2015/aprīlis - zobi

2013
16. aprīlis

burvīgs vakars - glāsmaini silts un virs galvām lidinās gājputni. mazliet spēļu laukumā. atklāju, ka zirgs zina sānu gaitas. nē, nu iepriekš bija šad un tad kaut kas mēģināts, bet ne pārāk daudz un ne pārāk nopietni, tāpēc izbrīnījos, ka aizgāja pēc pirmā pieprasījuma. protams, ne perfekti, bet diezgan labi. uz vienu pusi. uz otru pusi šķobījās, vismaz gar malu, bet pēc tam paprasīju mazliet kaut kur laukuma vidū un pāris soļus aizgāja. pēc tam attapās, ka tā tak neērtā puse un man neviens to nav mācījis un sāka tizloties

17. aprīlis

esmu ierobežota laikā. sākotnējā doma tikai apsveicināties ar zirgu un pasniegt viņam spraukumus ar klepus tēju, bet laiks tik jauks, ka neizturu un mirklīti arī pajāju. paņemu zirgu no ganiem un pati ejot atpakaļgaitā un vērojot Ariku vedu līdz stallim. Ariks tā kā sāk nemierīgi rosīties gar aploka malu, bet es viņam pāris reizes ne visai draudzīgā balsī uzbļauju ARIK! un viņš tāds nedaudz aizvainotu ģīmi aprimst. it kā aiziet līdz tuvākajam siena rullim, bet lūr. turpat staļļa ārpusē notīramies, saseglojamies un ejam laukumā. laukums šodien jau pilnīgi sauss. mazliet jocīgi jājas, jo liekas pārāk daudz brīvas un neierobežotas telpas - laukums lielāks nekā Dabas zirgos, turklāt norobežots tikai ar gana lentu - nesaprotu, ko tādā plašumā lai iesāk
un šonakt zirgi, vismaz Ievas un mūsējie, paliek ārā!
slikti tas, ka Radis klepo diezgan. sāka jau Dabas zirgos un turpina arī tagad. kad braucu, vedu viņam klepus tēju termosā, ar kuru apleju spraukumus + nopirku atkal Kaļķes ieteikto Droseras kompleksu, kas palīdzēja rudenī. tikko sāku dot, cerams ka atkal palīdzēs. vispār jau ir aizdoma uz kaukādu vīrusu stallī, jo krekšķinās arī vairāki Ievas zirgi, kuri nekad neesot klepojuši un pēdējā laikā stallī ir bijusi diezgan liela zirgu kustība

18. aprīlis

atkal burvīgi jauks un silts vakars. atkal gājputni virs galvām. atkal braucu ar velosipēdu uz stalli
atkārtoju vakardienas scenāriju - paņemu Radi un neizlaižot no skata Ariku aizejam līdz stallim. turpat ārā tīramies un seglojamies. Ariks no vienas puses mierīgāks - neizskatās ka taisītos apdraudēt ganu, bet no otras puses krietni jautrāks. Arikam netipiskā ātrumā nesājas gar aploka malu un brīžam mētā pakaļu. bet baigi stresains neizskatās. drīzāk izmanto Rada nosacīto prombūtni par ieganstu izālēties. viņu visās šais darbībās cītīgi pavada Kiwi, kurš izskatās Arikā iemīlējies un seko tam kā sunītis, par spīti tam, ka Ariks ik pa brīdim viņu skaidri un gaiši triec prom.
zirdziņam biezajā kažociņā karsti un vismaz rikšos nav baigi aktīvs. lēkšos tā kā pamostas un uzvedas ar tīri ciešami. ir vietas un brīži, kad izgāžas, bet ir labāk nekā bija un sanāk vairāk ielocīt. Ieva iesaka ļaut viņam lēkšot (t.i. nesties) cik ātri grib, nelikties par to ne zinis, bet locīt. vispār neslikts padoms. citādi es reizēm mēģinu viņu vienlaikus ielocīt un neļaut nesties, bet nesanāk ne šis, ne tas. ja risina tikai vienu problēmu vienā laikā, tad ir daudz labāk. turklāt ja sanāk ielocīt un neļaut izgāzties, tad arī tā vairs nenesās.
zirgs pa brīžam noklepojas un pēc lēkšiem ir vēl tāda klepus sērija. bet sauss, tāpat kā senāk, nekādu puņķu nemana.
beigās vēl ļaujamies kārdinājumam pāris reizes pārlekt nelielu šķērslīti. esmu too excited un visu laiku lecu pirms zirga. pat ne lecu, bet jau pāris tempus pirms leciena sagāžos uz priekšu patiesā līksmības sajūtā beigās saņemos un pēdējos divus lecieniņus cenšos nociesties un lekt kopā ar zirgu.
atsoļoties Irbe ierosina gar aploka malu pa ceļu, lai audzinošos nolūkos ierādītu Arikam, ka mēs var staigāt visur kur, bet allaž atgriezīsimies atpakaļ. sākam iet un atrodam jauku ceļu iekšā pļavā. no aploka mūs šķir grāvis un gans. kādreiz varētu iet tālāk, bet šoreiz griežam atpakaļ vietā, kur sākas krūmi, kas Arikam aizsegtu skatu uz mums. pēc tam vēl paejam uz otru, t.i. manēžas pusi un Ariks, lai arī ne visai laimīgs, pat sāk iet pie citiem zirgiem. tā ka iet uz labo pusi jau dvīņošanās.
zirgi arī šonakt paliek ārā, bet pirms tam visi iet iekšā uz auzām. tad nu gaidot auzas pavadu labu pusstundu atspalvojot zirgu. liekas to varētu turpināt mūžīgi

19. aprīlis

šodien atkal darbdiena, bet īsā. turklāt tā kā daļa zirgu pa nakti ārā, tad darba arī mazāk.
kad no rīta ierodamies, Radis un Snikers pie aploka vārtiem guļ, Ariks stāv sardzē. vispār otrā reize mūžā, kad redzu Radi guļam. viņš parasti guļ, kad neviens neskatās. šodien gan vakarpusē arī Irbe bija redzējusi guļam, duram ar balto degunu zemē un krācam.
boksus tīram tandēmā ar Ievu - viņa strādā nenormālā ātrumā. līdz 11iem viss jau bija sadarīts un es pat nebiju īpaši piekususi. it kā varētu pajāt, bet kaukā nebija jājamais garastāvoklis. paņēmu tik zirdziņu un staļļapriekšā sabaroju ar spraukumiem un izsukāju. iegājām mazliet laukumā arī padarboties no zemes - atgriezos pie sānu gaitām. uz vienu pusi atkal sanāca, uz otru nu tā. bet pūta tas briesmīgais vējš un kaukā negribējās šodien neko aktīvu darīt. tāpēc darīju to, kas sen nebija darīts, bet kas man ļoti, ļoti patīk - sēdēju zirgu barā.
apsēdos uz siena čupas, kas kādreiz bija bijusi rullis un sēdēju. varēja just, ka tur cilvēki bieži tā nedara, jo daļa zirgu izskatījās izbrīnīti un ziņkārīgi nāca pētīt ko un kā un kāpēc es tur tā sēžu. bet visi uzvedās pieklājīgi, virsū nekāpa un kad likās ka pienākuši par tuvu, tad pietika mazliet pavēcināties un viņi atkāpās. Radis pārsvarā tusēja pie blakus esošā siena ruļļa, bet ik pa laikam nāca mani pabakstīt un vairākas reizes dzina no manis prom citus zirgus. cik ilgi nosēdēju īsti nezinu, bet lieliski pavadīju laiku. nu jau varu salikt arī bildi ar vārdu kopā lielākajai daļai zirgu, daži rudie vēl jūk pa gabalu un daži dūkanbērie izskatās pārāk vienādi, jo pazīmes līdzīgas.