2013
3. janvāris
zirga apmekējums vainagojās ar pāris nepatīkamiem atklājumiem:
1) lodveida izaugums labajā padusē. apmēram vēderjostas vietā. bet nav kā parastie noberzumi (es ar segliem pēdējo reizi jāju pirms gandrīz mēneša). izskatās pēc parazīta. kā diez lai tiek no tāda vaļā?
2) tādi kā izbīdījumi pavēderē. plaukstas lielumā. konsistence neatšķiras no pārējā vēdera. kaukur internetā lasīju, ka tādi ziemā varot būt no mazkustības. nez, jāpaskatās kā rīt būs. kustēties vispār zirdziņam vajadzētu vairāk, tas tiesa;
3) neeenormāli netīra krāniņa kabata. kopš es Radi pazīstu, ar tādu nebija gadījies sastapties. tad nu ilgu laiku pavadīju rakņājoties pa turieni un tīrot ar maigu zilo graudiņu ūdeni. atradu arī savu pirmo pupu. īsti nezinu kā, pati iekrita rokā
toties ar sprēgām ir gandrīz pavisam labi. nīma eļļa vēl nebūs atnākusi, kad sprēgas būs beigušās. sanāca gandrīz visu no priekškājām nolupināt nost. nu pašas smuki nāca, bez baigās piepūles. mēģināju arī lietus iedegu no dibena paskrubināt, bet tas čalim ne visai patika. viebās kko.
un zirgs, kad piebraucu, izskatījās vismaz trīs dienas dzēris, nemazgājies, neskuvies, pohains un īgns. krēpes lēveru lēveros un mudžekļos, aste pilna ar zariem, visa galva dubļos, spalva tāda sapinckājusies, pakaļkājai nags aplauzts. laikam būs kārtīgi Jauno Gadu sagaidījis.
5. janvāris
uz manu mācekļa sludinājumu draugos atsaucās +/- 6 meitenes. dažas atbira uzreiz, viena meitene atrakstīja, ka ja es viņai segšot ceļa izdevumus no Salacgrīvas, tad viņa vairāk naudas neprasīšot un labprāt braukšot
šodien bija sarunāts, ka atbrauks divas - paskatīsies, parunāsies, kko padarbosies, lai var saprast kas pie mums notiek un kā viņas Radim patīk. atbrauca gan tikai viena, otra vispār pat nepiezvanīja - nu tad dies ar viņu, man jau pēc sarakstes kaukā likās, ka man ne visai gribas lai viņa brauc.
tā kā laukums nelietojams, tad I&S kompānijā aizgājām uz vasaras ganību pirmo pļavu, cerībā ka tur varēs kaut cik kustēties. bet vispār tā bija kļūda, jo tur tomēr sanāk zemāks nekā ceļa otra puse un loģiski ka ir slapjāks un slidenāks. bet nu tajā brīdī kaukā neaizdomājos un palikām turpat. viss gāja labi, līdz brīdim, kad palūdzu meitenei pamēģināt iešanu blakus. nu to kas mums ar Radi vienmēr labi sanākt - iet plecu pie pleca visādos ātrumos, stāties, atkāpties utt. vienā brīdī Radim laikam apnika un viņš teica, ka neuzskata par vajadzīgu stāties viņai blakus. es teicu, ka viņiem vajadzētu tomēr vienoties, bet meitenei turpināja nesanākt un abi sāka cepties. tad jautrā lēksī mums garām aizlēkšoja no Irbes atdalījies Snikers un Radis uzcepās pavisam. tad bija tāds ļoti smieklīgs brīdis, kura laikā es stāvēju un pavisam mierīgi mēģināju meitenei skaidrot par enerģijām un to pielietošanu, Radim, tai pašā laikā, pusriksī, pussānu gaitās dancojot man apkārt ar pārgrieztām acīm un paceltu asti. vispār sen nebiju Radi tādu redzējusi. pirms kāda laika droši vien pati būtu uzcepusies un varbūt pat aizvilkta pa dubļiem meklēt Snikeru un citus zirgus, bet tagad man kaukā mazliet nāca tādi labdabīgi smiekli par to, ka zirdziņš tā uztraucies un es vnk mierīgi stāvēju runāju un ar savu izturēšanos liku manīt, ka nav nekā par ko satraukties. zirgs vispār bija uzteicami pieklājīgs un mani nekur nerāva un neraustīja, tikai dancoja pa perimetru. norima, kad Irbe ar Snikeru atgriezās. bet vispār, jau demonstrējot blakus iešanu rikšos, likās ka zirgs ir nogribējies skriet, jo viņš lai arī rikšoja man blakus pieklājīgi, tomēr bija sajūta, ka viņam ļoooti gribas izālēties. galvu ar purināja.
kad biju meiteni nr1 aizvedusi uz pieturu un bija skaidrs, ka meiteni nr2 nav jēgas vairs gaidīt, nolēmu aizdoties mežā. joprojām bez segliem, iepriekšējā postā aprakstītā bumbulīša dēļ. gāja lieliski, izrādījās ka mežā pamats ir ļoti labs. ij izrikšojāmies, ij izlēkšojāmies un vispār visu laiku bija sajūta, ka man ir fantastiskākais un jaukākais zirgs visā pasaulē. pēc lēkšiem gan pasācis apstāties, pagriezt galvu, lūrēt uz mani ar baltu aci un pieprasīt kārumu tipa lai maksājot, citādi tālāk nekursēšot
rīt laikam būs vēl viena mācekles kandidāte. uz to es laikam lieku vislielākās cerības. par to šodienas meiteni īsti nesapratu kā bija. it kā nekādas vainas meitenei, bet par 100% nelikās. nu redzēs.
6. janvāris
vispirms atkal apvidus bez segliem - atkal Ziedi-Mežsētas. zeme tāda cieta, tāpēc ar ātrajām gaitām švaki. atradās daži mazi gabaliņi kur nebija kaukā sasalis un varēja mazliet parikšot, un vēl mazlietāk palēkšot. Ziedu gabals tāds jocīgs - laikam kaukādi zvēri pa mežu blandījās, jo Radis tā baigi apkārtni čekoja un pāris brīžos arī ar savu dibenu sajutu kā zem manis sitas viņa lielā sirds. tāda savāda sajūta
pēc tam mācekle nr2 - nepilnus 14 gadus veca meitene, ar tādu saraustītu iepriekšējo pieredzi. esot voltizējusi hvz kur, jājusi Bišumuižā, Ķemeros un Smiltenē. nu tipa turās visās gaitās, bet vienmēr dabūjusi jau gatavu zirgu.
tāpēc bija daudz teorijas, zirga birstēšana, nagu tīrīšana utt. tā kā laukums izskatās vēl ilgi nebūs lietājams, tad jāmeklē citas vietas kur darboties. šoreiz nometāmies mežmalā, kur lielās traktorriepas stāv. paņēmām draudzīgo spēli, iešanu blakus un vadības spēli dibena griešanā. vispār ar šo mācekli gāja labāk nekā ar nr1 - viņa tāda atvērtāka likās un vairāk ieklausījās. nr1 bieži bija jau kaukāds savs viedoklis priekšā, kam grūti izrunāties cauri. likās, ka zirgam otrā arī labāk patikās un viņai arī ātrāk pieleca, ko es saku un labāk sanāca to izpildīt.
beigās gan es norunāju nez cik stundas no vietas un man pēc tam galva griezās un uz beigām es vairs nevarēju nedz vajadzīgos vārdus atrast, nedz sakarīgus teikumus izveidot.
bet vispār tāda mācekļu lieta ir diezgan stimulējoša, lai saņemtos un pati vairāk ņemtos un darītos. nevar jau prasīt, no viņām to, ko pati nevaru nodemonstrēt
vispār šobrīd ir visādas idejas ko gribētos padarīties un izmēģināt, bet tam visam pa lielam prasās laukumu un laukuma šobrīd nav. droši vien, kad būs lietojams, lielā iedvesma būs atkal projām
11. janvāris
biju domājusi beidzot pamēģināt apseglot (konsīlījs nolēma ka bumbulītis padusē ir kaukas nesaprotams un tā kā zirgs neizrāda nekādas emocijas kad gar to gramstās, tad var pamēģināt uzlikt seglus un paskatīties vai netraucē, nespiež, nesāp) un pa svaigo sniedziņu aizjāt apvidū, bet zirgi bija tā apledojuši un lāstekām apkārušies, ka nekas nesanāca. izgājām tik luņķīti pa mežu pie rokas pastaigāties.
13. janvāris
datumam ļoti atbilstoša diena. vēl tik piektdienas pietrūka
sākās viss ar to, ka uzgriežot uz meža ceļa no Plakanciems-Ķekava sāka rādīties sarkana eļļas zīmīte panelī. izkāpu paskatīties - eļļas bačokā nebija vispār, toties viņa bija piešķiedusies pa visu motortelpu. izsaucu palīgā Kārli un tēti un naski uzsāku kātot atlikušos 3km līdz stallim, jo jau kavēju nodarbību ar mācekli nr2 (kura par laimi pati kavēja). tālu gan nesanāca kātot, jo mani savāca garāmbraucošā R.
nodarbība bija pilnīgs dizāsters, Radis mani salika vienos vārtos. māceklei ļoti uzskatāmi tika parādīts, kas notiek, kad iekšēji nemierīgs un nekoncentrējies cilvēks mēģina pieprasīt zirgam labu sniegumu un paraugdemonstrējumus - biju diezgan uzvilkusies par mašīnu un to, ka pēc tam vēl uz darbu jātiek un bija sajūta, ka kavēju (lai gan reāli bija vēl labs laiciņš līdz sākšanai kavēt) un galīgi nevarēju savākties un koncentrēties darbam. sākumā Radis kāpa uz galvas tikai māceklei, bet pēc tam uzkāpa arī man un beigās vēl uzkārās. nu sapīka par to, ka kaukādi divi viens par otru nesakarīgāki bābieši prasa no viņa pašas nezin ko. es arī uzkāros un beigās mūs mazliet izglāba Līga, kura tur gāja garām. sev dodu žetonu par to, ka sanāca ne mirkli nesadusmoties uz zirgu, jo galu galā viņa reakcija bija pilnīgi adekvāta manām prasībām. bet žetonu uzreiz sev arī atņemu, jo savākties man tā arī neizdevās - drīzāk iegrimu tādā kā melanholiskā bezcerībā par notiekošo
katrā ziņā ļoti pamācoša diena, galvenais neļauties savai melanholiskajai bezcerībai un vairāk, biežāk darboties. gan ar zirgu, gan pašai ar sevi.
vispār tās mācekles tāda zināmā mērā svētīga padarīšana - ne tikai stimulē saņemties, bet arī kā izgaismotā spogulī parāda cik traki ir slinkots pēdējā laikā.
3. janvāris
zirga apmekējums vainagojās ar pāris nepatīkamiem atklājumiem:
1) lodveida izaugums labajā padusē. apmēram vēderjostas vietā. bet nav kā parastie noberzumi (es ar segliem pēdējo reizi jāju pirms gandrīz mēneša). izskatās pēc parazīta. kā diez lai tiek no tāda vaļā?
2) tādi kā izbīdījumi pavēderē. plaukstas lielumā. konsistence neatšķiras no pārējā vēdera. kaukur internetā lasīju, ka tādi ziemā varot būt no mazkustības. nez, jāpaskatās kā rīt būs. kustēties vispār zirdziņam vajadzētu vairāk, tas tiesa;
3) neeenormāli netīra krāniņa kabata. kopš es Radi pazīstu, ar tādu nebija gadījies sastapties. tad nu ilgu laiku pavadīju rakņājoties pa turieni un tīrot ar maigu zilo graudiņu ūdeni. atradu arī savu pirmo pupu. īsti nezinu kā, pati iekrita rokā
toties ar sprēgām ir gandrīz pavisam labi. nīma eļļa vēl nebūs atnākusi, kad sprēgas būs beigušās. sanāca gandrīz visu no priekškājām nolupināt nost. nu pašas smuki nāca, bez baigās piepūles. mēģināju arī lietus iedegu no dibena paskrubināt, bet tas čalim ne visai patika. viebās kko.
un zirgs, kad piebraucu, izskatījās vismaz trīs dienas dzēris, nemazgājies, neskuvies, pohains un īgns. krēpes lēveru lēveros un mudžekļos, aste pilna ar zariem, visa galva dubļos, spalva tāda sapinckājusies, pakaļkājai nags aplauzts. laikam būs kārtīgi Jauno Gadu sagaidījis.
uz manu mācekļa sludinājumu draugos atsaucās +/- 6 meitenes. dažas atbira uzreiz, viena meitene atrakstīja, ka ja es viņai segšot ceļa izdevumus no Salacgrīvas, tad viņa vairāk naudas neprasīšot un labprāt braukšot
šodien bija sarunāts, ka atbrauks divas - paskatīsies, parunāsies, kko padarbosies, lai var saprast kas pie mums notiek un kā viņas Radim patīk. atbrauca gan tikai viena, otra vispār pat nepiezvanīja - nu tad dies ar viņu, man jau pēc sarakstes kaukā likās, ka man ne visai gribas lai viņa brauc.
tā kā laukums nelietojams, tad I&S kompānijā aizgājām uz vasaras ganību pirmo pļavu, cerībā ka tur varēs kaut cik kustēties. bet vispār tā bija kļūda, jo tur tomēr sanāk zemāks nekā ceļa otra puse un loģiski ka ir slapjāks un slidenāks. bet nu tajā brīdī kaukā neaizdomājos un palikām turpat. viss gāja labi, līdz brīdim, kad palūdzu meitenei pamēģināt iešanu blakus. nu to kas mums ar Radi vienmēr labi sanākt - iet plecu pie pleca visādos ātrumos, stāties, atkāpties utt. vienā brīdī Radim laikam apnika un viņš teica, ka neuzskata par vajadzīgu stāties viņai blakus. es teicu, ka viņiem vajadzētu tomēr vienoties, bet meitenei turpināja nesanākt un abi sāka cepties. tad jautrā lēksī mums garām aizlēkšoja no Irbes atdalījies Snikers un Radis uzcepās pavisam. tad bija tāds ļoti smieklīgs brīdis, kura laikā es stāvēju un pavisam mierīgi mēģināju meitenei skaidrot par enerģijām un to pielietošanu, Radim, tai pašā laikā, pusriksī, pussānu gaitās dancojot man apkārt ar pārgrieztām acīm un paceltu asti. vispār sen nebiju Radi tādu redzējusi. pirms kāda laika droši vien pati būtu uzcepusies un varbūt pat aizvilkta pa dubļiem meklēt Snikeru un citus zirgus, bet tagad man kaukā mazliet nāca tādi labdabīgi smiekli par to, ka zirdziņš tā uztraucies un es vnk mierīgi stāvēju runāju un ar savu izturēšanos liku manīt, ka nav nekā par ko satraukties. zirgs vispār bija uzteicami pieklājīgs un mani nekur nerāva un neraustīja, tikai dancoja pa perimetru. norima, kad Irbe ar Snikeru atgriezās. bet vispār, jau demonstrējot blakus iešanu rikšos, likās ka zirgs ir nogribējies skriet, jo viņš lai arī rikšoja man blakus pieklājīgi, tomēr bija sajūta, ka viņam ļoooti gribas izālēties. galvu ar purināja.
kad biju meiteni nr1 aizvedusi uz pieturu un bija skaidrs, ka meiteni nr2 nav jēgas vairs gaidīt, nolēmu aizdoties mežā. joprojām bez segliem, iepriekšējā postā aprakstītā bumbulīša dēļ. gāja lieliski, izrādījās ka mežā pamats ir ļoti labs. ij izrikšojāmies, ij izlēkšojāmies un vispār visu laiku bija sajūta, ka man ir fantastiskākais un jaukākais zirgs visā pasaulē. pēc lēkšiem gan pasācis apstāties, pagriezt galvu, lūrēt uz mani ar baltu aci un pieprasīt kārumu tipa lai maksājot, citādi tālāk nekursēšot
rīt laikam būs vēl viena mācekles kandidāte. uz to es laikam lieku vislielākās cerības. par to šodienas meiteni īsti nesapratu kā bija. it kā nekādas vainas meitenei, bet par 100% nelikās. nu redzēs.
vispirms atkal apvidus bez segliem - atkal Ziedi-Mežsētas. zeme tāda cieta, tāpēc ar ātrajām gaitām švaki. atradās daži mazi gabaliņi kur nebija kaukā sasalis un varēja mazliet parikšot, un vēl mazlietāk palēkšot. Ziedu gabals tāds jocīgs - laikam kaukādi zvēri pa mežu blandījās, jo Radis tā baigi apkārtni čekoja un pāris brīžos arī ar savu dibenu sajutu kā zem manis sitas viņa lielā sirds. tāda savāda sajūta
pēc tam mācekle nr2 - nepilnus 14 gadus veca meitene, ar tādu saraustītu iepriekšējo pieredzi. esot voltizējusi hvz kur, jājusi Bišumuižā, Ķemeros un Smiltenē. nu tipa turās visās gaitās, bet vienmēr dabūjusi jau gatavu zirgu.
tāpēc bija daudz teorijas, zirga birstēšana, nagu tīrīšana utt. tā kā laukums izskatās vēl ilgi nebūs lietājams, tad jāmeklē citas vietas kur darboties. šoreiz nometāmies mežmalā, kur lielās traktorriepas stāv. paņēmām draudzīgo spēli, iešanu blakus un vadības spēli dibena griešanā. vispār ar šo mācekli gāja labāk nekā ar nr1 - viņa tāda atvērtāka likās un vairāk ieklausījās. nr1 bieži bija jau kaukāds savs viedoklis priekšā, kam grūti izrunāties cauri. likās, ka zirgam otrā arī labāk patikās un viņai arī ātrāk pieleca, ko es saku un labāk sanāca to izpildīt.
beigās gan es norunāju nez cik stundas no vietas un man pēc tam galva griezās un uz beigām es vairs nevarēju nedz vajadzīgos vārdus atrast, nedz sakarīgus teikumus izveidot.
bet vispār tāda mācekļu lieta ir diezgan stimulējoša, lai saņemtos un pati vairāk ņemtos un darītos. nevar jau prasīt, no viņām to, ko pati nevaru nodemonstrēt
vispār šobrīd ir visādas idejas ko gribētos padarīties un izmēģināt, bet tam visam pa lielam prasās laukumu un laukuma šobrīd nav. droši vien, kad būs lietojams, lielā iedvesma būs atkal projām
biju domājusi beidzot pamēģināt apseglot (konsīlījs nolēma ka bumbulītis padusē ir kaukas nesaprotams un tā kā zirgs neizrāda nekādas emocijas kad gar to gramstās, tad var pamēģināt uzlikt seglus un paskatīties vai netraucē, nespiež, nesāp) un pa svaigo sniedziņu aizjāt apvidū, bet zirgi bija tā apledojuši un lāstekām apkārušies, ka nekas nesanāca. izgājām tik luņķīti pa mežu pie rokas pastaigāties.
13. janvāris
datumam ļoti atbilstoša diena. vēl tik piektdienas pietrūka
sākās viss ar to, ka uzgriežot uz meža ceļa no Plakanciems-Ķekava sāka rādīties sarkana eļļas zīmīte panelī. izkāpu paskatīties - eļļas bačokā nebija vispār, toties viņa bija piešķiedusies pa visu motortelpu. izsaucu palīgā Kārli un tēti un naski uzsāku kātot atlikušos 3km līdz stallim, jo jau kavēju nodarbību ar mācekli nr2 (kura par laimi pati kavēja). tālu gan nesanāca kātot, jo mani savāca garāmbraucošā R.
nodarbība bija pilnīgs dizāsters, Radis mani salika vienos vārtos. māceklei ļoti uzskatāmi tika parādīts, kas notiek, kad iekšēji nemierīgs un nekoncentrējies cilvēks mēģina pieprasīt zirgam labu sniegumu un paraugdemonstrējumus - biju diezgan uzvilkusies par mašīnu un to, ka pēc tam vēl uz darbu jātiek un bija sajūta, ka kavēju (lai gan reāli bija vēl labs laiciņš līdz sākšanai kavēt) un galīgi nevarēju savākties un koncentrēties darbam. sākumā Radis kāpa uz galvas tikai māceklei, bet pēc tam uzkāpa arī man un beigās vēl uzkārās. nu sapīka par to, ka kaukādi divi viens par otru nesakarīgāki bābieši prasa no viņa pašas nezin ko. es arī uzkāros un beigās mūs mazliet izglāba Līga, kura tur gāja garām. sev dodu žetonu par to, ka sanāca ne mirkli nesadusmoties uz zirgu, jo galu galā viņa reakcija bija pilnīgi adekvāta manām prasībām. bet žetonu uzreiz sev arī atņemu, jo savākties man tā arī neizdevās - drīzāk iegrimu tādā kā melanholiskā bezcerībā par notiekošo
katrā ziņā ļoti pamācoša diena, galvenais neļauties savai melanholiskajai bezcerībai un vairāk, biežāk darboties. gan ar zirgu, gan pašai ar sevi.
vispār tās mācekles tāda zināmā mērā svētīga padarīšana - ne tikai stimulē saņemties, bet arī kā izgaismotā spogulī parāda cik traki ir slinkots pēdējā laikā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru