2015/aprīlis - zobi

2013

25. maijs

atkal rīta karjergājiens, šoreiz citā kompānijā
turpceļā ar Irbi dodamies jāšus, gabaliņu arī parikšojam. karjerā ir debešķīgi - nevaram vien beigt plunčāšanos.
pirmo reizi mūžā peldēju ar zirgu un pieļauju, ka arī Radis pirmo reizi peldēja. dziļais gals gan karjerā tāds niecīgs, peldēt sanāk vien mazu gabaliņu. Radis to darīja droši un pārliecināti, vienīgi tehnika nebija izkopta - manliekas, ka viņš pārāk sparīgi mahājās ar priekškājām un brīžiem it kā mēģināja atsperties pret grunti. nekas, gan iemācīsies. tad jau varēs iet arī uz kaimiņu lielo pīļu dīķi peldēt pa ritīgo.
mājupceļā gājām pie rokas. tā kā peldēt nebija plānots tad nācās iet ar slapju pakaļu
šajā gājienā bija jau mierīgās nekā iepriekšējā un vairāk ļāvās atslābināties. vienīgais ko negribēja - iet pa priekšu, lai gan mazu gabaliņu pagājām arī kā vadošie. gan jau drīz emocionālā trauma izvējosies pavisam.
vēlāk pa dienu nagu griešana. zirgs, ticis vēsumā stallī, uzreiz izslēdzās un gulēja. zinot savas prasmes un pieejamos enerģijas daudzumus biju plānojusi tikai ar priekškājām čakarēties, bet I. izteica atzinumu, ka baigi aizauguši nagi, apžēlojās par mani un zirgu, un pakaļkājas apšņikāja. protams, arī priekškājas neiztika bez viņas palīdzības, bet tajās es pati tomēr centos iedziļināties.
secinājumi: man ļoti patīk mans kreisās rokas nazis. es to cenšos arī iespēju robežās izmantot ar labo roku. un vienmēr priecājos kad varu to izmantot.
un man vispār nepatīk vīlēt (jo nekas nevīlējas ), bet īpaši man nepatīk vīlēt pakaļkājas, jo man pagaidām nav sanācis atrast ērtu pozīciju kāju turēšanai vīlējot un bez tā ka vienkārši nekas nevīlējas, kājas arī šļūk ārā no rokām.
zirdziņš bija mīļš un jauks un klausīgs.