2015/aprīlis - zobi

2013

9. oktobris

kamēr zirgs aplokā, tikmēr pats saulstariņš. bubina, lien mīļoties, nāk, kā saucu. tiklīdz izlaižu ārpusē tā met kažoku uz otru pusi un dodas ekspedīcijās viens pats. par pārējiem zirgiem neuztraucas, kad man izskatās, ka aizgājis par tālu un saucu atpakaļ, tad kļuvis kurls utt.
tiklīdz ielaižu atpakaļ aplokā, tā ir atkal mīļucītis un jaukucītis

12. oktobris

staļļa saimniece saka, lai ņemu Lanselotu un dodos līdzi Irbei apvidū baudīt burvīgo rudens dienu. tā kā jāts nav kopš mačiem, mani pielauzt nav pārāk grūti
zirgs liekas tāds sīkumos neaudzināts - nesaprot, ko nozīmē kāpt mugurā no paaugstinājuma (ir tāpati problēma kas pašā pašā sākumā bija ar Radi - pievedu kā vajag, bet kad taisos kāpt virsū, tā aizgriež dibenu, nostājas ar galvu pret mani un izbrīnījies skatās, ko es no viņa gribu. uzkāpšana no zemes (nācās nokāpt, jo izbira zirgāboli uz asfaltēta celiņa un bij jākāpj nost, lai iespertu tos krūmos) arī bija nemierīga. uz vietas stāvēt ar nevisai patikās utt. nu tādi it kā sīkumi, bet bija aizmirsies ka tāda veida pieklājība nav visiem zirgiem obligāta un asinīs. jājās normāli - t.i. vadījās labi, bremzes strādāja. gaita gan tāda baigi mētājoša. man gan bija problēma ar segliem - tiem bija kaukāds 16. izmērs - ceļgali karājās pāri spārniem, ja palaidu kāpsli garāku, tad kāja jau taisna un nav kur celties, lai atvieglotos. lēkšos - puspiesēdē vispār nebija kur celi pielikt.
diena gan bija fantastiska un Botāniskajā dārzā ļoti skaisti un krāsaini. bij atkal tā angļu aristokrātu sajūta būs kaukad arī kāda bilde no Irbes.
Lansis likās tāds drusku līdzīgs Radim pašā sākumā. tāds ļoti aizvēries, noslēdzies un tāds, kurš vienkārši ir, nevis dzīvo. viņam gan nāk 2 pastāvīgas jātnieces - viena kaut ko lec, otra uz iejādi orientējas, bet nu neliekas, ka kāds par viņa jūtām ļoti interesētos.

14. un 15. oktobris

Radim ar stiegru tomēr par maz. vajag vēl arī caureju. paši bumbuļi vēl tā neko, konsistence tīri normāla, bet visu laiku kko pilina ārā. tādu ūdeņainu, reizēm ar maziem siena gabaliņiem. visas pakaļkājas sūdos. ēdienkartē nav nekas mainījies - ēd sienu, auzas, tās pašas piedevas, ko kādu laiku. pārējiem zirgiem, cik nu pavēroju, nav nekas tāds. gan vakar, gan šodien dabūju mazgāt dibenu un pakaļkājas ar sļūteni. sarunāju, ka no rītdienas nedos auzas, jo salasījos, ka tās var papildus karināt. to vietā dabūs biešu putru. dabūju ieteikumu piedāvāt zirgam ozollapas, dabūju arī pašas lapas, bet zirgs paskatījās uz mani ar "kas Tu debila esi?" skatienu un nekādas lapas neēda. labi vismaz, ka ir tik prātīgs un saprot, ka jādzer ūdens daudz un dara to. nākot atpakaļ no ozollapām drusku ļāvu zālē paganīties.

vakar drusku drusku ar Lansi papļāpāju. draudzīgā, iešana blakus, dibena griešana un nostāšanās pie paaugstinājuma. vispār izskatījās, ka ir iepriekš kko jau darījis. jo koka propellerēšana virs galvas neizsauca nekādas emocijas. iet blakus arī izrādās māk, ja to paprasa un arī sagaida, kad to sāk izpildīt (līdz šim biju novērojusi, ka viņu ved kā ēzeli, kurš iekaras striķī un tiek stīvēts uz priekšu). ļoti labi apstājas kopā ar cilvēku. pie dibena griešanas uzreiz darīja, bet likās ka mazliet satraucās. vispār daudz čāpstinājās, bet man tā arī līdz galam neradās pārliecība, ka viņš kauko neraudzē iekšā. vispār pret visiem procesiem ir diezgan vienaldzīgs, nav entuzisasma, visu tā vienkārši atstrādā. vispār viņa tik ļoti nav, ka pagaidām vēl nevar saprast kāds viņš vispār ir. līdzīgi kā ar Radi sākumā, bet Radim komplektā nāca teicamnieka sindroms, kas viņu no vienas puses padarīja cepīgāku, no otras tomēr entuziastiskāku un ieinteresētāku. šķiet, ka Lanselotam tāds nepiemīt.
vēl varētu būt, ka viņam ar veselību kaukas nav - tāpēc tāds nekāds. ribains ļoti. pārējie zirgi visi ļoti pieklājīgā barojumā, bet Lansis arī pēc zobu vīlēšanas nav diezko apvēlies.