2015/aprīlis - zobi

2013

16. augusts

Irbe piedāvājas sastādīt kompāniju soļu apvidū. ejam uz mazo mežiņu - to, uz kuru nav jāiet pa grantinieku, tikai gabaliņš pa asfaltu. tā kā nekas vairāk par soļiem nav plānots, paņemu līdzi fotoaparātu, bet bildēšanās diezkāda neiznāk. Radis ir diezgan uzvilcies un visādos veidos liek manīt, ka uz vietas stāvēt lai pozētu vai bildētu Irbi, neesot iespējams. var iet uz priekšu, var kāpties atpakaļ. var mīņāties uz vietas un kārpīt zemi ar priekškāju. diemžēl mājupceļā, jau kad esam atkal uz asfalta, sāk likt ar klibo kāju īsāku soli. nu neko, kāpju nost un vedu pie rokas mājās.

17. augusts

viesojos Dabas zirgos. D. stāstījums par nagiem iemet galvā ideju par nagu problēmu sakarību ar sirdsdarbību. tak gan pērnajā pavasarī, gan šogad Juris klausījās un konstatēja vāju un paātrinātu sirdsdarbību. nagi ar sirdi tak ir saistīti. bet, pat ja tam šajā gadījumā ir sakars, tas diži daudz neko nelīdz, jo nevar jau zināt, kas ir cēlonis, kas sekas un ko vispār šajā sakarā darīt
novakarē man piešķir Draiskuli (pareizāk sakot starp Draiskuli un Fairu es nešaubīgi izvēlos Draisko ), kompānijā L. un Leņķis un vēl viena meitene uz Fairas un dodamies mežā. burvīga izjāde - mežā smaržo pēc viršiem, sen nav rikšots un lēkšots, ar Draiskuli saprašanās sokas labi... Mežsētās gadsimta ļembasts - mūzika, cilvēki, mašīnas, pat autobusi, bet Draiskulis iziet cauri gandrīz aci nepamirkšķinādams. tikai piekabe pilna ar tukšām alus kastēm viņam šķiet mazliet aizdomīga. kad esam cauri Mežsētām, Draiskais vēl uzsvērti nodemonstrē savu relaksētību pačurājot ar mani mugurā
noseglojamies un bez segliem aizsoļojam uz ganiem.

18. augusts
eju pakaļ Radim. saucu jau pa tādu krietnu gabalu. Radis paceļ galvu un zviedz. bet nekustas ne soli tuvāk. es turpinu iet. saucu vēl. Radis paceļ galvu un zviedz atkal. bet nenāk. tāds - ooo čau, forši, ka atnāci, nāc šurp, te ir visjaukākā vieta pasaulē kur tagad stāvēt bet es, protams, ļoti priecājos, ka mans klusais un introvertais zirdziņš tā zviedz. uz tā fona man galīgi nav grūti pastaigāties pa ganiem.
aizgājām līdz laukumam, testēju rikšus, uz vienu pusi nav tīra gaita. tad zirgs aizmiga pie slitas, tika notīrīts, izķemmēts, izkasīts. beigās apdušoju ar šļūteni un zirgs aizgāja smiltīs noslaucīties.
bij tāds apcerīgi mīļš un rāms visu laiku.

20. augusts

no rīta aizvedu vienu ābolu spaini un izberu ganos. vakarā vedu otru ābolu spaini un dārzeņu - spraukumu spainīti Radim. izberu ābolus, skatos un brīnos - nav zirga ganos. izrādās šis laukumā ar Ariku asistē Snikera pedikīrēšanā. paši jau nopedikīrējušies. patestēju rikšos - uz vienu pusi nav tīra gaita.
un jā, bišķi aizdomīgu sāk darīt tas, ka pēdējās reizēs ļoti nelabprāt dod balto pakaļkāju. pie griešanas ar bija tielējies. it kā sanāk paralēlā kāja ar to klibo, bet priekškājas dod abas bez problēmām un vislaik tak nebija problēma dot to pakaļējo