2013
10. aprīlis
sākumā, lietum gāžot, Radis, ietērpts reitterapijas jostā, apvizināja pa pāris aplīšiem manas māsīcas. uzvedās ļoti labi.
pēc tam nagu griešanas pulciņš. gāja drusku labāk nekā iepriekšreiz un pieliku roku visām 4 kājām, pēdējai pakaļkājai gan vismazāk. vispār paldies lietum, nagi bija griežami un nelikās viscaur no dimanta (tā likās tikai dažās vietās), dažbrīd likās pat pilnīgi patīkami griezt. visas kājas gan dabūja final touch by I., pēdējā pakaļkāja gan krietni vairāk par final touch. 2 kājas es vēl varu kkā apskribināt, ar trešo jau nu tā, bet četrām manu spēku ir pagaidām par maz. ja vēl būtu jāvīlē tas viss, ko I. ar stangām apknieba, tad vispār...
15. aprīlis
apvidus ar Irbi, apmēram mans mazais maršrutiņš + mazs līkumiņš klāt.
labie laiki ir beigušies - ceļš uz mežu kārtīgi nograntēts, jāiet pie rokas līdz mežam. ceļš, kas iet caur mežu arī uzgrantēts - pagājšvasar nebija.
Radis bija ļoooti enerģisks un apņēmīgs. uzsākot pirmos rikšus gan likās kaut kāda jocīga gaita, nolecu nost un skatījos vai nav kāds akmens nagā, bet nebija un pēc tam, atkal mēģinot rikšus viss bija normāli. vispār, ja tas ceļš tik traks, jāsāk nēsāt līdzi nagu āķis.
abas reizes sanāca lēkšot aiz Sniķa. pirmajā reizē visai mierīgi, lai gan brīžos, kad Sniķis turējās vairāk taciņas malā, Radis mēģināja snaikstīt savu balto purniņu garām. otrie lēkši jau bija daudz enerģiskāki un es brīžam jutu, kā kājas mēģina paātrināties, bet vislaik šos centienus aplauzu un kad bijām apmēram lēkšu posma vidū jau bļāvu Irbei, lai sāk bremzēt. aprēķins bija ļoti pareizs - līdz ceļa galam bijām apzinīgi apstājušies
savukārt jau griežoties uz māju pusi, rikšojām pa taciņu, uz kuras 2 vietās gulēja zari. Irbe brīdināja, ka Sniķis varbūt lekšot, bet viņš rāmi rikšoja uz priekšu. Radis toties vareni lepni un ar sajūsmu leca pāri (kādus 40cm?), pēc katra leciena 2 tempus nolēkšojot un pēc tam pieklājīgi pārejot atpakaļ uz rikšiem.
kad pie grantinieka nokāpu, sākumā biju šausmās - Radim visas krūtis un pavēdere pilnīgi slapjas. domāju, ka nu viss zirdziņš pilnīgi nojāts. beigās atcerējos, ka gājām tak cauri karjeram un Radis brīdi kārpīja ūdeni ar priekškājām - ir vienkārši nošļakstījies. zem segliem bija pilnīgi sauss, par spīti salīdzinoši aktīvajai izjādei.
klepot klepoja diezgan daudz, bet enerģijas zirdziņam toč netrūka.
p.s. jāatzīmē arī, ka mums kaut kā ir uzlabojusies uzkāpšana apvidū. šodien sanāca divas reizes kāpt. pie staļļa ar uzkāpšanu nav nekādu problēmu, bet apvidū parasti ir mēdzis tirināties, nestāties klāt kaut kādiem pacēlumiem un bijis jāpierunā pastāvēt mierīgi. šoreiz nekādu problēmu - piestājās pie pakalniņiem un mierīgi gaidīja kamēr uzkāpšu.
10. aprīlis
undemanding time - sākumā paņēmu zirgu no aploka, pacienāju ar dārzeņiem un drusku palīdzēju atspalvoties, pēc tam pavadīju šo aplokā un atklāju viņam pāris niezošus spotus. tas bija kā iedot velnam mazo pirkstiņu - man jau likās ka man rokas nolūzīs, a šams tāds pavilcies uz to, ka šo kasa - grozās līdzi un spiežās ar niezošajām vietām klāt. un kad kasu, tad augšlūpa izstiepta kilometru gara, apakšlūpa karājas līdz zemei un pats šūpojas kasīšanas ritmā, pret mani viegliņām atspiedies.
13. aprīlissākumā, lietum gāžot, Radis, ietērpts reitterapijas jostā, apvizināja pa pāris aplīšiem manas māsīcas. uzvedās ļoti labi.
pēc tam nagu griešanas pulciņš. gāja drusku labāk nekā iepriekšreiz un pieliku roku visām 4 kājām, pēdējai pakaļkājai gan vismazāk. vispār paldies lietum, nagi bija griežami un nelikās viscaur no dimanta (tā likās tikai dažās vietās), dažbrīd likās pat pilnīgi patīkami griezt. visas kājas gan dabūja final touch by I., pēdējā pakaļkāja gan krietni vairāk par final touch. 2 kājas es vēl varu kkā apskribināt, ar trešo jau nu tā, bet četrām manu spēku ir pagaidām par maz. ja vēl būtu jāvīlē tas viss, ko I. ar stangām apknieba, tad vispār...
15. aprīlis
apvidus ar Irbi, apmēram mans mazais maršrutiņš + mazs līkumiņš klāt.
labie laiki ir beigušies - ceļš uz mežu kārtīgi nograntēts, jāiet pie rokas līdz mežam. ceļš, kas iet caur mežu arī uzgrantēts - pagājšvasar nebija.
Radis bija ļoooti enerģisks un apņēmīgs. uzsākot pirmos rikšus gan likās kaut kāda jocīga gaita, nolecu nost un skatījos vai nav kāds akmens nagā, bet nebija un pēc tam, atkal mēģinot rikšus viss bija normāli. vispār, ja tas ceļš tik traks, jāsāk nēsāt līdzi nagu āķis.
abas reizes sanāca lēkšot aiz Sniķa. pirmajā reizē visai mierīgi, lai gan brīžos, kad Sniķis turējās vairāk taciņas malā, Radis mēģināja snaikstīt savu balto purniņu garām. otrie lēkši jau bija daudz enerģiskāki un es brīžam jutu, kā kājas mēģina paātrināties, bet vislaik šos centienus aplauzu un kad bijām apmēram lēkšu posma vidū jau bļāvu Irbei, lai sāk bremzēt. aprēķins bija ļoti pareizs - līdz ceļa galam bijām apzinīgi apstājušies
savukārt jau griežoties uz māju pusi, rikšojām pa taciņu, uz kuras 2 vietās gulēja zari. Irbe brīdināja, ka Sniķis varbūt lekšot, bet viņš rāmi rikšoja uz priekšu. Radis toties vareni lepni un ar sajūsmu leca pāri (kādus 40cm?), pēc katra leciena 2 tempus nolēkšojot un pēc tam pieklājīgi pārejot atpakaļ uz rikšiem.
kad pie grantinieka nokāpu, sākumā biju šausmās - Radim visas krūtis un pavēdere pilnīgi slapjas. domāju, ka nu viss zirdziņš pilnīgi nojāts. beigās atcerējos, ka gājām tak cauri karjeram un Radis brīdi kārpīja ūdeni ar priekškājām - ir vienkārši nošļakstījies. zem segliem bija pilnīgi sauss, par spīti salīdzinoši aktīvajai izjādei.
klepot klepoja diezgan daudz, bet enerģijas zirdziņam toč netrūka.
p.s. jāatzīmē arī, ka mums kaut kā ir uzlabojusies uzkāpšana apvidū. šodien sanāca divas reizes kāpt. pie staļļa ar uzkāpšanu nav nekādu problēmu, bet apvidū parasti ir mēdzis tirināties, nestāties klāt kaut kādiem pacēlumiem un bijis jāpierunā pastāvēt mierīgi. šoreiz nekādu problēmu - piestājās pie pakalniņiem un mierīgi gaidīja kamēr uzkāpšu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru