2013
6. augusts
nākamajā dienā pēc Daces vizītes bez īpašām pārmaiņām. klibo. I. drusku apgraiza visas četras. vispār vienu pakaļkāju kaut kā sūdīgi dod (balto), es ceru ka viņam netaisās vēl viens abscess vai kas tamlīdzīgs arī pakaļkājā.
pamērcēju etiķūdenī un pieskočoju magnija sāļa kompresi.
garastāvoklis zirgam labs, kamēr stāv, kasu krustus un zirgs lūpu atstiepis man gandrīz virsū uzgāžas.
7. augusts
kompresei nodilusi zole, tik tinums ap nagu palicis. Ieva ziņo, ka no rīta ceļoties pēc gulēšanas esot staigājis pavisam žēlīgi. pieļozēju atkal kompresi.
šoreiz gan zirglops mani izbesīja, jo neizprotamu iemeslu dēļ negribēja mērcēties un kārās apaušos. pārējie zirgi bija netālu, peizāžā nekas kopš vakardienas nebija mainījies, sākumā domāju varbūt vates maisiņš ir aizdomīgs (lai gan tas bija arī iepriekšējā dienā), bet to neitralizējot nekas nemainījās. beigās jau iekārās tā, ka apauši sāka tirkšķēt un zirgs uzcepās. es bišķi noskaitos, atsēju un ātri paprasīju kaukādas figņas. nu tur atkāpties, grozīt dibenu uz abām pusēm. pēc tam kaukā atslāba un atlikušo laiku stāvēja pieklājīgi. bet nu laikam jau pats noguris no klibošanas un neizmantotā enerģija sāk meklēt jebkādus ceļus ārā.
8. augusts
jā, nu labāk nepaliek. šodien likās pat sliktāk. ar klibošanu.
un nabags saulē vēl savu balto deguntiņu apdedzinājis. it kā jau pavisam karstajos dienvidos zirgi bij salaisti stallī dzesēties, bet nu deguns ar pamatīgu kreveli.
vēl šodien nodevos daļējai mantu revīzijai un tīrīšanai un tīrot seglus konstatēju, ka man kāpšļu garums atšķiras par ~3 cm - tas, kā es parasti jāju. saliku siksnas kopā un konstatēju ~3 cm atšķirību arī tajās.
14. augusts
biju dažas dienas izbraukusi uz laukiem ar draugiem. pirmdien zvanīja Dace T., kas bija vizītē pie Ievas ķēves. ziņoja ka praktiski vairs neklibojot.
vakar biju raudzīties un no tiesas praktiski neklibo. uz asfalta rikšos mazlietiņās var redzēt. paņēmu laukumā striķī parikšināt un zvērs visādi izrādījās - lidoja pa gaisu, mētāja galvu, dibenu utt., liekot manīt ka galīgi vairs nav cietējs un, ka enerģija nākot viņam pa ausīm ārā.
šodien, ja nekas nebūs mainījies (tfu, tfu, tfu), jāpamēģina uzkāpt mugurā mazliet
1. septembrī pie mums būšot oficiālie treniņmači, varētu tā kā vadības maršrutiņu mēģināt iziet
15. augusts
plānā pakustināt zirgu kordā un tad uzkāpt mugurā. bet uzrodas Irbe un nolemjam ka zirgi tak paši sevi var pakustināt. gaidot kamēr Irbe pārģērbsies un atvedīs Snikeru ieeju ar Radi laukumā un rosinu viņu brīvībā paskraidīt. zirgs ir kā uzvilkta atspere un lido pa gaisu pie katra mazākā ierosinājuma. rezultātā es notizlojos un pirmo reizi topu sasperta. nu nekas traks, veiksmīgi plakaniski trāpīja, tā ka lecamā locītava pa kreiso plecu, nags pie labā sāna un tā samērā viegli. izskatās, pat zilumu nebūs. izskatījās arī ka jutās vainīgs un samulsis, tīšām un apzināti tas nebija 100%.
kad ierodas Snikers, tad uz ālēšanos pat īsti nav jāaicina - pietiek otrā laukuma galā paskatīties un pacilāt kociņu rokā. galva un pakaļa pa gaisu, aste kā pāvam un joņo.
pēc kārtīgas atsoļošanas uzkāpu mazliet mugurā, bet konstatēju, ka rikšos ar mani mugurā gaita vēl neliekas tīra, tomēr iekrīt vēl tai kājā. tāpēc kāpu nost un vedu atpakaļ uz pļavu. laikam vēl par ātru. varbūt kādā soļu apvidū/pastaigā jāaiziet, jo solis gan tīrs un aktīvs.
un bija ļoti žēl, ka nebiju paķērusi fotoaparātu līdzi. kko sanāca noķert ar telefonu, bet pikseļaini tomēr.
6. augusts
nākamajā dienā pēc Daces vizītes bez īpašām pārmaiņām. klibo. I. drusku apgraiza visas četras. vispār vienu pakaļkāju kaut kā sūdīgi dod (balto), es ceru ka viņam netaisās vēl viens abscess vai kas tamlīdzīgs arī pakaļkājā.
pamērcēju etiķūdenī un pieskočoju magnija sāļa kompresi.
garastāvoklis zirgam labs, kamēr stāv, kasu krustus un zirgs lūpu atstiepis man gandrīz virsū uzgāžas.
7. augusts
kompresei nodilusi zole, tik tinums ap nagu palicis. Ieva ziņo, ka no rīta ceļoties pēc gulēšanas esot staigājis pavisam žēlīgi. pieļozēju atkal kompresi.
šoreiz gan zirglops mani izbesīja, jo neizprotamu iemeslu dēļ negribēja mērcēties un kārās apaušos. pārējie zirgi bija netālu, peizāžā nekas kopš vakardienas nebija mainījies, sākumā domāju varbūt vates maisiņš ir aizdomīgs (lai gan tas bija arī iepriekšējā dienā), bet to neitralizējot nekas nemainījās. beigās jau iekārās tā, ka apauši sāka tirkšķēt un zirgs uzcepās. es bišķi noskaitos, atsēju un ātri paprasīju kaukādas figņas. nu tur atkāpties, grozīt dibenu uz abām pusēm. pēc tam kaukā atslāba un atlikušo laiku stāvēja pieklājīgi. bet nu laikam jau pats noguris no klibošanas un neizmantotā enerģija sāk meklēt jebkādus ceļus ārā.
8. augusts
jā, nu labāk nepaliek. šodien likās pat sliktāk. ar klibošanu.
un nabags saulē vēl savu balto deguntiņu apdedzinājis. it kā jau pavisam karstajos dienvidos zirgi bij salaisti stallī dzesēties, bet nu deguns ar pamatīgu kreveli.
vēl šodien nodevos daļējai mantu revīzijai un tīrīšanai un tīrot seglus konstatēju, ka man kāpšļu garums atšķiras par ~3 cm - tas, kā es parasti jāju. saliku siksnas kopā un konstatēju ~3 cm atšķirību arī tajās.
14. augusts
biju dažas dienas izbraukusi uz laukiem ar draugiem. pirmdien zvanīja Dace T., kas bija vizītē pie Ievas ķēves. ziņoja ka praktiski vairs neklibojot.
vakar biju raudzīties un no tiesas praktiski neklibo. uz asfalta rikšos mazlietiņās var redzēt. paņēmu laukumā striķī parikšināt un zvērs visādi izrādījās - lidoja pa gaisu, mētāja galvu, dibenu utt., liekot manīt ka galīgi vairs nav cietējs un, ka enerģija nākot viņam pa ausīm ārā.
šodien, ja nekas nebūs mainījies (tfu, tfu, tfu), jāpamēģina uzkāpt mugurā mazliet
1. septembrī pie mums būšot oficiālie treniņmači, varētu tā kā vadības maršrutiņu mēģināt iziet
15. augusts
plānā pakustināt zirgu kordā un tad uzkāpt mugurā. bet uzrodas Irbe un nolemjam ka zirgi tak paši sevi var pakustināt. gaidot kamēr Irbe pārģērbsies un atvedīs Snikeru ieeju ar Radi laukumā un rosinu viņu brīvībā paskraidīt. zirgs ir kā uzvilkta atspere un lido pa gaisu pie katra mazākā ierosinājuma. rezultātā es notizlojos un pirmo reizi topu sasperta. nu nekas traks, veiksmīgi plakaniski trāpīja, tā ka lecamā locītava pa kreiso plecu, nags pie labā sāna un tā samērā viegli. izskatās, pat zilumu nebūs. izskatījās arī ka jutās vainīgs un samulsis, tīšām un apzināti tas nebija 100%.
kad ierodas Snikers, tad uz ālēšanos pat īsti nav jāaicina - pietiek otrā laukuma galā paskatīties un pacilāt kociņu rokā. galva un pakaļa pa gaisu, aste kā pāvam un joņo.
pēc kārtīgas atsoļošanas uzkāpu mazliet mugurā, bet konstatēju, ka rikšos ar mani mugurā gaita vēl neliekas tīra, tomēr iekrīt vēl tai kājā. tāpēc kāpu nost un vedu atpakaļ uz pļavu. laikam vēl par ātru. varbūt kādā soļu apvidū/pastaigā jāaiziet, jo solis gan tīrs un aktīvs.
un bija ļoti žēl, ka nebiju paķērusi fotoaparātu līdzi. kko sanāca noķert ar telefonu, bet pikseļaini tomēr.
Komentāri
Ierakstīt komentāru