2013
2. aprīlis
bija ciemos Agrita - paskatīties no malas un pakomentēt kā mums iet zemes darbos. atgādināja visādas piemirstas un novārtā atstātas iekšiņu lietas.konstatēja, ka Radis ļoti uzmanīgi un cītīgi lasa manu ķermeni un labi reaģē uz podziņu spiešanu, bet vajadzētu to visu tā kā padziļināt iekšiņu virzienā. vairāk jādomā līdzi un mazāk pašai jādarbojas mehāniski/fiziski/ārēji. jāpiedomā, lai nesāktu automātiski un paskaļi kaut ko pēkšņi prasīt, bet sagatavotu zirgu iepriekš ar enerģiju un tad varētu iztikt bez ārēji skaļas vai redzamas izpildīšanās, jo zirgs ir ļoti atvērts un ieinteresēts.
zirgs vispār bija ļoooti jauks, lai arī snaudulīgs. brīžiem pat negaidīti labi reaģēja uz enerģiju - t.i. labi, ka tā, bet es nebiju gaidījusi tik labu reakciju. acīmredzot ilgajā nekā nedarīšanas periodā kaut ko izdomājis un pārdomājis.
4. aprīlis
dodamies mežā. turpceļā ļaujamies pļavas kārdinājumam, lai gan tur pūš baisms vējš un tālumā aizskrien stirnas. un pa malu braukā traktoriņš. virzienā turp parikšojam un mazliet palēkšojam, bet gribas lēkšot arī atpakaļ. drusku sirsniņa notrīc - ko nu zirgs darīs, pa ilgiem laikiem uz taisna, gara ceļa, ar lielisku pamatu, pļavā, māju virzienā... pirmais pacēliens bija tāds uzrāvienīgs, bet apstājāmies, sākām vēlreiz - un nekādu problēmu. gāja optimālā ātrumā un ritmiski, nemēģināja ieskrieties. diezgan daudz izklepojās.
pēc tam vēl aizgājām pastaigāt pa mežu, pārmaiņas pēc ejot mūsu maršrutu pretējā virzienā un drusku citā kombinācijā. atradām vienu mazu taciņu, kur bija jāiziet cauri grāvim - zirgs ļoti godīgi un uzmanīgi soļos to izdarīja.
joprojām drusku pilina caurejveida šķidrumu. vispār viņam tikko beidzās piedeva, kuras sastāvā bija dzīvais raugs
6. aprīlis
burvīgs garais apvidus/ekspedīcija, kurā bez manis un Rada piedalījās arī Irbe, Snikers, Snikera māsa un viņas saimniece. biju jau iepriekš gugles satelītkartē uzmetusi aci Acones mežam, tad nu šodien bija sajūta, ka jāiet pētīt. pētījumi tika lieliski atalgoti ar nevainojamiem meža ceļiem - plati, sausi, labu pamatu, nekādu atkritumu un nekādas civilizācijas. tik sākuma daļā caur kokiem vīd Acones ciematiņš un satikām divas sievietes ar pārsteigtu bīglu. mežs tāds lielākoties caurredzams, t.i. pārsvarā sastāv no priedēm un bērziem, nav egļu un krūmāju.
pagaidām gan nav skaidrs, kā varētu iziet apli, neejot pa to pašu ceļu atpakaļ. vienu tādu teorētisku šortkatu uz mājām atradām, bet zemākā vietā ceļš bija pārpurvojies un purvains bija arī abpus ceļam, tāpēc neriskējām brist un griezām vien atpakaļ.
Radis bija lielisks. likās, ka viņš arī izbaudīja ekspedīciju. mēs lielāko ceļa daļu nogājām kā grupas vadītāji. dažviet gan viņš nobolījās uz kādu baismu celmu vai zaru, bet tā adekvāti. vienīgi lēkšos mazlietiņās sakāvāmies. gājām pa priekšu viss normāli, ātrums optimāls. vienā brīdī dzirdu ka aizmugurē tā intensīvāk skanēt "dipadudapadu". Radis nožmiedz ausis un nu tik diebs uz priekšu ar skaidru nostāju - es esmu pirmais, es esmu ātrākais, man neviens garām neies, es to nepieļaušu un tāpēc man ir tagad jāskrien ātri. man, protams, pirmā doma, bija ka Snikers izpildās, bet es šoreiz biju viņu domās nepatiesi apvainojusi, jo viņš esot uzvedies priekšzīmīgi, bet dipadudapadu skaņas bija no Snikera māsas, kura sākumā bija atpalikusi un nu pielēkšoja klāt.
kopā nostaigājām 14km, pārsvarā jau soļos. bet jākačā izturību, lai var kārtīgi izlēkšoties par jaunatklātajām takām. es pati ar diezgan piekusu un jau ļoti savlaicīgi, t.i. kādus 2km pirms mājām, rāpos nost un vedu pie rokas.
turpina pa druskai pilināt. sākumā likās tāds kā uzpūties vēders, bet jājot izpūtās un palika labāks. elpošana vidēja, pa ceļam paklepoja, bet enerģija bija laba, pēc ātrākām gaitām arī nebija aizelsies baigi
7. aprīlis
šodien braucot pie zirga bezmaz grāvī iebraucu - nebija laika uz ceļu skatīties, bija jāskatās kā zirgs, lietum gāžot, spēlējas un nēsājas un staigā divkājās. pa gabalu likās ka ar Snikeru, bet pēc tam atklājās, ka bija iefiltrējies jaunuļu barā. paķēru fotoaparātu un lavījos bildēt, bet zirgi mani pamanīja, pārtrauca rotaļas, sāka uz mani blenzt un drīz vien nāca arī skatīties ko es tur stāvu. vispār šitais bars Radim patīk.
atbrauca Juris zobus vīlēt. nopļāpāju ar viņu kopumā kādas stundas divas. pavilkās arī uz manu domu par detoxu. iedeva sifilītu, teica, ka pēc mēneša centīšoties nobraukt garām.
stiegra bišķi pasliktinājusies, t.i. saveidojušies rētaudi, kas pirms tam nebija. bet nu nekas traģisks, vnk procesi vēl notiek.
zobi bija labi. t.i. ļoti labs brīdis vīlēšanai, bet nebija nekas traģisks vai briesmīgs saveidojies. vispār šis ir Radim optimālais grafiks - vīlēt aprīlī un oktobrī.
2. aprīlis
bija ciemos Agrita - paskatīties no malas un pakomentēt kā mums iet zemes darbos. atgādināja visādas piemirstas un novārtā atstātas iekšiņu lietas.konstatēja, ka Radis ļoti uzmanīgi un cītīgi lasa manu ķermeni un labi reaģē uz podziņu spiešanu, bet vajadzētu to visu tā kā padziļināt iekšiņu virzienā. vairāk jādomā līdzi un mazāk pašai jādarbojas mehāniski/fiziski/ārēji. jāpiedomā, lai nesāktu automātiski un paskaļi kaut ko pēkšņi prasīt, bet sagatavotu zirgu iepriekš ar enerģiju un tad varētu iztikt bez ārēji skaļas vai redzamas izpildīšanās, jo zirgs ir ļoti atvērts un ieinteresēts.
zirgs vispār bija ļoooti jauks, lai arī snaudulīgs. brīžiem pat negaidīti labi reaģēja uz enerģiju - t.i. labi, ka tā, bet es nebiju gaidījusi tik labu reakciju. acīmredzot ilgajā nekā nedarīšanas periodā kaut ko izdomājis un pārdomājis.
4. aprīlis
dodamies mežā. turpceļā ļaujamies pļavas kārdinājumam, lai gan tur pūš baisms vējš un tālumā aizskrien stirnas. un pa malu braukā traktoriņš. virzienā turp parikšojam un mazliet palēkšojam, bet gribas lēkšot arī atpakaļ. drusku sirsniņa notrīc - ko nu zirgs darīs, pa ilgiem laikiem uz taisna, gara ceļa, ar lielisku pamatu, pļavā, māju virzienā... pirmais pacēliens bija tāds uzrāvienīgs, bet apstājāmies, sākām vēlreiz - un nekādu problēmu. gāja optimālā ātrumā un ritmiski, nemēģināja ieskrieties. diezgan daudz izklepojās.
pēc tam vēl aizgājām pastaigāt pa mežu, pārmaiņas pēc ejot mūsu maršrutu pretējā virzienā un drusku citā kombinācijā. atradām vienu mazu taciņu, kur bija jāiziet cauri grāvim - zirgs ļoti godīgi un uzmanīgi soļos to izdarīja.
joprojām drusku pilina caurejveida šķidrumu. vispār viņam tikko beidzās piedeva, kuras sastāvā bija dzīvais raugs
6. aprīlis
burvīgs garais apvidus/ekspedīcija, kurā bez manis un Rada piedalījās arī Irbe, Snikers, Snikera māsa un viņas saimniece. biju jau iepriekš gugles satelītkartē uzmetusi aci Acones mežam, tad nu šodien bija sajūta, ka jāiet pētīt. pētījumi tika lieliski atalgoti ar nevainojamiem meža ceļiem - plati, sausi, labu pamatu, nekādu atkritumu un nekādas civilizācijas. tik sākuma daļā caur kokiem vīd Acones ciematiņš un satikām divas sievietes ar pārsteigtu bīglu. mežs tāds lielākoties caurredzams, t.i. pārsvarā sastāv no priedēm un bērziem, nav egļu un krūmāju.
pagaidām gan nav skaidrs, kā varētu iziet apli, neejot pa to pašu ceļu atpakaļ. vienu tādu teorētisku šortkatu uz mājām atradām, bet zemākā vietā ceļš bija pārpurvojies un purvains bija arī abpus ceļam, tāpēc neriskējām brist un griezām vien atpakaļ.
Radis bija lielisks. likās, ka viņš arī izbaudīja ekspedīciju. mēs lielāko ceļa daļu nogājām kā grupas vadītāji. dažviet gan viņš nobolījās uz kādu baismu celmu vai zaru, bet tā adekvāti. vienīgi lēkšos mazlietiņās sakāvāmies. gājām pa priekšu viss normāli, ātrums optimāls. vienā brīdī dzirdu ka aizmugurē tā intensīvāk skanēt "dipadudapadu". Radis nožmiedz ausis un nu tik diebs uz priekšu ar skaidru nostāju - es esmu pirmais, es esmu ātrākais, man neviens garām neies, es to nepieļaušu un tāpēc man ir tagad jāskrien ātri. man, protams, pirmā doma, bija ka Snikers izpildās, bet es šoreiz biju viņu domās nepatiesi apvainojusi, jo viņš esot uzvedies priekšzīmīgi, bet dipadudapadu skaņas bija no Snikera māsas, kura sākumā bija atpalikusi un nu pielēkšoja klāt.
kopā nostaigājām 14km, pārsvarā jau soļos. bet jākačā izturību, lai var kārtīgi izlēkšoties par jaunatklātajām takām. es pati ar diezgan piekusu un jau ļoti savlaicīgi, t.i. kādus 2km pirms mājām, rāpos nost un vedu pie rokas.
turpina pa druskai pilināt. sākumā likās tāds kā uzpūties vēders, bet jājot izpūtās un palika labāks. elpošana vidēja, pa ceļam paklepoja, bet enerģija bija laba, pēc ātrākām gaitām arī nebija aizelsies baigi
7. aprīlis
šodien braucot pie zirga bezmaz grāvī iebraucu - nebija laika uz ceļu skatīties, bija jāskatās kā zirgs, lietum gāžot, spēlējas un nēsājas un staigā divkājās. pa gabalu likās ka ar Snikeru, bet pēc tam atklājās, ka bija iefiltrējies jaunuļu barā. paķēru fotoaparātu un lavījos bildēt, bet zirgi mani pamanīja, pārtrauca rotaļas, sāka uz mani blenzt un drīz vien nāca arī skatīties ko es tur stāvu. vispār šitais bars Radim patīk.
atbrauca Juris zobus vīlēt. nopļāpāju ar viņu kopumā kādas stundas divas. pavilkās arī uz manu domu par detoxu. iedeva sifilītu, teica, ka pēc mēneša centīšoties nobraukt garām.
stiegra bišķi pasliktinājusies, t.i. saveidojušies rētaudi, kas pirms tam nebija. bet nu nekas traģisks, vnk procesi vēl notiek.
zobi bija labi. t.i. ļoti labs brīdis vīlēšanai, bet nebija nekas traģisks vai briesmīgs saveidojies. vispār šis ir Radim optimālais grafiks - vīlēt aprīlī un oktobrī.
Komentāri
Ierakstīt komentāru