2013
5. jūlijs
Radis vakar nomainīja mērcēšanos ābolu etiķī pret mērcēšanos sālsūdenī, pa nakti vēl tika pietīta sālsūdens komprese, kas mistiskā kārtā nebija nokritusi līdz šodienas vidum.
gribēju atkal mērcēt sālsūdenī, bet zirgs teica, ka viņam nepatīk, laikam tiek jūtīgā vietā klāt un kož.
un pārcēlās uz mazo aploku komplektā ar ērzeli un vēl vienu zirgu. sākumā cerēju, ka stāvēs ar tiem, jo tie abi tādi draudzīgi, bet dabūju skriet pakaļ Arikam, jo Radis pateica, ka tos divus par zirgiem viņš neuzskata un ar viņiem palikt netaisās.
klibo gan traki, muskuļi ar tādi cieti un savilkti no nepareizās staigāšanas, tāpēc ar nolēmu pārlikt mazajā aplokā, lai neskrien citiem līdzi. tā plaisiņa liekas vaļīgāka palikusi un apkārt tāds mīkstāks.
Radis turpina tikpat žēlīgi klibot - t.i. gandrīz lekdams uz trim kājām. plaisa ir palikusi tāda kā platāka. pavērusies. gribēju šodien nobildēt, bet aizmirsu. mēģināšu rīt atcerēties.
dzīvojas mazajā aplokā kopā ar Ariku, vēl vienu zirgu un brīžam arī ērzeli. baigie draugi nav kļuvuši, bet guļ visi čupiņā un kad šodien to vēl vienu zirgu paņēma saimniece un ērzelis bija citur, tad Ariks raizējās mazliet un zviedza pakaļ. Radim vismaz muskuļi vairs nav tik cieti un savilkti, kā bija stāvot lielajā aplokā un lecot visiem līdzi.
pa lielam viss pa vecam.
klibā kāja tiek mērcēta vairākas reizes dienā - no rīta, auzu laikā, Ievas bērni pamērcē (paši pieteicās to darīt), I. pamērcē kad atbrauc un es pati pamērcēju...
it kā paliek pamazām labāk. brīžam soļos jau pavisam smuki, bet tad atkal vai nu uzkāpj uz kkā vai kas, bet atkal sāk izteiktāk klibot. katrā ziņā var pacelt un paturēt arī veselo kāju kādu laiku augšā. šodien palaidu lielajā aplokā pie bara. likās ka mazajā jau galīdi izbesījušies, abi ar Ariku jau sāka kašķēties un likās tādi nogarlaikojušies. nu redzēs vai rīt nebūs sliktāk. kad palaidām tad abiem bija tik daudz darīšanu - visas sūdu čupas jāizošņā, Radis arī ērzeļa lūpu rādīja utt. kad satikās ar baru, tad vispirms konstatēja, ka ir viens liekais (kamēr viņi stāvēja mazajā aplokā, atbrauca jauns zirgs), bet pēc tam steidza ar visiem ošņāties un runāties.
pagājšnedēļ Ieva man teica, ka ja man griboties jāt, lai droši sakot, viņa iedošot kādu savu zirgu pajāt. šodien arī saņēmos piedāvājumu izmantot un mazliet pavizinājos uz Silfīdas. nekā savādāk kā pavizināšanos to tiešām nevar nosaukt, jo viņa ar mani vilkās drausmīgi un lēkšos man tā arī neizdevās pacelt. kad ar jebkādām manā rīcībā esošajām zināšanām par celšanu lēkšos, ļoti saspringtu fokusu un intensīvu lēkšojoša zirga vizualizāciju biju noņēmusies slapju muguru, tad Silfiņa sāka tikai rikšot pieklājīgā ātrumā. rikši gan nenormāli ērti. man pat atviegloties vispār negribējās.
18. jūlijs
Radis turpina būt klibošanas un mērcēšanas režīmā.
Ievas meita un viena privātā pošas uz mežu un aicina līdzi. dabūju no Ievas Silfīdu un jāju ar. jāsaka ka mežā man ar viņu gāja pavisam labi un galīgi ne tā kā laukumā. man bija zināmas bažas par to, ka kā jau zirgs, kurš mēdz vizināt nomniekus, viņa varētu ielīst priekšējam zirgam astē un par manu viedokli neinteresēties. tāpēc mēģināju viņai šo un to ik pa laikam paprasīt, piemēram, apstāties, pierikšot klāt, pastāvēt utt. šajā ziņā viņa mani ļoti patīkami pārsteidza - klausījās manī un sadarbojās. varbūt pirmajā reizē mēģināja padiskutēt, bet tā pavisam nedaudz un pēc tam izveidojās un palika sajūta, ka mēs kopā tomēr ejam uz mežu, nevis viņa mani vizina.
mežā viņa protams kustējās daudz raitāk un dzīvīgāk, bet turpināja būt ērta. pirmie lēkši sanāca tādi mierīgi, otrie bija virzienā uz mājām un kompanjon zirgs bija ļoti nocieties un gribēja skriet, tāpēc tiklīdz saimniece viņam deva atļauju tā viņš aizlidoja kā raķete. Silfa centās turēt līdzi un pārvietojās diezgan ātri. nu man grūti iedomāties viņu lēkšojam vēl ātrāk, bet var jau būt ka tas ir iespējams. katrā ziņā bailīgi nebija, lai arī sākumā likās ka viņa mazliet rauj galvu lejā, bet es teicu, ka tā nevar un tas izskatījās pēc tādas sajūsminātas paālēšanās nevis mēģinājuma mani nomest. un tie viņas lēkši liekas tādi, hmm, episki - tu dunnnn pauze, tu dunnn pauze, tu dunnn pauze...
katrā ziņā man ļoti patika apvidus izjāde ar Silfīdu un es ceru, ka gadīsies vēlkādreiz iespēja aiziet ar viņu uz mežu. vispār jājot sapratu, ka viņa, izņemot viņas milzīgos apmērus, ir tāds zirgs, kādu man likās, ka man gribas, tad kad es vēl biju zirga meklējumos. sapratu arī, ka labi, ka es tādu nedabūju, vismaz kā vienīgo un galveno zirgu es tādu negribētu. bet patikt viņa man tomēr patīk ļoti. nezkāpēc asociējas ar lielu, resnu nēģerieti - aukli no Amerikas Dienvidu štatiem pirms pilsoņu kara. tikai viņa nav skaļa un ekspresīva, viņa tāda latvietīgāka un vispār vēl diezgan bērns. mazliet naiva un bērnišķīga.
vakar un šodien laikam nekas tāds atzīmējams nenotikās
Radis klibo un mērcējas... I. drusku pagrieza viņam nagus... vakar bija varavīksne, šodien baismīgs vējš...
5. jūlijs
Radis vakar nomainīja mērcēšanos ābolu etiķī pret mērcēšanos sālsūdenī, pa nakti vēl tika pietīta sālsūdens komprese, kas mistiskā kārtā nebija nokritusi līdz šodienas vidum.
gribēju atkal mērcēt sālsūdenī, bet zirgs teica, ka viņam nepatīk, laikam tiek jūtīgā vietā klāt un kož.
un pārcēlās uz mazo aploku komplektā ar ērzeli un vēl vienu zirgu. sākumā cerēju, ka stāvēs ar tiem, jo tie abi tādi draudzīgi, bet dabūju skriet pakaļ Arikam, jo Radis pateica, ka tos divus par zirgiem viņš neuzskata un ar viņiem palikt netaisās.
klibo gan traki, muskuļi ar tādi cieti un savilkti no nepareizās staigāšanas, tāpēc ar nolēmu pārlikt mazajā aplokā, lai neskrien citiem līdzi. tā plaisiņa liekas vaļīgāka palikusi un apkārt tāds mīkstāks.
8. jūlijs
Radis turpina tikpat žēlīgi klibot - t.i. gandrīz lekdams uz trim kājām. plaisa ir palikusi tāda kā platāka. pavērusies. gribēju šodien nobildēt, bet aizmirsu. mēģināšu rīt atcerēties.
dzīvojas mazajā aplokā kopā ar Ariku, vēl vienu zirgu un brīžam arī ērzeli. baigie draugi nav kļuvuši, bet guļ visi čupiņā un kad šodien to vēl vienu zirgu paņēma saimniece un ērzelis bija citur, tad Ariks raizējās mazliet un zviedza pakaļ. Radim vismaz muskuļi vairs nav tik cieti un savilkti, kā bija stāvot lielajā aplokā un lecot visiem līdzi.
9. jūlijs
šodien likās mazliet, mazliet labāk ar klibošanu nekā vakar.
mērcējam nagu vnk ūdenī.
šodien likās mazliet, mazliet labāk ar klibošanu nekā vakar.
mērcējam nagu vnk ūdenī.
16. jūlijs
klibā kāja tiek mērcēta vairākas reizes dienā - no rīta, auzu laikā, Ievas bērni pamērcē (paši pieteicās to darīt), I. pamērcē kad atbrauc un es pati pamērcēju...
it kā paliek pamazām labāk. brīžam soļos jau pavisam smuki, bet tad atkal vai nu uzkāpj uz kkā vai kas, bet atkal sāk izteiktāk klibot. katrā ziņā var pacelt un paturēt arī veselo kāju kādu laiku augšā. šodien palaidu lielajā aplokā pie bara. likās ka mazajā jau galīdi izbesījušies, abi ar Ariku jau sāka kašķēties un likās tādi nogarlaikojušies. nu redzēs vai rīt nebūs sliktāk. kad palaidām tad abiem bija tik daudz darīšanu - visas sūdu čupas jāizošņā, Radis arī ērzeļa lūpu rādīja utt. kad satikās ar baru, tad vispirms konstatēja, ka ir viens liekais (kamēr viņi stāvēja mazajā aplokā, atbrauca jauns zirgs), bet pēc tam steidza ar visiem ošņāties un runāties.
pagājšnedēļ Ieva man teica, ka ja man griboties jāt, lai droši sakot, viņa iedošot kādu savu zirgu pajāt. šodien arī saņēmos piedāvājumu izmantot un mazliet pavizinājos uz Silfīdas. nekā savādāk kā pavizināšanos to tiešām nevar nosaukt, jo viņa ar mani vilkās drausmīgi un lēkšos man tā arī neizdevās pacelt. kad ar jebkādām manā rīcībā esošajām zināšanām par celšanu lēkšos, ļoti saspringtu fokusu un intensīvu lēkšojoša zirga vizualizāciju biju noņēmusies slapju muguru, tad Silfiņa sāka tikai rikšot pieklājīgā ātrumā. rikši gan nenormāli ērti. man pat atviegloties vispār negribējās.
18. jūlijs
Radis turpina būt klibošanas un mērcēšanas režīmā.
Ievas meita un viena privātā pošas uz mežu un aicina līdzi. dabūju no Ievas Silfīdu un jāju ar. jāsaka ka mežā man ar viņu gāja pavisam labi un galīgi ne tā kā laukumā. man bija zināmas bažas par to, ka kā jau zirgs, kurš mēdz vizināt nomniekus, viņa varētu ielīst priekšējam zirgam astē un par manu viedokli neinteresēties. tāpēc mēģināju viņai šo un to ik pa laikam paprasīt, piemēram, apstāties, pierikšot klāt, pastāvēt utt. šajā ziņā viņa mani ļoti patīkami pārsteidza - klausījās manī un sadarbojās. varbūt pirmajā reizē mēģināja padiskutēt, bet tā pavisam nedaudz un pēc tam izveidojās un palika sajūta, ka mēs kopā tomēr ejam uz mežu, nevis viņa mani vizina.
mežā viņa protams kustējās daudz raitāk un dzīvīgāk, bet turpināja būt ērta. pirmie lēkši sanāca tādi mierīgi, otrie bija virzienā uz mājām un kompanjon zirgs bija ļoti nocieties un gribēja skriet, tāpēc tiklīdz saimniece viņam deva atļauju tā viņš aizlidoja kā raķete. Silfa centās turēt līdzi un pārvietojās diezgan ātri. nu man grūti iedomāties viņu lēkšojam vēl ātrāk, bet var jau būt ka tas ir iespējams. katrā ziņā bailīgi nebija, lai arī sākumā likās ka viņa mazliet rauj galvu lejā, bet es teicu, ka tā nevar un tas izskatījās pēc tādas sajūsminātas paālēšanās nevis mēģinājuma mani nomest. un tie viņas lēkši liekas tādi, hmm, episki - tu dunnnn pauze, tu dunnn pauze, tu dunnn pauze...
katrā ziņā man ļoti patika apvidus izjāde ar Silfīdu un es ceru, ka gadīsies vēlkādreiz iespēja aiziet ar viņu uz mežu. vispār jājot sapratu, ka viņa, izņemot viņas milzīgos apmērus, ir tāds zirgs, kādu man likās, ka man gribas, tad kad es vēl biju zirga meklējumos. sapratu arī, ka labi, ka es tādu nedabūju, vismaz kā vienīgo un galveno zirgu es tādu negribētu. bet patikt viņa man tomēr patīk ļoti. nezkāpēc asociējas ar lielu, resnu nēģerieti - aukli no Amerikas Dienvidu štatiem pirms pilsoņu kara. tikai viņa nav skaļa un ekspresīva, viņa tāda latvietīgāka un vispār vēl diezgan bērns. mazliet naiva un bērnišķīga.
vakar un šodien laikam nekas tāds atzīmējams nenotikās
Radis klibo un mērcējas... I. drusku pagrieza viņam nagus... vakar bija varavīksne, šodien baismīgs vējš...
p.s. vispār es aizmirsu pastāstīt, ka ar Daci T. bija tāds interesants gadījums.
kad es biju Lietuvā, zvanīja Ieva un teica, ka Dace braucot kkam zobus vīlēt vai nevajagot parādīt Rada kāju. es teicu, ka lai intereses pēc parāda, bet griezt gan neko neļauj. nu un ta tur vesels cirks esot izvērties, viņa teikusi ka purngals pilns ar strutām un ļoti niknojusies, ka neļauj griezt. lasījusi morāli par zirgiem, kuriem abscesu rezultātā noiet viss nags. un beigās par to paskatīšanos un paklapēšanu pa nagu ar stangām bij paprasījusi 10 latus.
kad es biju Lietuvā, zvanīja Ieva un teica, ka Dace braucot kkam zobus vīlēt vai nevajagot parādīt Rada kāju. es teicu, ka lai intereses pēc parāda, bet griezt gan neko neļauj. nu un ta tur vesels cirks esot izvērties, viņa teikusi ka purngals pilns ar strutām un ļoti niknojusies, ka neļauj griezt. lasījusi morāli par zirgiem, kuriem abscesu rezultātā noiet viss nags. un beigās par to paskatīšanos un paklapēšanu pa nagu ar stangām bij paprasījusi 10 latus.
Komentāri
Ierakstīt komentāru