2013
2. maijs
šodien zirgs likās drusku samazinājis privāto telpu - vakar citus zirgus tā kā turēja no sevis drusku pa gabalu, šodien jau tie drīkstēja atrasties tuvāk. hematomas likās mazākas, bet plašākas. t.i. mazāk uz leju, bet plašākiem perimetriem. brūces aprāvušās. noskaloju ar ūdeni, ieziedu atkal ar medu. Radis tāds it kā normāls, bet drusku lēnīgāks un melanholiskāks, nekā parasti. es biju drusku pārsteigta, ka viņš ļāva man vienai pašai apkopt brūces, pats būdams piesiets. kamēr skaloju ar ūdeni vispār stāvēja tādā rezignētā mierā, kad paņēmu medus trauku rokās, tad drusku patirinājās, bet ļoti minimāli. manliekas, ka normālā stāvoklī manam zirgam šādā situācijā vajadzētu dricelēties vairāk.
tā jau līda mīļoties, lika man kasīt galvu, pieprasīja kārumus un kad ierados panācās arī pretī, par spīti tam, ka redzams, ka kustoties ir nepatīkami. vispār labi, ka tas vēsais laiks uznāca - viņam noteikti vieglāk + nav mušas, kas līstu brūcēs iekšā.
pēc tam bijām paganīties pļavā. bija jau domāts, ka zirgi no šodienas iet ganībās, bet vakar bija ievilkusies talka un aploks nebija līdz galam pabeigts.
vispār ar to saskādēto vēderu atkal problēmas - apseglot ta labu laiciņu nevarēs. bet citu variantu kā viņu normāli izkustināt nav. kordā nav labi no stiegras viedokļa, turklāt laukums mežonīgi put, bet citur tuvumā nav normāla pamata, kur varētu kustināt pa stiegrai pietiekami lielu diametru. pieredze diemžēl liecina, ka ja viņu kādas 2-3 dienas neizkustina, tad paliek sūdīgāk un smagāk ar elpošanu. nu cerams, ka rīt aizies zālē, tad nebūs tik traki. pērn man šķiet, ka bija tā ka kādas 2 nedēļas pēc pāriešanas uz zāli, pārstāja klepot vispār un visu vasaru nebija nekādu problēmu.
3. maijs
zirgs protams stāv un baigi nekustās, rezultātā krietni piepampušas karpālās locītavas. aizgājām kopā ar I&A un I&S pie rokas uz mazo mežiņu pastaigāties. pēc pastaigas izskatījās daudz labāk.
no šodienas atkal zirgi paliek pa nakti ārā. no vienas puses priecājos - gan elpošanai labāk, gan moš kājas tik traki nepamps. no otras puses drusku bail. vislabprātāk es viņu ietītu vispirms porolonā, tad burbuļplēvē un pēc tam noliktu savā piemājas mauriņā pie guļamistabas loga
6. maijs
zirgs kustās nelabprāt. atklāju arī iemeslu - pateicoties vienai no hematomām nepatīkami saberzta kreisā paduse. staigājot beržas un sāp. ielubricēju ar nīma eļļu. dažas brūces drusku struto, apgriezu kreveles u.c. ļerpatas, lai vēdinās.
7. maijs
zirgs pamodies. pat pārāk. nezinu kas šamam bija lēcies, bet tirinājās kā puņķis uz drāts visu laiku. es beigās jau uzvilkos un sāku kauties. jo ar brūcēm vajadzēja tikt galā, kas pietur arī īsti tajā brīdī nebija. pie pakaļkājas tā īsti arī netiku. izskatās ka nīms darbojas kā lielisks lubrikants, jo kustējās ļoti aktīvi - arī pats pa ganiem. vispār šodien izskatījās krietni labāk nekā vakardien, gan brūces, gan hematomas, gan no kustīguma viedokļa.
gan vakar, gan šodien zirgs teica, ka priecātos, ja es uzkavētos ar viņu ganos. bet vakar bija uz darbu jāskrien un šodien biju pārsalusi pēc viņa brūču apmazgāšanas ar aukstu ūdeni. brīdi jau protams paliku. pakasīju un pamīļoju.
vēl izskatās ka tie pārdzīvojumi un šoks ir kaut kā labvēlīgi ietekmējuši elpošanu. kaut kā izgrūstījuši organisma reakciju. viņš klepo gan brīžiem, bet elpošana ir nesalīdzināmi labāka un nāsis pavisam mazas. t.i. normālas. tas viss kopš brīža, kad es viņu savācu memoriālā, vēl pirms pāriešanas uz zāles ganībām.
8. maijs
Radis šodien pavisam saulains un kustīgs. Tā kā laiks bija jauks, tad notusēju labu stundiņu ar zirgiem pa ganiem. Radis šodien parādīja, ka zirgi prot lietot darbarīkus. viņam niez dzīstošais vēders un šams nostājās virs krūma, lai pakasītos. bet tā vietā, lai šūpotos un rīvētos gar krūmu, viņš uzlika uz viena zara pakaļkāju un to ritmiski, vienmērīgi kustinot, kustināja zaru un tādējādi kasīja sev vēderu. beigās gan krūmā iepinās aste un visu jauko kasīšanos izjauca.
kad gājām apkopt brūces tad gan sākās cirks un kaušanās. vispār kopš tiem piedzīvojumiem šams ir palicis tramīgāks un grib paturēt zirgus tiešākā tuvumā - tas, ka laukums pilns ar zirgiem, viņam nederot. kad Radim bija jāpaliek un jācieš brūču apkopšana, tad sākās tirināšanās un kratīšanās un kāršanās striķī. vispār viss dzīst un izskatās labi. tikai viens caurums uz priekškājas ārpuses tāds aizdomīgs - drusku tā kā velk uz lieko gaļu nevar saprast ko tur smērēt virsū, ko nesmērēt. izberztā paduse arī labāka, staļļa saimniece auzu laikos cītīgi ieeļļo ar nīmu, es pati protams arī. izskatās, ka kustēties šamam vairs nav diezko sāpīgi, pārvietojas labprāt, arī rikšos, pēc rīta auzām esot lēkšos nesies atpakaļ uz pļavu. elpošana laba (ir mazliet paātrināta, bet bez skaņām un nav samocīta), nāsis mazas. pēdējās dienas neesmu dzirdējusi arī klepošanu. drusku liekas nometis svaru, bet pagaidām neliekas ka būtu par ko uztraukties šajā ziņā.
2. maijs
šodien zirgs likās drusku samazinājis privāto telpu - vakar citus zirgus tā kā turēja no sevis drusku pa gabalu, šodien jau tie drīkstēja atrasties tuvāk. hematomas likās mazākas, bet plašākas. t.i. mazāk uz leju, bet plašākiem perimetriem. brūces aprāvušās. noskaloju ar ūdeni, ieziedu atkal ar medu. Radis tāds it kā normāls, bet drusku lēnīgāks un melanholiskāks, nekā parasti. es biju drusku pārsteigta, ka viņš ļāva man vienai pašai apkopt brūces, pats būdams piesiets. kamēr skaloju ar ūdeni vispār stāvēja tādā rezignētā mierā, kad paņēmu medus trauku rokās, tad drusku patirinājās, bet ļoti minimāli. manliekas, ka normālā stāvoklī manam zirgam šādā situācijā vajadzētu dricelēties vairāk.
tā jau līda mīļoties, lika man kasīt galvu, pieprasīja kārumus un kad ierados panācās arī pretī, par spīti tam, ka redzams, ka kustoties ir nepatīkami. vispār labi, ka tas vēsais laiks uznāca - viņam noteikti vieglāk + nav mušas, kas līstu brūcēs iekšā.
pēc tam bijām paganīties pļavā. bija jau domāts, ka zirgi no šodienas iet ganībās, bet vakar bija ievilkusies talka un aploks nebija līdz galam pabeigts.
vispār ar to saskādēto vēderu atkal problēmas - apseglot ta labu laiciņu nevarēs. bet citu variantu kā viņu normāli izkustināt nav. kordā nav labi no stiegras viedokļa, turklāt laukums mežonīgi put, bet citur tuvumā nav normāla pamata, kur varētu kustināt pa stiegrai pietiekami lielu diametru. pieredze diemžēl liecina, ka ja viņu kādas 2-3 dienas neizkustina, tad paliek sūdīgāk un smagāk ar elpošanu. nu cerams, ka rīt aizies zālē, tad nebūs tik traki. pērn man šķiet, ka bija tā ka kādas 2 nedēļas pēc pāriešanas uz zāli, pārstāja klepot vispār un visu vasaru nebija nekādu problēmu.
3. maijs
zirgs protams stāv un baigi nekustās, rezultātā krietni piepampušas karpālās locītavas. aizgājām kopā ar I&A un I&S pie rokas uz mazo mežiņu pastaigāties. pēc pastaigas izskatījās daudz labāk.
no šodienas atkal zirgi paliek pa nakti ārā. no vienas puses priecājos - gan elpošanai labāk, gan moš kājas tik traki nepamps. no otras puses drusku bail. vislabprātāk es viņu ietītu vispirms porolonā, tad burbuļplēvē un pēc tam noliktu savā piemājas mauriņā pie guļamistabas loga
6. maijs
zirgs kustās nelabprāt. atklāju arī iemeslu - pateicoties vienai no hematomām nepatīkami saberzta kreisā paduse. staigājot beržas un sāp. ielubricēju ar nīma eļļu. dažas brūces drusku struto, apgriezu kreveles u.c. ļerpatas, lai vēdinās.
7. maijs
zirgs pamodies. pat pārāk. nezinu kas šamam bija lēcies, bet tirinājās kā puņķis uz drāts visu laiku. es beigās jau uzvilkos un sāku kauties. jo ar brūcēm vajadzēja tikt galā, kas pietur arī īsti tajā brīdī nebija. pie pakaļkājas tā īsti arī netiku. izskatās ka nīms darbojas kā lielisks lubrikants, jo kustējās ļoti aktīvi - arī pats pa ganiem. vispār šodien izskatījās krietni labāk nekā vakardien, gan brūces, gan hematomas, gan no kustīguma viedokļa.
gan vakar, gan šodien zirgs teica, ka priecātos, ja es uzkavētos ar viņu ganos. bet vakar bija uz darbu jāskrien un šodien biju pārsalusi pēc viņa brūču apmazgāšanas ar aukstu ūdeni. brīdi jau protams paliku. pakasīju un pamīļoju.
vēl izskatās ka tie pārdzīvojumi un šoks ir kaut kā labvēlīgi ietekmējuši elpošanu. kaut kā izgrūstījuši organisma reakciju. viņš klepo gan brīžiem, bet elpošana ir nesalīdzināmi labāka un nāsis pavisam mazas. t.i. normālas. tas viss kopš brīža, kad es viņu savācu memoriālā, vēl pirms pāriešanas uz zāles ganībām.
8. maijs
Radis šodien pavisam saulains un kustīgs. Tā kā laiks bija jauks, tad notusēju labu stundiņu ar zirgiem pa ganiem. Radis šodien parādīja, ka zirgi prot lietot darbarīkus. viņam niez dzīstošais vēders un šams nostājās virs krūma, lai pakasītos. bet tā vietā, lai šūpotos un rīvētos gar krūmu, viņš uzlika uz viena zara pakaļkāju un to ritmiski, vienmērīgi kustinot, kustināja zaru un tādējādi kasīja sev vēderu. beigās gan krūmā iepinās aste un visu jauko kasīšanos izjauca.
kad gājām apkopt brūces tad gan sākās cirks un kaušanās. vispār kopš tiem piedzīvojumiem šams ir palicis tramīgāks un grib paturēt zirgus tiešākā tuvumā - tas, ka laukums pilns ar zirgiem, viņam nederot. kad Radim bija jāpaliek un jācieš brūču apkopšana, tad sākās tirināšanās un kratīšanās un kāršanās striķī. vispār viss dzīst un izskatās labi. tikai viens caurums uz priekškājas ārpuses tāds aizdomīgs - drusku tā kā velk uz lieko gaļu nevar saprast ko tur smērēt virsū, ko nesmērēt. izberztā paduse arī labāka, staļļa saimniece auzu laikos cītīgi ieeļļo ar nīmu, es pati protams arī. izskatās, ka kustēties šamam vairs nav diezko sāpīgi, pārvietojas labprāt, arī rikšos, pēc rīta auzām esot lēkšos nesies atpakaļ uz pļavu. elpošana laba (ir mazliet paātrināta, bet bez skaņām un nav samocīta), nāsis mazas. pēdējās dienas neesmu dzirdējusi arī klepošanu. drusku liekas nometis svaru, bet pagaidām neliekas ka būtu par ko uztraukties šajā ziņā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru