, nevis viscaur zem segliem.
kad palaidu Radi pēc masāžas ganos un pati vazājos apkārt vākdama mantas un taisīdamās projām, ievēroju ka viņš domīgi stāv, kustina vienu pakaļkāju visādos jocīgos leņķos (līdzīgi kā Zane viņam kustināja) un pats pagriezis galvu, brīnās . Zane teica, ka tas tā esot normāli
Komentāri
Ierakstīt komentāru