2015/aprīlis - zobi

2013
3. marts

biju domājusi drusku pajāt, bet stiegra bija pasilta, acīmredzot zirgs jau pats bija sev nodrošinājis dienas slodzes devu. pēcāk saimnieces vīrs teica, ka visi pa dienu esot spēlējušies. bars vispār tāds jauks liekas, nav neviena izsitēja vai nīgreļa, ir diezgan daudz jaunzirgu - nu tādi ap 4 gadi. pagaidām ir 12 zirgi kopā, bet drīz atbraukšot vēl daži.
sarunāju, ka saimniece vakarā, auzu laikā, uzsmērē Radim auksto gēlu uz kājas. un, lai sāk dot mazu auzu devu vienā no ēdienreizēm. izskatās, ka putra viņam noriebusies līdz nāvei. gan jau nepaliks pavisam traks no tās saujiņas.
tā vispār zirgs liekas ļoti smaidīgs un starojošs
viens klepojošs zirgs bija uz klīniku šodien aizbraucis. viņam pēc apraksta līdzīgi kā Radim. turklāt bijuši uz vietas visādi vetārsti un skatījušies, bet teikuši, ka nekas nav, puņķu nav utt. dzēris gan tējas, gan acc, gan ko tur vēl, bet bez rezultātiem. klīnikā tomēr puņķi atrasti, tipa esot kkāds vīruss, pēc analīzēm piemeklēšot antibiotikas. es vispār ar neatteiktos vismaz uz diagnostiku aizbraukt uz klīniku, jo pēdējā laikā atkal klepo vairāk un elpo smagāk, bet šobrīd galīgi nevaru atļauties.

4. marts

laiks debešķīgs. bijām apvidū kopā ar Nastju. sākumā raizējos ko Ariks teiks, kad vienlaicīgi aizies viņa jaunā sieva un labākais draugs. sievai zviedza pakaļ, bet Rada paņemšanu uztvēra ļoti mierīgi un kad Radis bija izgājis, laidās trakulīgās spēlēs ar Snikeru.
samērā daudz parikšojām, varētu teikt, ka arī palēkšojām. jo brīžiem Radis par katru cenu gribēja lēkšot. viņš gan nekur nerāvās un nenesās.
atgriežoties kāja bija mazāk silta nekā vakar viņš bija pa aploku pats saskrējis. tāpat atvēsināju ar ūdeni no šļūkas un palaidu ganos.

10. marts

burvīga pavasara diena. taisījos doties apvidū, tad man taisījās pievienoties divas dāmas, bet viņas tik ilgi taisījās (es jau biju gatava, kad viņas vēl zirgus no aploka nebija paņēmušas), ka es atmetu ar roku un aizjāju viena. vispār labi ka tā, jo kad atgriezos.
gāja mums divatā labi. kad bijām pa grantinieku, kurš šobrīd ir vēl ļoti labi jājams, aizsoļojuši līdz mežiņam, tad Radis drusku pabļaustījās, bet drīz pārtrauca. atradu foršu taciņu mežā, kurai labs posms arī pietiekami plats, lai kādā citā reizē to izmantotu arī lēkšiem. zirgs kopumā tāds visai enerģisks, bet vismaz nav sajūta, ka ar galvu nedraudzējas kā tajā posmā kad viņš mazaplokā nostāvējies mani nometa. tagad liekas vienkārši pavasarīgs un izlaidies
bija gan divi jautrāki momenti:
1) ejam pa meža celiņu, es jau pa gabalu redzu, ka kāds vīrs kko snaikstās ap bērziem. droši vien skatās kur urbt sulas. kkā pieņēmu, ka Radis arī viņu ir ievērojis, jo viņš pat it kā skatījās tajā virzienā. bet nekā. tiklīdz esam apmēram pie tā vīra piejājuši, vīrs ceļas kājās un Radis sāk sāniski raut iekšā kokos. man vienu brīdi likās ka mēs apgāzīsimies uz sāniem. bet nu kad viņš saprata ka tas ir vnk cilvēks, tad palika normāls un izlikās ka nekas nav bijis;
2) sparīgi rikšojam pa taciņu. priekšā guļ tāds kā zars. nu kā kārtiņa uz zemes. domāju ka mierīgi pārrikšosim pāri. bet zirgs pāris metrus pirms tās sāk strauji lēkšot un metas lekt tam guļošajam zaram ar krietnu rezervi pāri. kādus 50 cm vismaz uzlecām pēc tam nācās rāties un skaidrot ka tā vis nevar rīkoties. katrā ziņā bremzes mums ir, bet tādas smagnējas un drusku ierūsējušas bet nekas traks. vnk jāšanas un darbošanās vaina man šķiet.
elpoja gan sūdīgi un diezgan klepoja arī. pirms jāšanas bija caurspīdīgi puņķi, pēc - balti. pasūtīju spirulīnu, bet viņa būs tikai mēneša beigās laikam. mums gan apkārtnē mitinās kūlas kretīni, nedēļas nogalē esot dedzis un šodien ar aiz tālākiem kokiem redzēju dūmus veļamies un ugunsdzēsēju sirēnas gaudoja. iespējams viņam tā kūlas degšana - dūmi un kkādas mikrodaļiņas gaisā kkā papildus kairina.
spalvu kkā negrib mest nost, šodien ar visu mierīgo jāšanu bija krietni iesvīdis. ķemmēju pirms un pēc, bet neko diži daudz nenometa.
kāja ok - pēc jāšanas bija siltāka, bet ne ļoti.