2013
25. decembris
diena tiiik smuka - silta un saulaina. Radis bija ļoti radīgs, izjāde burvīga, sapratāmies labi. zirgā gan bija jūtama vēlme pārvietoties ātrākās gaitās, bet vismaz kopā ar mani, viņam tas netika atvēlēts un nebija lemts. pēc jaukās izsoļošanās atstāju šamo pavisam rātnu un godīgu pie siena ruļļa ārpus aploka, stallī esošo cilvēku uzraudzībā.
ceļā pie vīramātes mani sasniedza zvans, ka mans zirdziņš esot līksmi izlēkšojies kopā ar no aploka izsprukušo kumeļu. žēl, bet ja jau zirgam tā enerģija ir pārkrājusies, tad laikam jau nevar tā viņu brīvi atstāt. jāsēž vien savā mazaplokā un jāgaida.
27. decembris
ļoti mierīga pastaiga jāšus. zirdziņš rāms un jauks, brīžam tā kā prasījās ātrāk iet, bet tas jau saprotams. vienīgais ekscess - briesmīga akmens flīžu kaudze taciņas malā. no tās gan palecās uz visām četrām un mēģināja mani aizvilkt pretējā virzienā. sarunājām gan, ka paiesim garām.
28. decembris
zirdziņam pedikīrs. pēc tam pastaiga jāšus. šoreiz zirdziņam pilna aste ar vēju. gāja jau pieklājīgi, bet kliedza un brēca nepārtraukti. Ariks no staļļa atbļāva. pavisam netālu no staļļa, uz vientulīgas taciņas, pa kuru iepriekš nebijām gājuši, zirgs panesās. domāju, nuvot - beidzot aizkrita ciet un pienāca kritiskais nostāvēšanās punkts. paspēja kādus 2 tempus nolēkšot, kad es nolēmu ka tā neies cauri. ne audzināšanas, ne veselības apsvērumu dēļ. paasi parāvu atpakaļ un izrādījās, ka tur no krūmiem izlīdis briesmīgs onkulis. briesmīgs viņš izskatījās arī no mana viedokļa, tāds drūmīgs, melnā vamzī, uz mums pat nepaskatījās. katrā ziņā atlikušo ceļu uz mājām zirgs gāja uz pirkstu galiņiem.
30. decembris
kad piebraucu, daži trenējās kāpt treilerī. nolēmām mēs arī ar treileri padraudzēties. Radis izrādīja par to lielu interesi - ilgi un domīgi ošņāja. šodienas mērķis bija mierīgi uzkāpt uz trapa ar abām priekškājām un mierīgi pastāvēt. ar to problēmu nekādu nebija, atkārtojām to trīs reizes un metām mieru. tam sekoja krēslaina pastaiga ar Arika un Snikera kompānijām. aizņēmos beidzot pamēģināt plikmugureni, bet a) īpašā sajūsmā nebiju; b) lai gan konkrētais modelis skaitās skaustainiem zirgiem, nelikās ka Rada skaustam ar viņu būtu ļoti ērti. katrā ziņā labprāt pamēģinātu arī kādreiz ātrākās gaitās, bet šī brīža verdikts ir tāds, ka sev tādu negribētu. vismaz ziemā, kad uz plika zirga uzkāpj biezajās pufenēs manliekas abiem ir tikpat mīksti kā ar padu (un nespiež skaustu), bet noturēties uz zirga man izdodas arī bez tā.
p.s. Radis sāk izskatīties pēc begemota. vēl samazināju ikvakara spraukumu devu (iepriekš bija pusbļodiņa). kaut kas jau ir jāēd, ja pārējie blakus rij un auzas enerģijas dēļ man pagaidām vēl īsti negribas (tās jau viņš niecīgā devā dabū rīta ēdienreizē).
31. janvāris
jauka jāšus pastaiga kopā ar Irbi. saulīte spīdēja un ūdens grāvjos čaloja kā pavasarī. divus maziņus gabaliņus parikšojām. Radis gan ļoti aizrautīgs un visu laiku šļūcām Snikeram dibenā.
25. decembris
diena tiiik smuka - silta un saulaina. Radis bija ļoti radīgs, izjāde burvīga, sapratāmies labi. zirgā gan bija jūtama vēlme pārvietoties ātrākās gaitās, bet vismaz kopā ar mani, viņam tas netika atvēlēts un nebija lemts. pēc jaukās izsoļošanās atstāju šamo pavisam rātnu un godīgu pie siena ruļļa ārpus aploka, stallī esošo cilvēku uzraudzībā.
ceļā pie vīramātes mani sasniedza zvans, ka mans zirdziņš esot līksmi izlēkšojies kopā ar no aploka izsprukušo kumeļu. žēl, bet ja jau zirgam tā enerģija ir pārkrājusies, tad laikam jau nevar tā viņu brīvi atstāt. jāsēž vien savā mazaplokā un jāgaida.
27. decembris
ļoti mierīga pastaiga jāšus. zirdziņš rāms un jauks, brīžam tā kā prasījās ātrāk iet, bet tas jau saprotams. vienīgais ekscess - briesmīga akmens flīžu kaudze taciņas malā. no tās gan palecās uz visām četrām un mēģināja mani aizvilkt pretējā virzienā. sarunājām gan, ka paiesim garām.
28. decembris
zirdziņam pedikīrs. pēc tam pastaiga jāšus. šoreiz zirdziņam pilna aste ar vēju. gāja jau pieklājīgi, bet kliedza un brēca nepārtraukti. Ariks no staļļa atbļāva. pavisam netālu no staļļa, uz vientulīgas taciņas, pa kuru iepriekš nebijām gājuši, zirgs panesās. domāju, nuvot - beidzot aizkrita ciet un pienāca kritiskais nostāvēšanās punkts. paspēja kādus 2 tempus nolēkšot, kad es nolēmu ka tā neies cauri. ne audzināšanas, ne veselības apsvērumu dēļ. paasi parāvu atpakaļ un izrādījās, ka tur no krūmiem izlīdis briesmīgs onkulis. briesmīgs viņš izskatījās arī no mana viedokļa, tāds drūmīgs, melnā vamzī, uz mums pat nepaskatījās. katrā ziņā atlikušo ceļu uz mājām zirgs gāja uz pirkstu galiņiem.
30. decembris
kad piebraucu, daži trenējās kāpt treilerī. nolēmām mēs arī ar treileri padraudzēties. Radis izrādīja par to lielu interesi - ilgi un domīgi ošņāja. šodienas mērķis bija mierīgi uzkāpt uz trapa ar abām priekškājām un mierīgi pastāvēt. ar to problēmu nekādu nebija, atkārtojām to trīs reizes un metām mieru. tam sekoja krēslaina pastaiga ar Arika un Snikera kompānijām. aizņēmos beidzot pamēģināt plikmugureni, bet a) īpašā sajūsmā nebiju; b) lai gan konkrētais modelis skaitās skaustainiem zirgiem, nelikās ka Rada skaustam ar viņu būtu ļoti ērti. katrā ziņā labprāt pamēģinātu arī kādreiz ātrākās gaitās, bet šī brīža verdikts ir tāds, ka sev tādu negribētu. vismaz ziemā, kad uz plika zirga uzkāpj biezajās pufenēs manliekas abiem ir tikpat mīksti kā ar padu (un nespiež skaustu), bet noturēties uz zirga man izdodas arī bez tā.
p.s. Radis sāk izskatīties pēc begemota. vēl samazināju ikvakara spraukumu devu (iepriekš bija pusbļodiņa). kaut kas jau ir jāēd, ja pārējie blakus rij un auzas enerģijas dēļ man pagaidām vēl īsti negribas (tās jau viņš niecīgā devā dabū rīta ēdienreizē).
31. janvāris
jauka jāšus pastaiga kopā ar Irbi. saulīte spīdēja un ūdens grāvjos čaloja kā pavasarī. divus maziņus gabaliņus parikšojām. Radis gan ļoti aizrautīgs un visu laiku šļūcām Snikeram dibenā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru