2013
20. oktobris
sālsmaize. biju arī kaukādās dienās pirms tās, bet kas to vairs var atcerēties.
sālsmaize nebija pārāk plaši apmeklēta, toties kabaču siera mafini, šokolādes tarte un maize ar zaļumu pesto, tomātiem un riekstu galertu - bija ļoti garšīgi
par laimi solītais lietus nelija un izgājām rudenīgā pastaigā kopā ar zirgiem. Radis tāds nogarlaikojies, laikam īsti nesaprot kāpēc es ar viņu neko vairāk par purniņa glaudīšanu nedaru. tad nu likās priecīgs par pastaigāšanos.
vēlāk - kamēr pārējie zirgi demolēja busiņu, kurš bija iebraucis barotavas taisīšanas sakarā iekšpus aploka - Ariks un Radis vienīgi izcēlās ar absolūtu neieinteresētību un slinki gremoja sienu.
22. oktobris
kopš vakardienas Radis un Ariks ir ielaisti ziemas nakts aploka nojumē ar mazu aplociņa piedēklīti klāt - t.i. Radim ir beidzot miniaploks kājas saudzēšanai. citādi es tikai dzirdu stāstus kā viņš staigā divkājās un joņo pa aploku spēlēdamies. citkārt es par to protams priecātos, bet šajā gadījumā ne visai. katrā ziņā stiegra nemainās, kas nav labi. pēc Jura teiktā viņai vajadzēja drīz palikt tādai, ka es praktiski nevaru pateikt ka viņai ir kāda problēma, bet viņa nav īpaši mainījusies. šodien Ariks vēl nostāvēja ar Radi kompānijā, bet rīt mēģināsim atdalīt un Radi vienu atstāt. no pārējo zirgu aploka mazaploku šķir kādi 3 metri, zirgi ir redzami utt. tāpēc ceru ka problēmu nebūs. Snikers gan šodien sēri stāvēja pie sētas mazaploka tuvumā un brīnījās kur draugi pazuduši. draugi stāvēja nojumē un rija sienu.
tā kā tur ir betona pamats zem salmu klājuma, tad likās ka kājas drusku piedzītas. tāpēc ņēmu Radi, staļļa saimniece Ariku un izvedām nelielā pastaigā.
ar Lansi nav sanācis neko vairāk darīt, bet šodien viņš bija ļoti labā un ieinteresētā garastāvoklī un kamēr aplokā iekšpusē pļāpāju ar staļļa saimnieci, šams vazājās visur līdzi.
Radis gan, pat ar visu pastaigu, likās nogarlaikojies un kad braucu prom ļoti žēli skatījās pakaļ. tā, ka pat kāpu ārā no mašīnas un gāju vēlreiz atvadīties.
24. oktobris
Arika atdalīšanas operācija.
atbraucu, Radītis bubina. nolieku spainīti un kamēr tas tiek tukšots, aizvedu Ariku un ielaižu pie pārējiem zirgiem. Snikers tāpat kā vakar nobažījies stāvēja pie sētas - kā Ariks ienāca, tā abi krita viens otra apskāvienos.
Radis pa tam bija izēdis spainīti un sācis bļaustīties. paņēmu šamo un izvedu nelielā pastaigā. bija baigais vējš, visi krūmi šņāca, lapas čabēja un Radis uz pirkstgaliem dancoja man blakus. jāatzīst, ka tad, kad viņš ir nobažījies viņš izskatās ļoti cēls un skaists un es lepojos, ka viņš var dancot un pusrikšot man pie pleca, mani pieklājīgi nekur neraujot un nevelkot.
atnācām atpakaļ, ievedu viņu mazajā VIP aplociņā un pati apsēdos uz siena ruļļa nojumē, lai kādu brīdi sastādītu kompāniju. zirgs nervozē, mazliet ieēd un tad iet ārā skatīties kur zirgi, bet pamazām nomierinās. kad taisos prom, tad atkal uztraucas, sāk bļaustīties, kārpa zemi utt. bet nu mani darbs negaida, tāpēc jāpamet zirdziņš viens (nosacīti viens, jo turpat blakus aplokā ir redzami visi pārējie zirgi un no blakus aploka līdz mazaplokam ir 3 metri). Ariks, kad mēs ar Radi bijām atnākuši no pastaigas un vairs nebija jāuztraucas par Rada prombūtni, bija aizgājis pie pārējiem ēst, bet kad es braucu prom un Radis sāka bļaustīties, tad atnāca pie sētas. kad kāpu mašīnā zirdziņš žēli zviedza man pakaļ, bet nu neko - kādu laiku vajag pastāvēt un kāju pasaudzēt. pa naktīm Ariks viņam sastādīs kompāniju.
pēcpusdienā staļļa saimniece atzvanīja, ka zirgs brīžam parunājoties un pagrozoties, bet kopumā uzvedoties pieklājīgi, ēdot utt.
vēl es uzzināju, ka Botāniskajā dārzā ir ne tikai stirnas, lapsas, zaķi, bebri un ūdensžurkas (tos visus esmu kaukad redzējusi pati savām acīm), bet arī mežacūkas. pļava, kura pēdējā tika izmantota ganībām, visa ir uzrakņāta. un viņas tiešām dzīvo dārza teritorijā, jo pērn visam apkārt apvilka jaunu žogu. ceru, ka sanāks kādreiz ieraudzīt arī vaigā kādu cūķi.
20. oktobris
sālsmaize. biju arī kaukādās dienās pirms tās, bet kas to vairs var atcerēties.
sālsmaize nebija pārāk plaši apmeklēta, toties kabaču siera mafini, šokolādes tarte un maize ar zaļumu pesto, tomātiem un riekstu galertu - bija ļoti garšīgi
par laimi solītais lietus nelija un izgājām rudenīgā pastaigā kopā ar zirgiem. Radis tāds nogarlaikojies, laikam īsti nesaprot kāpēc es ar viņu neko vairāk par purniņa glaudīšanu nedaru. tad nu likās priecīgs par pastaigāšanos.
vēlāk - kamēr pārējie zirgi demolēja busiņu, kurš bija iebraucis barotavas taisīšanas sakarā iekšpus aploka - Ariks un Radis vienīgi izcēlās ar absolūtu neieinteresētību un slinki gremoja sienu.
22. oktobris
kopš vakardienas Radis un Ariks ir ielaisti ziemas nakts aploka nojumē ar mazu aplociņa piedēklīti klāt - t.i. Radim ir beidzot miniaploks kājas saudzēšanai. citādi es tikai dzirdu stāstus kā viņš staigā divkājās un joņo pa aploku spēlēdamies. citkārt es par to protams priecātos, bet šajā gadījumā ne visai. katrā ziņā stiegra nemainās, kas nav labi. pēc Jura teiktā viņai vajadzēja drīz palikt tādai, ka es praktiski nevaru pateikt ka viņai ir kāda problēma, bet viņa nav īpaši mainījusies. šodien Ariks vēl nostāvēja ar Radi kompānijā, bet rīt mēģināsim atdalīt un Radi vienu atstāt. no pārējo zirgu aploka mazaploku šķir kādi 3 metri, zirgi ir redzami utt. tāpēc ceru ka problēmu nebūs. Snikers gan šodien sēri stāvēja pie sētas mazaploka tuvumā un brīnījās kur draugi pazuduši. draugi stāvēja nojumē un rija sienu.
tā kā tur ir betona pamats zem salmu klājuma, tad likās ka kājas drusku piedzītas. tāpēc ņēmu Radi, staļļa saimniece Ariku un izvedām nelielā pastaigā.
ar Lansi nav sanācis neko vairāk darīt, bet šodien viņš bija ļoti labā un ieinteresētā garastāvoklī un kamēr aplokā iekšpusē pļāpāju ar staļļa saimnieci, šams vazājās visur līdzi.
Radis gan, pat ar visu pastaigu, likās nogarlaikojies un kad braucu prom ļoti žēli skatījās pakaļ. tā, ka pat kāpu ārā no mašīnas un gāju vēlreiz atvadīties.
24. oktobris
Arika atdalīšanas operācija.
atbraucu, Radītis bubina. nolieku spainīti un kamēr tas tiek tukšots, aizvedu Ariku un ielaižu pie pārējiem zirgiem. Snikers tāpat kā vakar nobažījies stāvēja pie sētas - kā Ariks ienāca, tā abi krita viens otra apskāvienos.
Radis pa tam bija izēdis spainīti un sācis bļaustīties. paņēmu šamo un izvedu nelielā pastaigā. bija baigais vējš, visi krūmi šņāca, lapas čabēja un Radis uz pirkstgaliem dancoja man blakus. jāatzīst, ka tad, kad viņš ir nobažījies viņš izskatās ļoti cēls un skaists un es lepojos, ka viņš var dancot un pusrikšot man pie pleca, mani pieklājīgi nekur neraujot un nevelkot.
atnācām atpakaļ, ievedu viņu mazajā VIP aplociņā un pati apsēdos uz siena ruļļa nojumē, lai kādu brīdi sastādītu kompāniju. zirgs nervozē, mazliet ieēd un tad iet ārā skatīties kur zirgi, bet pamazām nomierinās. kad taisos prom, tad atkal uztraucas, sāk bļaustīties, kārpa zemi utt. bet nu mani darbs negaida, tāpēc jāpamet zirdziņš viens (nosacīti viens, jo turpat blakus aplokā ir redzami visi pārējie zirgi un no blakus aploka līdz mazaplokam ir 3 metri). Ariks, kad mēs ar Radi bijām atnākuši no pastaigas un vairs nebija jāuztraucas par Rada prombūtni, bija aizgājis pie pārējiem ēst, bet kad es braucu prom un Radis sāka bļaustīties, tad atnāca pie sētas. kad kāpu mašīnā zirdziņš žēli zviedza man pakaļ, bet nu neko - kādu laiku vajag pastāvēt un kāju pasaudzēt. pa naktīm Ariks viņam sastādīs kompāniju.
pēcpusdienā staļļa saimniece atzvanīja, ka zirgs brīžam parunājoties un pagrozoties, bet kopumā uzvedoties pieklājīgi, ēdot utt.
vēl es uzzināju, ka Botāniskajā dārzā ir ne tikai stirnas, lapsas, zaķi, bebri un ūdensžurkas (tos visus esmu kaukad redzējusi pati savām acīm), bet arī mežacūkas. pļava, kura pēdējā tika izmantota ganībām, visa ir uzrakņāta. un viņas tiešām dzīvo dārza teritorijā, jo pērn visam apkārt apvilka jaunu žogu. ceru, ka sanāks kādreiz ieraudzīt arī vaigā kādu cūķi.
Komentāri
Ierakstīt komentāru