2015/aprīlis - zobi

2013
10. maijs

pavadījām jauku pavasara novakari žļampājoties pa lielu lāmu mežiņā. kūkoja dzeguzes, zemu pār galvām laidās gulbji un visādi jocīgi putniņi izdeva visādas jocīgas skaņas.
turpceļā zirgs gāja soļus skaitīdams un bija bez maz velkams. sejā bija tāds diezgan nīgrs - no sērijas - nu kur tu mani velc, liecies mierā, es neko negribu. bet kad aizgājām līdz mežam un kad zirgs man par lielu brīnumu milzīgā sajūsmā sāka žļampāties pa lielu lāmu, tā pilnīgi atplauka, palika jautrs un priecīgs un nebēdnīgs. nekad nebiju redzējusi ka viņš tā priecātos par ūdeni, pats bristu iekšā, šļakstinātos un kārpītos. lai neliegtu zirgam iespēju kārtīgi izpriecāties nācās uzrotīt bikses, noaut kurpes un brist viņam līdzi, cerot ka nebūs kāds stikls vai nagla tai žļampā. it kā netrāpījās. toties mazas zivtiņas pa viņu peldēja
sajūsma par žampu vieš cerības, ka arī karjerā citā reizē iekāps. šoreiz kad piegājām, tad dižas intereses vairs nebija, jo bija jau izžampājies un gribēja ēst zālīti. un agrāk es viņu nevarēju pierunāt peļķei cauri iziet. turklāt ūdenspatika viņam pašam atvērusies, es neesmu mēģinājusi iepaticināt. nu pērnvasar mēģināju pierunāt Misā pamērcēt kājas, bet toreiz teica skaidru un gaišu "nē"

12. maijs

bijām pastaigā uz karjeru un bērzu birzi
 vispār ir labāk, vismaz ar elpošanu, klepo gan joprojām. pirmā ACC tūre beidzās, bet ārā nekas nenāk. viendien mēģināju padzenāt kordā, tad ar nekas netecēja.

22. un 23. maijs
zirgs galīgi pēc mirēja vai vārgdieņa neizskatās. elpo salīdzinoši ļoti labi. ta jau beidzot jāpajāj. jājās tīri neko, ņemot vērā to, ka pati jutos tizla un vēl tā jocīgā roka. tad nu neko gudru un nopietnu nedarījām, vnk pakustējāmies pa laukumu visādās gaitās.
nākamajā dienā gan rāpjoties zirgā konstatēju ka kājas ritīgi sāp.
jā, nu ar elpošanu ir tiešām labāk, enerģijas arī galīgi netrūkst, toties turpina klepot un atkal sajūta ka tas klepus nāk no kakla.

27. maijs

jau pavēlā vakarā, braucu pie zirga. trāpīju tieši uz brīdi, kad viņi nāk iekšā uz vakariņām. saseglojāmies un izgājām ārā pirms pārējiem zirgiem un tad nu man kādu brīdi bija ļooooti aktīvs un enerģisks zirgs, kurš, ik pa brīdim zviegdams, gāja plašumplašā solī un vēl plašākā riksī. kad zirgi iznāca ārā un lēnām izklīda pa ganiem, tad gan liela daļa enerģisma pazuda
lēkši bija smieklīgi, jo uz vienu pusi zirgs gāja visnotaļ pieklājīgi, toties es nevarēju normāli nosēdēt. bet uz otru pusi likās nenormāli ērti sēdēt, lai arī zirgs pa brīžam mēģināja šausmīgi joņot un stūros gāzās un nelocījās.
rikšos priecājos par to ka kāds atstājis zemē kārtiņas, kuras tieši derēja Rada solim, tad nu rikšojām pāri tām. un izmantojām arī mazu, apmēram 30cm krustiņu, lai mazliet izklaidētos. pārvarējām to pa divām reizēm no katras puses. Radis gan mēģināja rauties uz to ar mežonīgu uzrāvienu un leca ar drausmīgu rezervi, bet bija jautri. manliekas, es pēc katra leciena skaļā balsī smējos.
ar elpošanu normāli, otrajos rikšos mazliet klepoja un beigās bija kaukas puņķveidīgs nāsīs mazliet. katrā ziņā enerģijas zirgam netrūkst, drīzāk ir par daudz un spiežas pa visiem galiem ārā

29. maijs

ļoti jautra un priecīga diena. pajājām laukumā. zirgs ļoti enerģisks. palecām mazus šķērslīšus - vienu atsevišķu krustiņu un mazu krustiņu sistēmiņu. pēc patizlošanās pašās pirmajās reizēs, lecas pārsteidzoši labi. gan man, gan zirgam. visu laiku gan uztraucos vai zirdziņam nav par daudz un par grūtu, lai gan nogurumu neizrāda un ir ļoti entuziastisks. to, ka manas bažas ir bijušas veltas lieliski parādīja atvadīšanās - abas ar Irbi vienlaicīgi palaidām zirgus ganos. pēc pieklājīgas atsveicināšanās, abi sāka soļot pārējo zirgu virzienā. tad Radis pēkšņi iekoda Snikeram dibenā un abi aiznesās lēkšos. Radis vēl dibenu mētādāms un galvu kratīdams. tātad nebiju tomēr nojājus