2014
23. janvāris
pārsvarā ejam staigāties pie rokas. cenšos vienmēr atrast arī kādu gabalu ar labu pamatu parikšošanai. tiesa gan visi šitie pēdējo mēnešu pamati neuzlabo un palēnina rehabilitācijas programmu. ta bija tie dziļie, slapjie un slidenie dubļi, tagad sasaluši kunkuržņi un vietām slidens.
zirgs ir atsācis pa dienām, kad kāds darbojas pa stalli, kādu laiku patusēt pie ruļļa aploka ārpusē. kādu brīdi šī izklaide bija liegta, jo ja zirgi aplokā sadomāja dzīvīgāk pakustēties vai aizdoties uz citu galu, tad Radis uztraucās un skraidīja gar aploka ārpusi. šobrīd sasalušie dubļu kankāļi ir padarījuši zirgus ļoti rāmus un mierīgus, līdz ar to Radis var drošāk nodarboties ar socializēšanos. tas ļoti nāk par labu viņa psiholoģiskajam stāvoklim. viš i mierīgāks un daudz adekvātāks.
nedēļas nogalē gājām ar I&A un I&S pastaigā. es vizinājos bez segliem uz zirga, viss pavisam jauki un mierīgi, bez ekscesiem. satikām stirniņu baru. iemēģināju savas jaunās, ķiveres siksniņām pieliekamās, austiņas. ļoti siltas un labas, vēju ar nelaiž cauri. vienīgi ar dzirdamību ne visai lāgā. no sērijas "savu lodi (jeb putniņu krūmos) nedzird"
ikmēneša zirgu mērījumos, Rada svars vēl pakāpies uz augšu. tagad pēc lentas viš sver jau ~600kg. nezinu cik lenta precīza tieši kilogramos, bet, lai sekotu izmaiņām svarā uz augšu vai leju, ļoti labi.
sāk apnikt ziest starus ar darvu, jo neredzu īsti nekādu uzlabojumu.
2. februāris
zirgs izskatījās noilgojies, zviedza, bubināja un sērīgi skatījās man aizbraucot. tad nu šodien beidzot bija gan brīvs, gan visnotaļ paciešami laikapstākļi, tāpēc devāmies jaukā pie rokas pastaigā kopā ar Arika un Snikera kompānijām. Radis uzvedās daudz labāk nekā biju gaidījusi no lopa kas nostāvējies nedēļu. pareizāk sakot viņš vienkārši uzvedās labi. smuki rikšoja blakus, nekur neraustījās un neplivinājās. garastāvoklis ar šamam likās jauks un pieklājības robežās dzirkstošs. šitāds viņš man ļoti patīk.
tā kā aplokā nebija visi zirgi, bet tikai mierīgākā daļa, tad pēc pastaigas uz mazu brītiņu ielaidu šamo pie viņiem. drusku baidījos vai ar Libertinu nesanāks kādas domstarbības, jo tā kārtīgi tikušies abi nav - tikai ar sētu pa vidu vai kopīgā pastaigā. bet nekādu ekscesu nebija. zirgs pa kankāļiem aizklumpačoja līdz sienam un kopā ar pārējiem mierīgi ēda. sākumā gan likās ļoti samulsis par iešanu aplokā. viņš pat nenoticēja man, kad es noņēmu apaušus un teicu, lai iet iekšā un apņēmīgā solī pa aploka ārpusi devās uz siena ruļļiem, kur tiek regulāri laists patusēties. nācās skriet šamam pakaļ.
vēl šite laikam nav pierakstīta iepriekšējās 6dienas, t.i. 25. janvāra pastaiga - tā bija ļoti interesanta, jo mēs ar Irbi atradāmies saviem zvēriem mugurās, bet līdzi bez I. nāca Ariks. viņš neizskatījās lielā sajūsmā par pastaigu, bet šķita tāds ar nopūtu uzņēmies atbildību par mums un barveža pienākumiem. ļoti interesanti likās, ka viņš ejot pa priekšu izvēlējās mūsu iecerētās trajektorijas, vairākās vietās ignorējot iespēju pa taisno aiziet mājās. izveda mūs tieši pa plānoto apli. Radis uzvedās pieklājīgi, lai arī gūlās iemauktos vairāk nekā man patiktos (ātrumu viņš nemēģināja palielināt, vnk gūlās rokās).
26. janvārī - pedikīrs.
4. februāris
vispār biju domājusi pajāt, jo laiks tik foršs. bet Radim bija aizdomīga sejas izteiksme tāpēc pārdomāju. gājām staigāt pie rokas. labi izrikšojāmies. t.i. Radis labi izrikšojās, bet es biju saģērbusies pēc aukstā laika parauga un savā drēbju biezoknī svīdu, pūtu un elsu. nejāšana izrādījās pareizā izvēle, jo vienā vietā mums aizmugurē no krūmiem izleca stiriņa un Radis palecās gaisā. pakaļdaļa kādu pusmetru, priekšdaļa mazāk
5. feburāris
saņēmos pajāt. viss gāja labi, arī rikši, līdz satikām traktoru, kas krāva piekabē zarus. es gan nopriecājos, ka traktors - jo aplūkojams un ar savu troksni būs aizbiedējis potenicālās no krūmiem lecējas stirnas. bet Radis kkā uzvilkās, sāka darīt kko līdzīgu pasāžai un pie eglīšu pudura vispār uzvesties diezgan nesakarīgi un tireklīgi. bet nu nebijām vairs tālu no mājām un izdevās tur nokļūt vienā gabalā un manis izvēlētā ātrumā. visādi citādi zirgs jauks, diena debešķīga. mājās vēl negribējās braukt, tāpēc drusku patīrīju nojumi.
6. februāris
uzrados stallī neierastā laikā, t.i. pavēlā vakarā un tumsā. domāju, moš zirgam jau pieņemšanas laiks būs beidzies vispār likās tāds drusku izbrīnījies
kopā ar Irbi un Snikeru aizdevāmies īsā pastaigā tumsā. zirgs bija tāds ausīgs, ausījās apkārt. pajautrs arī bija - purināja galvu, dīžājās drusku. rikšoja ļoti cēli un sakopoti.
7. februāris
atkal pajāju. nekāda vaina. zirgs pavisam normāls. labāks nekā iepriekšējā reizē. mazāk tirinājās. rikši pavisam mierīgi.
nedēļas nogalē pati nebiju, bet 6dien viņu pastaidzināja ciemos atbraukusī A. cik sapratu, bija uzvedies normāli un man nekādu lielo kaunu nebija darījis.
Radis kā allaž bija džentlmenis caur un caur. Bik steidzīgs un tā, bet kad palūdzu iet man aiz muguras nevis pie pleca, tad pat steidzīgums mazliet pierima. Vienā brīdī, kad Ariks apsvēra domu pamest mūsu draudzīgo pastaigas kompāniju, Radis ārkārtīgi pieklājīgi krita nelielā panikā. Pilnīgi šķita, ka viņš ik pa brīdim saka "Piedodiet, atvainojiet, bet man ir neliela histērija. Piedodiet, atvainojiet!" Un kad ar Radi sasveicinās, tad arī no viņa dveš tāda inteliģenta, smalka jaunskunga aura, kurš, ja varētu, tad noliektos roku noskūpstīt.
10. februāris
jauka un diezgan gara pastaiga pie rokas kopā ar Erni, viņa saimnieci un brīvskraidošu jaunķēvi. zirgs bija jauks un rāms, brīžam vien parādīja ausis kad kumelīte pamaisījās pa kājām. un bija lielā sajūsmā par vārtīšanos sūnās, kurās mētājās mazi egļu zariņi. pēc tam šamam bija pilna aste un krēpes ar tiem.
23. janvāris
pārsvarā ejam staigāties pie rokas. cenšos vienmēr atrast arī kādu gabalu ar labu pamatu parikšošanai. tiesa gan visi šitie pēdējo mēnešu pamati neuzlabo un palēnina rehabilitācijas programmu. ta bija tie dziļie, slapjie un slidenie dubļi, tagad sasaluši kunkuržņi un vietām slidens.
zirgs ir atsācis pa dienām, kad kāds darbojas pa stalli, kādu laiku patusēt pie ruļļa aploka ārpusē. kādu brīdi šī izklaide bija liegta, jo ja zirgi aplokā sadomāja dzīvīgāk pakustēties vai aizdoties uz citu galu, tad Radis uztraucās un skraidīja gar aploka ārpusi. šobrīd sasalušie dubļu kankāļi ir padarījuši zirgus ļoti rāmus un mierīgus, līdz ar to Radis var drošāk nodarboties ar socializēšanos. tas ļoti nāk par labu viņa psiholoģiskajam stāvoklim. viš i mierīgāks un daudz adekvātāks.
nedēļas nogalē gājām ar I&A un I&S pastaigā. es vizinājos bez segliem uz zirga, viss pavisam jauki un mierīgi, bez ekscesiem. satikām stirniņu baru. iemēģināju savas jaunās, ķiveres siksniņām pieliekamās, austiņas. ļoti siltas un labas, vēju ar nelaiž cauri. vienīgi ar dzirdamību ne visai lāgā. no sērijas "savu lodi (jeb putniņu krūmos) nedzird"
ikmēneša zirgu mērījumos, Rada svars vēl pakāpies uz augšu. tagad pēc lentas viš sver jau ~600kg. nezinu cik lenta precīza tieši kilogramos, bet, lai sekotu izmaiņām svarā uz augšu vai leju, ļoti labi.
sāk apnikt ziest starus ar darvu, jo neredzu īsti nekādu uzlabojumu.
zirgs izskatījās noilgojies, zviedza, bubināja un sērīgi skatījās man aizbraucot. tad nu šodien beidzot bija gan brīvs, gan visnotaļ paciešami laikapstākļi, tāpēc devāmies jaukā pie rokas pastaigā kopā ar Arika un Snikera kompānijām. Radis uzvedās daudz labāk nekā biju gaidījusi no lopa kas nostāvējies nedēļu. pareizāk sakot viņš vienkārši uzvedās labi. smuki rikšoja blakus, nekur neraustījās un neplivinājās. garastāvoklis ar šamam likās jauks un pieklājības robežās dzirkstošs. šitāds viņš man ļoti patīk.
tā kā aplokā nebija visi zirgi, bet tikai mierīgākā daļa, tad pēc pastaigas uz mazu brītiņu ielaidu šamo pie viņiem. drusku baidījos vai ar Libertinu nesanāks kādas domstarbības, jo tā kārtīgi tikušies abi nav - tikai ar sētu pa vidu vai kopīgā pastaigā. bet nekādu ekscesu nebija. zirgs pa kankāļiem aizklumpačoja līdz sienam un kopā ar pārējiem mierīgi ēda. sākumā gan likās ļoti samulsis par iešanu aplokā. viņš pat nenoticēja man, kad es noņēmu apaušus un teicu, lai iet iekšā un apņēmīgā solī pa aploka ārpusi devās uz siena ruļļiem, kur tiek regulāri laists patusēties. nācās skriet šamam pakaļ.
vēl šite laikam nav pierakstīta iepriekšējās 6dienas, t.i. 25. janvāra pastaiga - tā bija ļoti interesanta, jo mēs ar Irbi atradāmies saviem zvēriem mugurās, bet līdzi bez I. nāca Ariks. viņš neizskatījās lielā sajūsmā par pastaigu, bet šķita tāds ar nopūtu uzņēmies atbildību par mums un barveža pienākumiem. ļoti interesanti likās, ka viņš ejot pa priekšu izvēlējās mūsu iecerētās trajektorijas, vairākās vietās ignorējot iespēju pa taisno aiziet mājās. izveda mūs tieši pa plānoto apli. Radis uzvedās pieklājīgi, lai arī gūlās iemauktos vairāk nekā man patiktos (ātrumu viņš nemēģināja palielināt, vnk gūlās rokās).
26. janvārī - pedikīrs.
4. februāris
vispār biju domājusi pajāt, jo laiks tik foršs. bet Radim bija aizdomīga sejas izteiksme tāpēc pārdomāju. gājām staigāt pie rokas. labi izrikšojāmies. t.i. Radis labi izrikšojās, bet es biju saģērbusies pēc aukstā laika parauga un savā drēbju biezoknī svīdu, pūtu un elsu. nejāšana izrādījās pareizā izvēle, jo vienā vietā mums aizmugurē no krūmiem izleca stiriņa un Radis palecās gaisā. pakaļdaļa kādu pusmetru, priekšdaļa mazāk
5. feburāris
saņēmos pajāt. viss gāja labi, arī rikši, līdz satikām traktoru, kas krāva piekabē zarus. es gan nopriecājos, ka traktors - jo aplūkojams un ar savu troksni būs aizbiedējis potenicālās no krūmiem lecējas stirnas. bet Radis kkā uzvilkās, sāka darīt kko līdzīgu pasāžai un pie eglīšu pudura vispār uzvesties diezgan nesakarīgi un tireklīgi. bet nu nebijām vairs tālu no mājām un izdevās tur nokļūt vienā gabalā un manis izvēlētā ātrumā. visādi citādi zirgs jauks, diena debešķīga. mājās vēl negribējās braukt, tāpēc drusku patīrīju nojumi.
uzrados stallī neierastā laikā, t.i. pavēlā vakarā un tumsā. domāju, moš zirgam jau pieņemšanas laiks būs beidzies vispār likās tāds drusku izbrīnījies
kopā ar Irbi un Snikeru aizdevāmies īsā pastaigā tumsā. zirgs bija tāds ausīgs, ausījās apkārt. pajautrs arī bija - purināja galvu, dīžājās drusku. rikšoja ļoti cēli un sakopoti.
7. februāris
atkal pajāju. nekāda vaina. zirgs pavisam normāls. labāks nekā iepriekšējā reizē. mazāk tirinājās. rikši pavisam mierīgi.
nedēļas nogalē pati nebiju, bet 6dien viņu pastaidzināja ciemos atbraukusī A. cik sapratu, bija uzvedies normāli un man nekādu lielo kaunu nebija darījis.
Radis kā allaž bija džentlmenis caur un caur. Bik steidzīgs un tā, bet kad palūdzu iet man aiz muguras nevis pie pleca, tad pat steidzīgums mazliet pierima. Vienā brīdī, kad Ariks apsvēra domu pamest mūsu draudzīgo pastaigas kompāniju, Radis ārkārtīgi pieklājīgi krita nelielā panikā. Pilnīgi šķita, ka viņš ik pa brīdim saka "Piedodiet, atvainojiet, bet man ir neliela histērija. Piedodiet, atvainojiet!" Un kad ar Radi sasveicinās, tad arī no viņa dveš tāda inteliģenta, smalka jaunskunga aura, kurš, ja varētu, tad noliektos roku noskūpstīt.
10. februāris
jauka un diezgan gara pastaiga pie rokas kopā ar Erni, viņa saimnieci un brīvskraidošu jaunķēvi. zirgs bija jauks un rāms, brīžam vien parādīja ausis kad kumelīte pamaisījās pa kājām. un bija lielā sajūsmā par vārtīšanos sūnās, kurās mētājās mazi egļu zariņi. pēc tam šamam bija pilna aste un krēpes ar tiem.
Komentāri
Ierakstīt komentāru