31. marts
pārvākšanās uz Salaspili
sāku ar ābolu maisa izdalīšanu zirgiem uz atvadām. Ar Katjku savstarpēji apmaināmies ar dāvanām. sagaidam R..
lādēšanās treilī diezgan mokoša. Radis nekāpj. lādējam vienu pašu ar atvērtu starpsienu, tad lādējam ar Ariku jau ielādētu, tad atkal bez Arika. ar labu un ļaunu un ar viltu un ar pierunāšanu. beigu beigās pēc stundas iekāpa. varētu teikt ka pa labam . lielais paldies visiem iesaistītajiem, īpaši jau R.
ceļš normāls, aizbraucam labi. telefonā vēroju tiešraidi no treilera - zirdziņi kustina ausis, groza galvas un ar siena ēšanu baigi neaizraujas.
tajā galā Radis protams atkal izceļas un no treiļa gāžas ārā bezmaz ar blīkšķi. t.i. ar palecienu un atdaudzot vienu pakaļkāju. pagaidām izskatās ka nekāda vaina nav tomēr. drošības labad apziedu ar aukstuma gēlu.
iekārtojamies, pastaigājamies pa teritoriju. beigās ielaižam Radi un Ariku jāšanas laukumā, kas robežojas ar aploku, kurā ganās vietējais bars. vispār viss baigi mierīgi pagaidām. drīz vien atbrauc arī Snikers un viņiem pievienojas. krāmējoties un kravājoties sagaidām zirgu iekšā laišanu un auzu barošanu un tad jau pošamies projām. zirdziņi paliek boksā ar siena kaudzi un riepā ieliktu ūdens spaini. rīt no rīta iešot vēl pagaidām jāšanas laukumā ārā.
ā un staļļa saimnieces vecākā meita paziņoja, ka Snikers un Radis pēc iejādniekiem izskatoties
1. aprīlis
atklimatizējamies. liekas ļoti savādi - iekāp mašīnā, tikko esi sācis braukt un esi jau klāt. rīt man nebūs mašīnas, tā ka laikam vispār iešu ar kājām uz stalli.
trijotne mūs sagaida jāšanas laukumā, Radītis pat uzzviedz, kad izkāpju no mašīnas. turpinam iekrāmēšanos. man likās, ka man ir maz mantu, bet salīdzinot ar vietējiem laikam tomēr daudz.
piekritām pievienoties apvidus izjādei - jāsāk tak iepazīt apkārtne. pa priekšu mums gāja tāds jauks un pieklājīgs sešgadnieks. tad mēs ar Radi un gājienu noslēdza Snikers. es vispār biju noraizējusies kā nu būs un kā Radis uzvedīsies, bet zirgs mani ļoti patīkami pārsteidza. gāja godīgi aiz vadošā zirga, nevilkās, astē nelīda, necepās, ne no kā jocīga nebaidījās, neraustījās, ar ātruma regulēšanu ar nebija problēmu. sabijās tik vienreiz, kad priekšējais zirgs bišķi salecās. un pats lielākais pārsteigums man bija ka Radis vispār nekā nereaģēja uz ātru, skaļu un lielu kravas vilcienu. tur sanāk salīdzinoši tuvu sliedēm pieiet - nu tā ka var vilcienu gan redzēt, gan dzirdēt. domāju, kas nu būs un gatavojos ka var gadīties kaukur nesties, bet Radis ne tikai neapstājās, nesalecās, bet pat galvu nepagrieza.
lēkšošanu gan organizējām pa vienam - viens lēkšo, divi pārējie pastāv un pagaida, jo Snikers bija tā drusku sacepies un negribējās atkārtot auļošanu - kā viņreiz pa Valsts mežu ceļu
apvidus protams nav tik daiļš kā Plakanciemā, bet ir labāk nekā biju gaidījusi. kad nokusīs sniegs un varēs redzēt pamatu, varēs viskur izložņāties arī. un ir arī taisns auļojamais ceļš - pa pļavas malu. neiemēģinājām protams.
uz izjādes beigām mums pievienojās vēl saimnieces meita ar lielu un ļoti šarmantu ķēvi Silfīdu. atgriezušies mājās pavadījām Snikeru ekskursijā uz manēžu, jo viņam vakar vēl nebija sanācis ar turieni iepazīties. zirgi dabūja izvārtīties un pēc tam jau varēja doties atpakaļ uz jāšanas laukumu ēst sienu. rīt jau mēģināsim laist kopā ar vietējiem. vismaz dažiem.
un, ja vakar Radis likās tāds sapīcis, tad šodien jau pavisam normāls. ceru, ka šodienas lieliskā uzvedība apvidū nebija 1. aprīļa joks
aizbraucu paskatīties kā zirdziņiem barā iet. pārsteidzoši mierīgi izrādās. neviens šos netrenkā, nedzenā, mierīgi tiek pie ruļļa. vairāki ruļļi allaž brīvi, tā ka var rotēt.
cik nu sanāca vakar un šodien barā patusēt zirgi liekas jauki - draudzīgi, par cilvēku interesējas, bet uzmācīgi virsū nebāžas. pienāk, parunājas un iet savās darīšanās. acis dzīvas.
vējš gan baigais uz tā lauka.
jocīgi, bet stallī būts divas reizes pa dienu. gan jau pieradīšu, ka tik tuvu, bet pagaidām vēl tā savādi. izmantojam brīdi kad manēžā neviena cita nav un palaižam paālēties. visi tādi diezgan jautri, Radis joņo, purina galvu un ļoti centīgi lec pāri 10cm augstai kārtiņai. bišķi paspēju arī paspēlēties no zemes. mums netīšām ir iztaisījies spāņu solis atpakaļgaitā un es sāku saprast kā viņam to prasīt. labo kāju gan nevicina tik izteiksmīgi kā kreiso
pēc tam jau ir diezgan pavēls un sāk krēslot, tāpēc varam noskatīties kā zirgus laiž iekšā - uztaisa koridoru no lentām un viņi nāk. daži atrod savus boksus, daži ieperinās svešos. visu to jautrāku padara tas, ka stallim ir divi gaiteņi. ar vienu biju šādu akšenu redzējusi iepriekš, bet tas nebija tik interesanti.
pārvākšanās uz Salaspili
sāku ar ābolu maisa izdalīšanu zirgiem uz atvadām. Ar Katjku savstarpēji apmaināmies ar dāvanām. sagaidam R..
lādēšanās treilī diezgan mokoša. Radis nekāpj. lādējam vienu pašu ar atvērtu starpsienu, tad lādējam ar Ariku jau ielādētu, tad atkal bez Arika. ar labu un ļaunu un ar viltu un ar pierunāšanu. beigu beigās pēc stundas iekāpa. varētu teikt ka pa labam . lielais paldies visiem iesaistītajiem, īpaši jau R.
ceļš normāls, aizbraucam labi. telefonā vēroju tiešraidi no treilera - zirdziņi kustina ausis, groza galvas un ar siena ēšanu baigi neaizraujas.
tajā galā Radis protams atkal izceļas un no treiļa gāžas ārā bezmaz ar blīkšķi. t.i. ar palecienu un atdaudzot vienu pakaļkāju. pagaidām izskatās ka nekāda vaina nav tomēr. drošības labad apziedu ar aukstuma gēlu.
iekārtojamies, pastaigājamies pa teritoriju. beigās ielaižam Radi un Ariku jāšanas laukumā, kas robežojas ar aploku, kurā ganās vietējais bars. vispār viss baigi mierīgi pagaidām. drīz vien atbrauc arī Snikers un viņiem pievienojas. krāmējoties un kravājoties sagaidām zirgu iekšā laišanu un auzu barošanu un tad jau pošamies projām. zirdziņi paliek boksā ar siena kaudzi un riepā ieliktu ūdens spaini. rīt no rīta iešot vēl pagaidām jāšanas laukumā ārā.
ā un staļļa saimnieces vecākā meita paziņoja, ka Snikers un Radis pēc iejādniekiem izskatoties
1. aprīlis
atklimatizējamies. liekas ļoti savādi - iekāp mašīnā, tikko esi sācis braukt un esi jau klāt. rīt man nebūs mašīnas, tā ka laikam vispār iešu ar kājām uz stalli.
trijotne mūs sagaida jāšanas laukumā, Radītis pat uzzviedz, kad izkāpju no mašīnas. turpinam iekrāmēšanos. man likās, ka man ir maz mantu, bet salīdzinot ar vietējiem laikam tomēr daudz.
piekritām pievienoties apvidus izjādei - jāsāk tak iepazīt apkārtne. pa priekšu mums gāja tāds jauks un pieklājīgs sešgadnieks. tad mēs ar Radi un gājienu noslēdza Snikers. es vispār biju noraizējusies kā nu būs un kā Radis uzvedīsies, bet zirgs mani ļoti patīkami pārsteidza. gāja godīgi aiz vadošā zirga, nevilkās, astē nelīda, necepās, ne no kā jocīga nebaidījās, neraustījās, ar ātruma regulēšanu ar nebija problēmu. sabijās tik vienreiz, kad priekšējais zirgs bišķi salecās. un pats lielākais pārsteigums man bija ka Radis vispār nekā nereaģēja uz ātru, skaļu un lielu kravas vilcienu. tur sanāk salīdzinoši tuvu sliedēm pieiet - nu tā ka var vilcienu gan redzēt, gan dzirdēt. domāju, kas nu būs un gatavojos ka var gadīties kaukur nesties, bet Radis ne tikai neapstājās, nesalecās, bet pat galvu nepagrieza.
lēkšošanu gan organizējām pa vienam - viens lēkšo, divi pārējie pastāv un pagaida, jo Snikers bija tā drusku sacepies un negribējās atkārtot auļošanu - kā viņreiz pa Valsts mežu ceļu
apvidus protams nav tik daiļš kā Plakanciemā, bet ir labāk nekā biju gaidījusi. kad nokusīs sniegs un varēs redzēt pamatu, varēs viskur izložņāties arī. un ir arī taisns auļojamais ceļš - pa pļavas malu. neiemēģinājām protams.
uz izjādes beigām mums pievienojās vēl saimnieces meita ar lielu un ļoti šarmantu ķēvi Silfīdu. atgriezušies mājās pavadījām Snikeru ekskursijā uz manēžu, jo viņam vakar vēl nebija sanācis ar turieni iepazīties. zirgi dabūja izvārtīties un pēc tam jau varēja doties atpakaļ uz jāšanas laukumu ēst sienu. rīt jau mēģināsim laist kopā ar vietējiem. vismaz dažiem.
un, ja vakar Radis likās tāds sapīcis, tad šodien jau pavisam normāls. ceru, ka šodienas lieliskā uzvedība apvidū nebija 1. aprīļa joks
2. aprīlis
cik nu sanāca vakar un šodien barā patusēt zirgi liekas jauki - draudzīgi, par cilvēku interesējas, bet uzmācīgi virsū nebāžas. pienāk, parunājas un iet savās darīšanās. acis dzīvas.
vējš gan baigais uz tā lauka.
jocīgi, bet stallī būts divas reizes pa dienu. gan jau pieradīšu, ka tik tuvu, bet pagaidām vēl tā savādi. izmantojam brīdi kad manēžā neviena cita nav un palaižam paālēties. visi tādi diezgan jautri, Radis joņo, purina galvu un ļoti centīgi lec pāri 10cm augstai kārtiņai. bišķi paspēju arī paspēlēties no zemes. mums netīšām ir iztaisījies spāņu solis atpakaļgaitā un es sāku saprast kā viņam to prasīt. labo kāju gan nevicina tik izteiksmīgi kā kreiso
pēc tam jau ir diezgan pavēls un sāk krēslot, tāpēc varam noskatīties kā zirgus laiž iekšā - uztaisa koridoru no lentām un viņi nāk. daži atrod savus boksus, daži ieperinās svešos. visu to jautrāku padara tas, ka stallim ir divi gaiteņi. ar vienu biju šādu akšenu redzējusi iepriekš, bet tas nebija tik interesanti.
Komentāri
Ierakstīt komentāru