2013
3. septembris
Radim ir talants. šodien ierados pēc vienas savstarpējas brīvdienas un kundziņš jau pamanījies nesmuku caurumu priekškājā uzplēst. nav liels, bet tāds strutains un uztūcis apkārt. rezultātā viegli stīvinās ar to kāju - nu apmēram klibo. cik varēju notīrīju netīrumus, uzpūtu PVP jodu un nīmu. un izrikšināju kordā. sākumā rādīja pavisam skābu ģīmi, pēc tam jau iekustējās un bija labāk.
4. septembris
ar pušumu sūdīgāk. pampums apkārt lielāks, brūce nesmuka un strutaina, zirgs klibo un rāda ļoti skābu ģīmi.
aizvilku uz laukumu, pasniedzu uzkodas, iztīrīju caurumu ar ūdeņradi. piespiedu rikšos pakordoties un sarunāju, ka Ieva vakarā procedūru atkārtos.
5. septembris
bezmaz bail braukt uz stalli, jo ļoti negribas konstatēt ka ir sliktāk. bet nē - iepriekšējā vakarā Ieva bija izkordojusi vēlreiz un izskalojusi brūci un bija krietni labāk. biju kordot divreiz, brūci skaloju ar rozmarīna uzlējumu (tieši nesen biju lasījusi, ka tas ir labs strutainām brūcēm un iekaisumiem).
6. septembris
atkal divkārtēja kordošana, no rīta Ieva, vakarā es pati. pēc Ievas kordošanas zirdziņš daudz paklausīgāks un smukāk iet. prasīju Ievai, kāds ir viņas kordošanas noslēpums
tas esot patīkamā apvienošana ar lietderīgo - lietderīgais ir zirga kustināšana, bet patīkamais - vērot kādas zirgam smukas gaitas. ja zirgs velkas vai tizlojas, tad patīkamā daļa izpaliek, tāpēc jācenšas, lai tā nebūtu. es gan pirms tam skatījos uz to kā zirgs ļum un skumu par to ka vispār nav muskuļu.
vispār klibo uz abām pusēm nedaudz. paliek tā kā bail vai tas klibums tikai no tā pušuma. bet nu jākustina ir, neko darīt. vienu brīdi kodrošanu pārņēma Irbe un es no malas skatījos kā kustoties tek tās nejaucības tievā straumītē no cauruma ārā.
7. septembris
strādāju un stallī nebiju. biedrenes bija uzņēmušās Radi pakordot un pabarot. esot bijis ļoti uzmetis lūpu par tādu patvaļu.
8. septembris
zirgam visu nedēļu tāda viegli aizvainota sejas izteiksme. viņam, nabadziņam, redziet liek skriet kordā, kustēties ar sāpošu kāju, baksta un lej kko pušumā utt.
šodien tā kā gandrīz nemanīja stīvumu kājā un sagribēju viņam, bez ikdienišķajiem rikšiem, kordā arī lēkšus palūgt. vaimandieniņ, kas par visatļautību pret zirgu. katru manu lūgumu sākotnēji pavadīja īss kvieciens un pakaļas mētāšana pa gaisu. kad nu saprata, ka mierā nelikšos, tad tos divus riņķus smuki aplēkšoja, bet kad nomainījām virzienu viss sākās no sākuma. un TĀ sejas izteiksme.
I. vēl drusku nagus paknibināja kundziņam un beigās es jutos nopelnījusi zirdziņa mugurā aizvizināties līdz ganiem.
sarunāju, ka rīt rīta pusē Ieva atkal pakordos un par viņa gaitām papriecāsies , vakarā būšu pati.
13. septembris
šī diena ir zīmīga ar to, ka Radis sāka smagi klibot ar otru priekškāju. t.i. to, ar kuru nekliboja iepriekš un, kurā nav tas brūces caurums
zirgs klibo un rāda skābu ģīmi. aizvilku līdz mājām, kādu stundu mērcēju, paskaloju brūci un pavadāju soļos pa laukumu.
nagā siltumu nejutu nekādu, Ieva arī nejuta. ir pietūcis un pulsācija starp kronīti un vēzīti.
naga purngals tāds jocīgs, tur ir tāds kā caurums (viņam vispār vairumam nagu līdzīgi ir) un tā struktūra tur diezgan drupena.
vēl jocīgs papēža mīkstums. nepatika ja uzspiež, bet nevis no apakšas, bet aizmugures.
15. septembris
abscess jau vēl būtu mazākā nelaime, bet viņš komplektā arī stiegru tai kājai ir pārpūlējis/sarāvis
šodien turpināja lekt uz trim kājām, īpaši pa ganībām. pa asfaltu vēl kaut kā kustas.
3. septembris
Radim ir talants. šodien ierados pēc vienas savstarpējas brīvdienas un kundziņš jau pamanījies nesmuku caurumu priekškājā uzplēst. nav liels, bet tāds strutains un uztūcis apkārt. rezultātā viegli stīvinās ar to kāju - nu apmēram klibo. cik varēju notīrīju netīrumus, uzpūtu PVP jodu un nīmu. un izrikšināju kordā. sākumā rādīja pavisam skābu ģīmi, pēc tam jau iekustējās un bija labāk.
4. septembris
ar pušumu sūdīgāk. pampums apkārt lielāks, brūce nesmuka un strutaina, zirgs klibo un rāda ļoti skābu ģīmi.
aizvilku uz laukumu, pasniedzu uzkodas, iztīrīju caurumu ar ūdeņradi. piespiedu rikšos pakordoties un sarunāju, ka Ieva vakarā procedūru atkārtos.
5. septembris
bezmaz bail braukt uz stalli, jo ļoti negribas konstatēt ka ir sliktāk. bet nē - iepriekšējā vakarā Ieva bija izkordojusi vēlreiz un izskalojusi brūci un bija krietni labāk. biju kordot divreiz, brūci skaloju ar rozmarīna uzlējumu (tieši nesen biju lasījusi, ka tas ir labs strutainām brūcēm un iekaisumiem).
6. septembris
atkal divkārtēja kordošana, no rīta Ieva, vakarā es pati. pēc Ievas kordošanas zirdziņš daudz paklausīgāks un smukāk iet. prasīju Ievai, kāds ir viņas kordošanas noslēpums
tas esot patīkamā apvienošana ar lietderīgo - lietderīgais ir zirga kustināšana, bet patīkamais - vērot kādas zirgam smukas gaitas. ja zirgs velkas vai tizlojas, tad patīkamā daļa izpaliek, tāpēc jācenšas, lai tā nebūtu. es gan pirms tam skatījos uz to kā zirgs ļum un skumu par to ka vispār nav muskuļu.
vispār klibo uz abām pusēm nedaudz. paliek tā kā bail vai tas klibums tikai no tā pušuma. bet nu jākustina ir, neko darīt. vienu brīdi kodrošanu pārņēma Irbe un es no malas skatījos kā kustoties tek tās nejaucības tievā straumītē no cauruma ārā.
7. septembris
strādāju un stallī nebiju. biedrenes bija uzņēmušās Radi pakordot un pabarot. esot bijis ļoti uzmetis lūpu par tādu patvaļu.
8. septembris
zirgam visu nedēļu tāda viegli aizvainota sejas izteiksme. viņam, nabadziņam, redziet liek skriet kordā, kustēties ar sāpošu kāju, baksta un lej kko pušumā utt.
šodien tā kā gandrīz nemanīja stīvumu kājā un sagribēju viņam, bez ikdienišķajiem rikšiem, kordā arī lēkšus palūgt. vaimandieniņ, kas par visatļautību pret zirgu. katru manu lūgumu sākotnēji pavadīja īss kvieciens un pakaļas mētāšana pa gaisu. kad nu saprata, ka mierā nelikšos, tad tos divus riņķus smuki aplēkšoja, bet kad nomainījām virzienu viss sākās no sākuma. un TĀ sejas izteiksme.
I. vēl drusku nagus paknibināja kundziņam un beigās es jutos nopelnījusi zirdziņa mugurā aizvizināties līdz ganiem.
sarunāju, ka rīt rīta pusē Ieva atkal pakordos un par viņa gaitām papriecāsies , vakarā būšu pati.
13. septembris
šī diena ir zīmīga ar to, ka Radis sāka smagi klibot ar otru priekškāju. t.i. to, ar kuru nekliboja iepriekš un, kurā nav tas brūces caurums
zirgs klibo un rāda skābu ģīmi. aizvilku līdz mājām, kādu stundu mērcēju, paskaloju brūci un pavadāju soļos pa laukumu.
nagā siltumu nejutu nekādu, Ieva arī nejuta. ir pietūcis un pulsācija starp kronīti un vēzīti.
naga purngals tāds jocīgs, tur ir tāds kā caurums (viņam vispār vairumam nagu līdzīgi ir) un tā struktūra tur diezgan drupena.
vēl jocīgs papēža mīkstums. nepatika ja uzspiež, bet nevis no apakšas, bet aizmugures.
15. septembris
abscess jau vēl būtu mazākā nelaime, bet viņš komplektā arī stiegru tai kājai ir pārpūlējis/sarāvis
šodien turpināja lekt uz trim kājām, īpaši pa ganībām. pa asfaltu vēl kaut kā kustas.
Komentāri
Ierakstīt komentāru