2015/aprīlis - zobi

2013

28. aprīlis

kaut ko darīt bija slinkums, tāpēc aizjāju uz plika Rada līdz pļavai ganīties. gribēju arī atjāt atpakaļ, tāpēc centos uzkāpt no kalniņa. kādu brīdi man tas ne visai labi vedās, jo vai nu zirgs bija par augstu vai par tālu. Radis stāvēja pilnīgi mierīgs ar tādu sērīgu izteiksmi purnā - "paklau, Inese, man šķiet Tev vajadzētu drusku vairāk sportot, Tu tāda ļoti neveikla esi palikusi"

29./30. aprīlis

ap 23iem - 23:30 zirgi, kuri paliek pa nakti ārā, bija izkļuvuši no aploka. mums ir diezgan pamatotas aizdomas, ka ne bez ļaunprātīgas palīdzības. tiklīdz fakts konstatēts visi atrasti pļaviņā pie govju kaimiņa mājas. visi izņemot Radi. es meklēšanai pieslēdzos ap pusdiviem naktī. meklējām visu nakti, gan kājām, gan ar auto. ne miņas no mana zirga. paziņoju policijai un palaidām ziņu pa radio. ap deviņiem no rīta zvanīja municipāļi, ka zirgs redzēts memoriālā. braucām pakaļ un tur viņš bija - stāvēja starp pieminekļiem. saucu, gāju klāt. viņš skatījās, bet likās ka neko nesaprot. piegāju klāt, viņš automātiski paņēma vienu kārumu, pagriezās un aizgāja māju virzienā. es sazvanīju I., lai brauc no māju puses pretī un gāju nopakaļ. I. šo pārtvēra pie izejas no meža un nodeva manās rokās.
katrā ziņā viņa atdalīšanās no bara un 10h prombūtne vienatnē liekas kaut kas ļoti mistisks. un kāpēc viņš ātrāk nenāca mājās no memoriāla es arī nesaprotu. viņš tak visu to mežiņu un apkārtni vispār pazīst ļoti labi.
vakar visu dienu likās tādā kā šoka stāvoklī un garīgā prombūtnē, ir pamatīgi savainojies ar dzeloņdrātīm - krūtis, priekškājas, pavēderē iet veselā strīpā skrāpējumi un izveidojušās dažas hematomas. no rīta bija Kristīne apskatīt zirgus (vairāki ir ar dzeloņdrātīm savainojušies - ar tām diemžēl ir pilnas kaimiņu pļavas vēl no kolhoza govju laikiem), vakarā stallī bija Juris. iedevām akonītu un sāka pamazām atgriezties - skatiens palika dzīvāks un saprātīgāks, kārumus sāka kļaņčīt utt. pa nakti palika iekšā.
šodien jau daudz labāk, prātā likās pavisam normāls. kustās, protams, nelabprāt, jo brūces noteikti ļoti sāp. skaloju ar ūdeni un smērēju ar medu. cerams sadzīs ātri un bez sarežģījumiem.
un man jāatzīstas, ka es daļu nakts meklēju sava zirga ķermeni. man likās pārāk neticami, ka viņš, būtu tā vienkārši atdalījies no bara, nezviegtu, neskraidītu apkārt utt. galu galā visi pārējie pazudušie atradās ~200 metrus no mājām, pļaviņā satraukti rijot zāli. ņemot vērā, ka pārējiem zirgiem bija dzeloņdrāšu savainojumi un daļai diezgan augstu dubļainas kājas, es domāju ka viņš ir kaut kur iestidzis vai nāvīgi savainojies ar dzeloņdrātīm. tam, ka viņš varētu būt dzīvs es sāku atkal ticēt, kad jau bija uzlekusi saule un mēs bijām nesekmīgi apstaigājuši visus grāvjus, purvainās vietas un dzeloņdrāšu rindas. kā arī staļļa saimnieks bija uzkāpis ūdenstornī un ar binokli pārskatījis apkārtni.
bet es tiešām nesaprotu to atdalīšanos no bara, aiziešanu pa grantinieku līdz memoriālam un 10h nenākšanu mājās. tas liekas pilnīgi neloģiski pat no panikā esoša zirga viedokļa.