2013
17. decembris
šodien Juris brauca citiem zobus vīlēt, tad nu pie reizes es taisīju atkārtoto sonogrāfiju, lai gan gribējusi biju to darīt no janvāra algas. nu neko, Ziemassvētku šogad nebūs , toties ir ļoti labas ziņas par stiegru.
izskatās tiešām, tiešām labi, Juris bija patīkami pārsteigts, rezultāts esot ļoti labs. varot sākt pamazām kāpināt slodzi. drīkstot jau jāt soļos un principā 2 mēnešu laikā varētu atgriezt iepriekšējā slodzē (vispār jau, ja tā padomā tad nekādas iepriekšējās slodzes nav, tā maču nedēļiņa neskaitās ). pagaidām vēl jātusē savā mazaplokā, jo nu lielaplokā dubļi ir vājprātīgi un ņemt un pēkšņi brīvi nēsāties viņam ar nebūtu ieteicams.
paklausījās sirdi - 42 sitieni, kas tādam neko nedarošam zirgam ir ok. elpošana ir, protams, paātrināta, Radis arī nodemonstrēja viņam kā izskatās klepus lēkme. iedeva jaunu, t.i. iepriekš nemēģinātu homeopātiju. nu skatīsimies.
vēl Juris teica, ka Radis izskatoties tik labi kā vēl nekad. man jau ar tā liekas
22. decembris
kopš Jura vizītes zirgs palicis traks. man ir divi varianti kāpēc - a) viņš dzirdēja ko Juris teica par atgriešanos slodzē, bet ņēma pierē tikai to daļu, kas viņam patika - ka kājai labi un ka jāskrien; b) tā uz viņu iedarbojas homeopātiskais fosfors, ko Juris iedeva klepum. vai vairants c) - a un b kopā.
viendien nevarējām nekur īsti aiziet, jo kopš aizbrauca Arika sieviete, šams ir atkal meties uz Radi. kad Radis dodas prom, tad Ariks bļauj un uztraucas un apdraud aploku. tā bija laikam īsākā pastaidziņa kādā vispār esam bijuši, toties nobeigumā uzlīdu dažas minūtes un pasēdēju uz zirdziņa. viņam tik ērta mugura kā vēl nekad. nekas nekur neduras un nespiež, viss tāds plats un ērts. nu ātrākās gaitās skausts gan jau traucētu, bet mēs jau tikai pastāvējām uz vietas.
vakardien viņa "dzīvoklī" mainīja plastmasas mietiņus pret koka. sākumā šams bija palaists dzīvoties pie siena ruļļa aploka ārpusē, bet esot bijis tik aktīvs un vazājies riņķī, līdz beigās laidies lēkšos gar aploka malu un mētājis pakaļu, ka ievests sagaidīt mani boksā. atbraucu un gājām pastaigā. sākumā komplektā ar citiem, bet tā kā tas bija mazs aplītis, tad mēs turpinājām vēl tālāk. zirgs visu laiku dricelējās, steidzās, bļāva un plivinājās. izņemot brīdī, kad tuvojāmies grāvja malā esošai akai - nu ar lielo grodu virs zemes. tad zirgs palika kluss un paslēpās man aiz muguras.
šodien bija Ziemassvētku pasākums stallī. gājām tādās kā mini ķekatās ar zirgiem, Snikers vilka bluķi. Radis bija galīgi traks, vislaik rāvās uz priekšu, izrādīja neapmierinātību ar maniem iebildumiem pret tādu pašdarbību utt. vispār sāka dricelēties jau no paša sākuma - kad ievedu viņu iekšā sapucēties. Rada kostīms bija zvaigžņu deķis un zvārguļi - t.i. pie viņa zilās flīsenes piešūtas fosforizējošas plastmasas zvaigznītes un pie apaušiem piesieti zvaniņi, kurus gan gājiena laikā noņēmu, cerībā ka tas viņam palīdzēs uzvesties pieklājīgāk (nepalīdzēja). vēlāk mērījām viņam seglus. jāsaka ka diez kas nav. viņš ir palicis ļoti plats un segli kaut cik der tikai ar biezo aitu apakšā. un vēderjosta!!! es agrāk priecājos, ja bija vienā pusē uz trešo, otrā uz ceturto (bet ir bijis arī uz piekto un varbūt pat sesto) caurumu, bet tagad knapi iet ciet uz pirmajiem. es gan neatceros uz kuriem bija Strigos stāvot, tur jau ar nebija baigi augstos caurumos, bet nu šitā ar gluži nebija. flīsenē gan ar viņš drusku tāds iespiests likās un krūtīs vairs nevar aizsprādzēt tā ka nepaliktu pa vidam pliks.
23. decembris
šodien tātad bija tā slavenā diena, kad es atkal jāju ar savu zirdziņu. iepriekšējā reize bija mači 1. septembrī.
sagaidīja viņš mani tāds pats dricelīgs un fosforizēts kā vakar, bet nu nolēmusi pamēģināt biju un nospriedu, ka vismaz apseglošu un uzkāpšu, ja pēc tam liksies pārāk traki vai bīstami, man tak nav grūti nokāpt, noseglot un iet pie rokas.
seglojot dricelējās un tirinājās, bet kad pievedu pie akmens, lai uzkāptu tad stāvēja mierīgs un godīgs kā jēriņš. izjājām apmēram 2/3 no parastā pastaigu apļa. vispār gāja daudz labāk nekā biju gaidījusi. zirgs likās drusku samulsis, bet varēju soļot kā ierasts ar brīvām pavadām. solis bija ļoti optimāls un raits. nesteidzās un nevilkās. 2x nozviedzās. un vienā vietā mēģināja piedāvāt rikšus, bet tas mēģinājums bija tāds liegs un maigs un pietika ar ļoti klusu aizrādījumu, ka rikši pagaidām nav iekļauti plānā, lai viņš pārtrauktu. vispār pa ceļam pāris reizes testēju arī bremzes - viss strādāja. neesmu gan pārliecināta vai viņš jājampastaigas laikā izpūta gaisu vai neizpūta.
pēcāk zirgs tika nolikts pie ruļļa lielaploka ārpusē. es sēdēju uz ruļļa un sastādīju kompāniju. līdz brīdim kad sāka līt. katrā ziņā pēc izjādes viņš likās tāds ļoti atfosforizējies un krietni radīgāks nekā pirms tam.
p.s. un piefiksēju ka jāsēž ir krietni platākām kājām nekā mana muskuļu atmiņa atceras.
24. decembris
šodien Radis jau tāds pavisam radīgs, būs atfosforizējies. jājot gan bija tāds patraks, bet tas bija pazīstamais Rada trakums, ko es pazīstu un saprotu, nevis kkas aizdomīgs un svešs.
Ziemassvētki man uzdāvināja tuvāko, ilgāko un mierīgāko kontaktu ar stirnām, kāds man jebkad bijis. mums tur netālu no staļļa ir tāda teritorija - pļava ar visādiem koku puduriem un grāvīšiem, tur viņas dzīvo un ir redzētas arī iepriekš. šoreiz jājot sanāca divas pamodināt. redzēju kā lēni pieceļas kājās un lūr uz mums. mēs lūram pretī. tad no eglītēm izlien vēl četras. skatījāmies, skatījāmies, skatījāmies. tad viņas ļoti laiski aizļepatoja uz tālāku krūmu pudurīti un tur palika tikpat redzamas un mierīgas. man jau beigās apnika skatīties. aizjāju tālāk, bet pa otru pusi atpakaļ jājot redzēju kā viņas iet atpakaļ uz tām eglītēm, no kurām bija slinki ļāvušās iztraucēties.
Radis šodien soļoja kā traks, solis tāds nevis plats, bet augsts. nepārprotami solis, bet asociējas ar riksi. vairākkārt piedāvāja rikšus, uzstājīgāk, nekā vakar. kad lūdzu pastāvēt uz vietas, aizvainoti kārpīja zemi utt.
17. decembris
šodien Juris brauca citiem zobus vīlēt, tad nu pie reizes es taisīju atkārtoto sonogrāfiju, lai gan gribējusi biju to darīt no janvāra algas. nu neko, Ziemassvētku šogad nebūs , toties ir ļoti labas ziņas par stiegru.
izskatās tiešām, tiešām labi, Juris bija patīkami pārsteigts, rezultāts esot ļoti labs. varot sākt pamazām kāpināt slodzi. drīkstot jau jāt soļos un principā 2 mēnešu laikā varētu atgriezt iepriekšējā slodzē (vispār jau, ja tā padomā tad nekādas iepriekšējās slodzes nav, tā maču nedēļiņa neskaitās ). pagaidām vēl jātusē savā mazaplokā, jo nu lielaplokā dubļi ir vājprātīgi un ņemt un pēkšņi brīvi nēsāties viņam ar nebūtu ieteicams.
paklausījās sirdi - 42 sitieni, kas tādam neko nedarošam zirgam ir ok. elpošana ir, protams, paātrināta, Radis arī nodemonstrēja viņam kā izskatās klepus lēkme. iedeva jaunu, t.i. iepriekš nemēģinātu homeopātiju. nu skatīsimies.
vēl Juris teica, ka Radis izskatoties tik labi kā vēl nekad. man jau ar tā liekas
22. decembris
kopš Jura vizītes zirgs palicis traks. man ir divi varianti kāpēc - a) viņš dzirdēja ko Juris teica par atgriešanos slodzē, bet ņēma pierē tikai to daļu, kas viņam patika - ka kājai labi un ka jāskrien; b) tā uz viņu iedarbojas homeopātiskais fosfors, ko Juris iedeva klepum. vai vairants c) - a un b kopā.
viendien nevarējām nekur īsti aiziet, jo kopš aizbrauca Arika sieviete, šams ir atkal meties uz Radi. kad Radis dodas prom, tad Ariks bļauj un uztraucas un apdraud aploku. tā bija laikam īsākā pastaidziņa kādā vispār esam bijuši, toties nobeigumā uzlīdu dažas minūtes un pasēdēju uz zirdziņa. viņam tik ērta mugura kā vēl nekad. nekas nekur neduras un nespiež, viss tāds plats un ērts. nu ātrākās gaitās skausts gan jau traucētu, bet mēs jau tikai pastāvējām uz vietas.
vakardien viņa "dzīvoklī" mainīja plastmasas mietiņus pret koka. sākumā šams bija palaists dzīvoties pie siena ruļļa aploka ārpusē, bet esot bijis tik aktīvs un vazājies riņķī, līdz beigās laidies lēkšos gar aploka malu un mētājis pakaļu, ka ievests sagaidīt mani boksā. atbraucu un gājām pastaigā. sākumā komplektā ar citiem, bet tā kā tas bija mazs aplītis, tad mēs turpinājām vēl tālāk. zirgs visu laiku dricelējās, steidzās, bļāva un plivinājās. izņemot brīdī, kad tuvojāmies grāvja malā esošai akai - nu ar lielo grodu virs zemes. tad zirgs palika kluss un paslēpās man aiz muguras.
šodien bija Ziemassvētku pasākums stallī. gājām tādās kā mini ķekatās ar zirgiem, Snikers vilka bluķi. Radis bija galīgi traks, vislaik rāvās uz priekšu, izrādīja neapmierinātību ar maniem iebildumiem pret tādu pašdarbību utt. vispār sāka dricelēties jau no paša sākuma - kad ievedu viņu iekšā sapucēties. Rada kostīms bija zvaigžņu deķis un zvārguļi - t.i. pie viņa zilās flīsenes piešūtas fosforizējošas plastmasas zvaigznītes un pie apaušiem piesieti zvaniņi, kurus gan gājiena laikā noņēmu, cerībā ka tas viņam palīdzēs uzvesties pieklājīgāk (nepalīdzēja). vēlāk mērījām viņam seglus. jāsaka ka diez kas nav. viņš ir palicis ļoti plats un segli kaut cik der tikai ar biezo aitu apakšā. un vēderjosta!!! es agrāk priecājos, ja bija vienā pusē uz trešo, otrā uz ceturto (bet ir bijis arī uz piekto un varbūt pat sesto) caurumu, bet tagad knapi iet ciet uz pirmajiem. es gan neatceros uz kuriem bija Strigos stāvot, tur jau ar nebija baigi augstos caurumos, bet nu šitā ar gluži nebija. flīsenē gan ar viņš drusku tāds iespiests likās un krūtīs vairs nevar aizsprādzēt tā ka nepaliktu pa vidam pliks.
23. decembris
šodien tātad bija tā slavenā diena, kad es atkal jāju ar savu zirdziņu. iepriekšējā reize bija mači 1. septembrī.
sagaidīja viņš mani tāds pats dricelīgs un fosforizēts kā vakar, bet nu nolēmusi pamēģināt biju un nospriedu, ka vismaz apseglošu un uzkāpšu, ja pēc tam liksies pārāk traki vai bīstami, man tak nav grūti nokāpt, noseglot un iet pie rokas.
seglojot dricelējās un tirinājās, bet kad pievedu pie akmens, lai uzkāptu tad stāvēja mierīgs un godīgs kā jēriņš. izjājām apmēram 2/3 no parastā pastaigu apļa. vispār gāja daudz labāk nekā biju gaidījusi. zirgs likās drusku samulsis, bet varēju soļot kā ierasts ar brīvām pavadām. solis bija ļoti optimāls un raits. nesteidzās un nevilkās. 2x nozviedzās. un vienā vietā mēģināja piedāvāt rikšus, bet tas mēģinājums bija tāds liegs un maigs un pietika ar ļoti klusu aizrādījumu, ka rikši pagaidām nav iekļauti plānā, lai viņš pārtrauktu. vispār pa ceļam pāris reizes testēju arī bremzes - viss strādāja. neesmu gan pārliecināta vai viņš jājampastaigas laikā izpūta gaisu vai neizpūta.
pēcāk zirgs tika nolikts pie ruļļa lielaploka ārpusē. es sēdēju uz ruļļa un sastādīju kompāniju. līdz brīdim kad sāka līt. katrā ziņā pēc izjādes viņš likās tāds ļoti atfosforizējies un krietni radīgāks nekā pirms tam.
p.s. un piefiksēju ka jāsēž ir krietni platākām kājām nekā mana muskuļu atmiņa atceras.
24. decembris
šodien Radis jau tāds pavisam radīgs, būs atfosforizējies. jājot gan bija tāds patraks, bet tas bija pazīstamais Rada trakums, ko es pazīstu un saprotu, nevis kkas aizdomīgs un svešs.
Ziemassvētki man uzdāvināja tuvāko, ilgāko un mierīgāko kontaktu ar stirnām, kāds man jebkad bijis. mums tur netālu no staļļa ir tāda teritorija - pļava ar visādiem koku puduriem un grāvīšiem, tur viņas dzīvo un ir redzētas arī iepriekš. šoreiz jājot sanāca divas pamodināt. redzēju kā lēni pieceļas kājās un lūr uz mums. mēs lūram pretī. tad no eglītēm izlien vēl četras. skatījāmies, skatījāmies, skatījāmies. tad viņas ļoti laiski aizļepatoja uz tālāku krūmu pudurīti un tur palika tikpat redzamas un mierīgas. man jau beigās apnika skatīties. aizjāju tālāk, bet pa otru pusi atpakaļ jājot redzēju kā viņas iet atpakaļ uz tām eglītēm, no kurām bija slinki ļāvušās iztraucēties.
Radis šodien soļoja kā traks, solis tāds nevis plats, bet augsts. nepārprotami solis, bet asociējas ar riksi. vairākkārt piedāvāja rikšus, uzstājīgāk, nekā vakar. kad lūdzu pastāvēt uz vietas, aizvainoti kārpīja zemi utt.
Komentāri
Ierakstīt komentāru