2013
22. marts
lai gan šodien gaiss bija dzestrāks nekā vakar, zirgs elpoja sūdīgāk un skaļāk
devos mežā ar voltizēšanas/reitterapijas gurtu. vispār man patika. mazajos rikšu posmiņos bija ērtāk nekā uz vispār plika zirga, jo pliks zirgs ir slidens un aktīvi rikšojot tomēr slīdas uz priekšu, virsū skaustam. ar šito te jostu nekur neslīd un ir ērti. vispār, ja man jāizvēlas jāt uz plika zirga vai ar bareback padu, tad es labāk jāju uz plika, bet ja starp padu un gurtu, tad labāk ar gurtu. es protams nezinu kā zirgs jutās, bet es biju pabāzusi zem sevis biezāko un mīkstāko sviedreni kas man ir. moš kādreiz ar aitu jāpamēģina.
bijām līdz karjeram aizjājušas. Radis tā kā bišķi uztraucās par iešanu ūdenī un dziļi negribēja iet, bet maliņā ļoti braši vicināja kājas un šļakstījās kā traks ar priekškājām es gaidu vasaru, kad varēs iet kārtīgi karjerā mērcēties un šļakstināties.
vispār pastaiga bija ļoti pavasarīga, jauka un mierīga. Radi šoreiz neuztrauca nekādi ne vizuāli, nedz audiāli kairinājumi kustējās aktīvi un likās vīlies, ka šoreiz programmā nebija iekļauti lēkši.
23. marts
šodienas galvenais plāns. nagi. vismaz daži I.uzraudzībā.
no vienas puses gāja labāk nekā biju gaidījusi. vienīgi šausmīgi vīlos starā - bija radies iespaids, ka griezt staru ir ta ka tāds saldēdiens. kad esi noknibinājies ar cietiem nagiem, tad ņemt un ar baudu nošņāpt staru bet nekā, man tie stari kaut kā galīgi negriezās. vispār stari izskatās labāki palikuši.
apgriezu tikai priekškājas. pareizāk apknibināju un I.pielika final touch vietās, kur man pietrūka spēka vai bija bail. un bail man piemēram ir no tās vietas, kur pēc D. teiktā "autobuss nedrīkst nogāzties no kraujas"
pakaļkājām nāksies pagaidīt drusku.
pēc tam devāmies ar I&S apvidū. plāns bija pārvietoties mierīgi un pētīt jaunas taciņas, ko arī darījām. izbridāmies pa visādām mazmazītiņām, foršām taciņām, drusku atkal pašļakstījāmies karjerā, tad izgājām caur postapokaliptiska ciemata (t.i. Mežezeru) stūrim, iznācām ārā Salaspils memoriālā, ko pa pašu maliņu, turoties mežmalā, apgājām un iegriežot uz māju pusi satikām kompāniju, kas atgriezās mājās no garākas un ātrākas izjādes.
Radis bija burvīgs, ja neskaita vienu palekšanos no zila plastmasas maisiņa krūmos un vienu vieglu paraušanu sānis no briesmīga nolūzuša zara.
vienīgais, kas reāli izbesīja bija svalkas čupas mežā. vismaz tajā pusē, kas tuvāk Mežezeriem un Getliņu ciematam ir kaut kādas šausmas. pa mazu celiņu iejājām diezgan lielā čūkslājā, a tur priekšā kaudze ar piecām riepām. es reāli nesaprotu fišku - tas taču nav nemaz tik viegli tādos džungļos iestiept 5 riepas. būtu labāk ceļmalā metuši, tur vismaz lielāka iespēja, ka kādā talkā savāks, nevis vilkt iekšā meža vidū
šodien, lai gan bija izteikti mitrs un smags gaiss, elpoja daudz labāk un vieglāk nekā vakar
25. marts
šovakar atkal jauka zemes padarbošanās manēžā. pēc iesoļošanās nedaudz flekciju un galvas nolaišana pēc tap pa vēderu. ar to galvas laišanu gan iet jautri, jo Radis visu laiku komplektā piedāvā arī savu mīļo kāju vicināšanu. tāpēc beidzu prasīt, kad viņš bija 2 reizes pēc kārtas nolaidis galvu bez kāju cilāšanas.
tālāk programmā mazliet targetinga. un pēc tam atkal iešana/vešana ar riņķi. tāpat kā pirmajā reizē, sanāca ļoti labi, zirgs gāja tā it kā mēs būtu daudz un dikti ar to nodarbojušies, mazus gabaliņus arī parikšojām. mēģināju no abām pusēm, t.i. turot riņķi gan labajā, gan kreisajā rokā. vienīgās mazās problēmiņas ar atkāpšanos - dažas reizes nācās ar riņķi pieskarties kaklam un drusku pavilkt, lai norādītu ko vēlos. mazliet arī vnk pastaipījām kaklu cauri riņķim.
vispār zirgs ir kļuvis daudz atvērtāks zemes darbiem un visādām "ākstībām" nekā bija agrāk.
šodien atbrauca spirulīna un Winergy Ventil-Ate
sabēru piedevu kastītēs. nu cerams vismaz kaut kāds (labs) efekts būs.
p.s. aizmirsu pierakstīt ko vēl šodien darījām - mācījāmies turēt mutē kociņu un nākt pie manis. nezinu vai līdz galam uztvēra, bet dažas reizes bija tādas, ka ar kociņu mutē pasper pāris solīšus uz manu pusi. nākamreiz jāpaņem kāds vieglāks kociņš, šitais garais liekas drusku par smagu tomēr.
gribēju uzkāpt arī mugurā un pamēģināt jāt ar riņķi kordeo vietā, bet manēžā ienāca vēl viens zirgs ar jātnieci un es ta ka nokautrējos. nebiju arī ar šo konkrēto pāri nekad bijusi kopā manēžā, negribējās tā uzreiz izpausties.
22. marts
lai gan šodien gaiss bija dzestrāks nekā vakar, zirgs elpoja sūdīgāk un skaļāk
devos mežā ar voltizēšanas/reitterapijas gurtu. vispār man patika. mazajos rikšu posmiņos bija ērtāk nekā uz vispār plika zirga, jo pliks zirgs ir slidens un aktīvi rikšojot tomēr slīdas uz priekšu, virsū skaustam. ar šito te jostu nekur neslīd un ir ērti. vispār, ja man jāizvēlas jāt uz plika zirga vai ar bareback padu, tad es labāk jāju uz plika, bet ja starp padu un gurtu, tad labāk ar gurtu. es protams nezinu kā zirgs jutās, bet es biju pabāzusi zem sevis biezāko un mīkstāko sviedreni kas man ir. moš kādreiz ar aitu jāpamēģina.
bijām līdz karjeram aizjājušas. Radis tā kā bišķi uztraucās par iešanu ūdenī un dziļi negribēja iet, bet maliņā ļoti braši vicināja kājas un šļakstījās kā traks ar priekškājām es gaidu vasaru, kad varēs iet kārtīgi karjerā mērcēties un šļakstināties.
vispār pastaiga bija ļoti pavasarīga, jauka un mierīga. Radi šoreiz neuztrauca nekādi ne vizuāli, nedz audiāli kairinājumi kustējās aktīvi un likās vīlies, ka šoreiz programmā nebija iekļauti lēkši.
23. marts
šodienas galvenais plāns. nagi. vismaz daži I.uzraudzībā.
no vienas puses gāja labāk nekā biju gaidījusi. vienīgi šausmīgi vīlos starā - bija radies iespaids, ka griezt staru ir ta ka tāds saldēdiens. kad esi noknibinājies ar cietiem nagiem, tad ņemt un ar baudu nošņāpt staru bet nekā, man tie stari kaut kā galīgi negriezās. vispār stari izskatās labāki palikuši.
apgriezu tikai priekškājas. pareizāk apknibināju un I.pielika final touch vietās, kur man pietrūka spēka vai bija bail. un bail man piemēram ir no tās vietas, kur pēc D. teiktā "autobuss nedrīkst nogāzties no kraujas"
pakaļkājām nāksies pagaidīt drusku.
pēc tam devāmies ar I&S apvidū. plāns bija pārvietoties mierīgi un pētīt jaunas taciņas, ko arī darījām. izbridāmies pa visādām mazmazītiņām, foršām taciņām, drusku atkal pašļakstījāmies karjerā, tad izgājām caur postapokaliptiska ciemata (t.i. Mežezeru) stūrim, iznācām ārā Salaspils memoriālā, ko pa pašu maliņu, turoties mežmalā, apgājām un iegriežot uz māju pusi satikām kompāniju, kas atgriezās mājās no garākas un ātrākas izjādes.
Radis bija burvīgs, ja neskaita vienu palekšanos no zila plastmasas maisiņa krūmos un vienu vieglu paraušanu sānis no briesmīga nolūzuša zara.
vienīgais, kas reāli izbesīja bija svalkas čupas mežā. vismaz tajā pusē, kas tuvāk Mežezeriem un Getliņu ciematam ir kaut kādas šausmas. pa mazu celiņu iejājām diezgan lielā čūkslājā, a tur priekšā kaudze ar piecām riepām. es reāli nesaprotu fišku - tas taču nav nemaz tik viegli tādos džungļos iestiept 5 riepas. būtu labāk ceļmalā metuši, tur vismaz lielāka iespēja, ka kādā talkā savāks, nevis vilkt iekšā meža vidū
šodien, lai gan bija izteikti mitrs un smags gaiss, elpoja daudz labāk un vieglāk nekā vakar
25. marts
šovakar atkal jauka zemes padarbošanās manēžā. pēc iesoļošanās nedaudz flekciju un galvas nolaišana pēc tap pa vēderu. ar to galvas laišanu gan iet jautri, jo Radis visu laiku komplektā piedāvā arī savu mīļo kāju vicināšanu. tāpēc beidzu prasīt, kad viņš bija 2 reizes pēc kārtas nolaidis galvu bez kāju cilāšanas.
tālāk programmā mazliet targetinga. un pēc tam atkal iešana/vešana ar riņķi. tāpat kā pirmajā reizē, sanāca ļoti labi, zirgs gāja tā it kā mēs būtu daudz un dikti ar to nodarbojušies, mazus gabaliņus arī parikšojām. mēģināju no abām pusēm, t.i. turot riņķi gan labajā, gan kreisajā rokā. vienīgās mazās problēmiņas ar atkāpšanos - dažas reizes nācās ar riņķi pieskarties kaklam un drusku pavilkt, lai norādītu ko vēlos. mazliet arī vnk pastaipījām kaklu cauri riņķim.
vispār zirgs ir kļuvis daudz atvērtāks zemes darbiem un visādām "ākstībām" nekā bija agrāk.
šodien atbrauca spirulīna un Winergy Ventil-Ate
sabēru piedevu kastītēs. nu cerams vismaz kaut kāds (labs) efekts būs.
p.s. aizmirsu pierakstīt ko vēl šodien darījām - mācījāmies turēt mutē kociņu un nākt pie manis. nezinu vai līdz galam uztvēra, bet dažas reizes bija tādas, ka ar kociņu mutē pasper pāris solīšus uz manu pusi. nākamreiz jāpaņem kāds vieglāks kociņš, šitais garais liekas drusku par smagu tomēr.
gribēju uzkāpt arī mugurā un pamēģināt jāt ar riņķi kordeo vietā, bet manēžā ienāca vēl viens zirgs ar jātnieci un es ta ka nokautrējos. nebiju arī ar šo konkrēto pāri nekad bijusi kopā manēžā, negribējās tā uzreiz izpausties.
Komentāri
Ierakstīt komentāru