2012
9. marts
Jura vizīte kaut kā patika ļoti. viss, ko viņš teica ļoti sakrita ar visādu citu informāciju, kas pie manis pēdējā laikā nonākusi vai pašai izdomājusies. tāda negaidīti apgarota saruna ar viņu sanāca.
bet nu jā - ir dusulis. paaugstināta gan elpošana, gan sirdsdarbība - elpošana pāri 20 min, sirdsdarbība pāri 50.
iedeva atkal homeopātiju (uzlabojumi jāgaida 2-3 ned) un pateica, ka zirgam vajag vienmērīgāku un lielāku slodzi - t.i. tā mana nabaga klepojošā zirdziņa taupīšana + aukstā laika slinkums ir izdarījis lāča pakalpojumu. vajagot likt Rada organismam sasparoties un rūdīties. protams, to visu ļoti lēnām un pakāpeniski, skatoties pēc zirga spējām. citādi viņš izlaidies līdzīgi kā kāds biroja darbinieks, kas pat kvartālu ar kājām negrib noiet, par uzkāpšanu pa trepēm nemaz nerunājot.
teica, ka pusgada - gada laikā esot iespējams tikt no problēmas vaļā. es jau ticu uz to labāko, galu galā sāksies drīz arī ganu sezona, kur čalim vajadzēs vairāk pašam kustēties + klimatiskie apstākļi vairāk pietuvosies man komfortabliem un būs vairāk ērka ņemties un darīties. rekomendēja regulāri pasekot līdzi vai ir uzlabojumi elpošanas biežumā un pulsa ātrumā.
mums ar Radi gan vakar bija totāls diskonekšns. nu tā, ka katrs pats par sevi. tā nebija bijis mēnešiem un es vispār biju aizmirsusi ka tā var būt. zirgs likās tāds nīgrs un bez maz apvainojies.
gājām apvidū ar palielākā bariņā. kad sākām lēkšot pa traktora risi zirgs 2x dibenu uzmeta. es tā arī nesapratu kāpēc - to, ka viņš būtu baigi priecīgs es kaukā nemanīju, bet par to, ka tas absolūti nebija vērsts pret mani esmu pilnīgi pārliecināta. katrā ziņā šī bija pirmā reize, kad ko tādu pieredzu. nu it kā Oposums viņam tur pa aizmuguri skrēja, bet nu nez, Oposums jau bieži tā skrien. klausīt klausīja, Voltērs nebija, lai gan skrienamā enerģija bija milzīga iekšā.
pēc tam atsoļoju pie rokas pa mežu. parasti mums tā jauki staigājas un visko pļāpājam, bet šoreiz zirgs vislaik īgni rādīja, ka nekur negrib iet un ausījās kā Ariks viņu žēli sauc no staļļa gluži kā vecos laikos.
11. marts
sākumā kopdarbošanās ar Irbi un Snikeru. šoreiz gan vairāk sanāca pa pāriem darīties, nevis visiem kopā. zirgs sākumā tāds pajocīgs. likās, ka grib spēlēties un darboties, bet vislaik konektējās nost un ta ka laidās projām. nez, moš tāds viņam humoriņš bija. viņš vispār vakar likās tāds uz savdabīgu jokošanos tendēts
sāku viņam prasīt visko ātri un diezgan asi, lai čalis pamostās un sāk manī klausīties. tad sāka uzmest lūpu par pārāk lielu enerģiju. es nometu, bet Irbe izteica diezgan labu novērojumu - ka Radis ir uzķēris, ka viņa protesti pret pārāk lielu enerģiju vienmēr tiek pai-pai-pai veidā ņemti vērā un vienkārši izmanto to, lai haļavotu. tad nu turpināju čali dīdīt un beigās jau diezgan forši sakonektējāmies. atkal šausmīgi lepni spāņu kāju vicināja, kur vajag un kur nevajag.
ta palaidām abus vaļā, lai bišķi pačubinās savā vaļā. laukums gan bija šaušalīgi slidens, tāpēc nekādu ālēšanos nerosinājām, vnk skatījāmies ko paši darīs un vislaik bļāvām - zirgi, lūdzu esiet uzmanīgi, ir slidens. neko ar viņi tādu nedarīja, bišķi pabakstījās kauko. ā, jā Radis ārkārtīgi lepnos rikšos pēc savas iniciatīvas pārrikšoja mazai kārtiņai pāri, tā smuki pa vidu. pārrikšoja un uzreiz griezās atpakaļ skatīties, ko nu es teikšu un kā viņu slavēšu
tad bij jāsāk segloties treniņam pie Gitas. Radis gan turpināja jokoties - neļāva likt iemauktus pār labo ausi. kā es gribu to izdarīt uzrauj galvu augšā. es pietapinu pie vēdera - šis nolaiž galvu, es gramstos gar ausi, neko nesaka. kā likšu iemauktus, atkal galva augšā. un sejas izteiksme nepārprotama - zirgs smejas un zirgam jautri beigās sanāca kaut kā viltīgi uzlikt, tā ka šis nemaz nepmanīja un tad izskatījās tāds mazliet vīlies.
treniņš notikās piemājas pļaviņā, jo laukums vienā ledū. gāja ļoti labi. bet tā vajadzētu atkal uz jogu atsākt iet - mugura galīgi sašķiebusies un plecus šausmīgi vajag dabūt uz atpakaļu. to gan Gita teica, gan arī Irbe - spēlēšanās sakarā. prasīju, ka man ar uzsēdi - Gita priecājās ka jaunajos seglos kāja baigi labi stāvot un, ka ķermeņa apakšdaļu kādu laiku var atstāt mierā - kamēr bišķi top pievākta ķermeņa augšdaļa.
pārsvarā ņēmāmies ar rikšu soļu pārejām, apstāšanos, bremzēšanā vairāk iesaistot presīti. rikši - soļi sanāca diezgan labi, bet rikši - stop tā ne pārāk.
beigās pacēlu mazu lēksīti, zirgs par lielu brīnumu bija ļoti atsaucīgs un viegli vadāms. vienā galā gan čalim izslīdēja pakaļkājas un apsēdāmies uz dibena. es sastingu, centos zirgam netraucēt un gaidīju, uz kuru pusi būs jālec nost, bet zirgs sagrupējās un piecēlās ar visu mani augšā.
izgājām vēl mazu riņķīti pa mežu atsoļoties un papļāpāt.
kopumā ļoti produktīva un jauka diena. zirgs pilns enerģijas un jokiem, bet tāds draudzīgs.
9. marts
Jura vizīte kaut kā patika ļoti. viss, ko viņš teica ļoti sakrita ar visādu citu informāciju, kas pie manis pēdējā laikā nonākusi vai pašai izdomājusies. tāda negaidīti apgarota saruna ar viņu sanāca.
bet nu jā - ir dusulis. paaugstināta gan elpošana, gan sirdsdarbība - elpošana pāri 20 min, sirdsdarbība pāri 50.
iedeva atkal homeopātiju (uzlabojumi jāgaida 2-3 ned) un pateica, ka zirgam vajag vienmērīgāku un lielāku slodzi - t.i. tā mana nabaga klepojošā zirdziņa taupīšana + aukstā laika slinkums ir izdarījis lāča pakalpojumu. vajagot likt Rada organismam sasparoties un rūdīties. protams, to visu ļoti lēnām un pakāpeniski, skatoties pēc zirga spējām. citādi viņš izlaidies līdzīgi kā kāds biroja darbinieks, kas pat kvartālu ar kājām negrib noiet, par uzkāpšanu pa trepēm nemaz nerunājot.
teica, ka pusgada - gada laikā esot iespējams tikt no problēmas vaļā. es jau ticu uz to labāko, galu galā sāksies drīz arī ganu sezona, kur čalim vajadzēs vairāk pašam kustēties + klimatiskie apstākļi vairāk pietuvosies man komfortabliem un būs vairāk ērka ņemties un darīties. rekomendēja regulāri pasekot līdzi vai ir uzlabojumi elpošanas biežumā un pulsa ātrumā.
mums ar Radi gan vakar bija totāls diskonekšns. nu tā, ka katrs pats par sevi. tā nebija bijis mēnešiem un es vispār biju aizmirsusi ka tā var būt. zirgs likās tāds nīgrs un bez maz apvainojies.
gājām apvidū ar palielākā bariņā. kad sākām lēkšot pa traktora risi zirgs 2x dibenu uzmeta. es tā arī nesapratu kāpēc - to, ka viņš būtu baigi priecīgs es kaukā nemanīju, bet par to, ka tas absolūti nebija vērsts pret mani esmu pilnīgi pārliecināta. katrā ziņā šī bija pirmā reize, kad ko tādu pieredzu. nu it kā Oposums viņam tur pa aizmuguri skrēja, bet nu nez, Oposums jau bieži tā skrien. klausīt klausīja, Voltērs nebija, lai gan skrienamā enerģija bija milzīga iekšā.
pēc tam atsoļoju pie rokas pa mežu. parasti mums tā jauki staigājas un visko pļāpājam, bet šoreiz zirgs vislaik īgni rādīja, ka nekur negrib iet un ausījās kā Ariks viņu žēli sauc no staļļa gluži kā vecos laikos.
11. marts
sākumā kopdarbošanās ar Irbi un Snikeru. šoreiz gan vairāk sanāca pa pāriem darīties, nevis visiem kopā. zirgs sākumā tāds pajocīgs. likās, ka grib spēlēties un darboties, bet vislaik konektējās nost un ta ka laidās projām. nez, moš tāds viņam humoriņš bija. viņš vispār vakar likās tāds uz savdabīgu jokošanos tendēts
sāku viņam prasīt visko ātri un diezgan asi, lai čalis pamostās un sāk manī klausīties. tad sāka uzmest lūpu par pārāk lielu enerģiju. es nometu, bet Irbe izteica diezgan labu novērojumu - ka Radis ir uzķēris, ka viņa protesti pret pārāk lielu enerģiju vienmēr tiek pai-pai-pai veidā ņemti vērā un vienkārši izmanto to, lai haļavotu. tad nu turpināju čali dīdīt un beigās jau diezgan forši sakonektējāmies. atkal šausmīgi lepni spāņu kāju vicināja, kur vajag un kur nevajag.
ta palaidām abus vaļā, lai bišķi pačubinās savā vaļā. laukums gan bija šaušalīgi slidens, tāpēc nekādu ālēšanos nerosinājām, vnk skatījāmies ko paši darīs un vislaik bļāvām - zirgi, lūdzu esiet uzmanīgi, ir slidens. neko ar viņi tādu nedarīja, bišķi pabakstījās kauko. ā, jā Radis ārkārtīgi lepnos rikšos pēc savas iniciatīvas pārrikšoja mazai kārtiņai pāri, tā smuki pa vidu. pārrikšoja un uzreiz griezās atpakaļ skatīties, ko nu es teikšu un kā viņu slavēšu
tad bij jāsāk segloties treniņam pie Gitas. Radis gan turpināja jokoties - neļāva likt iemauktus pār labo ausi. kā es gribu to izdarīt uzrauj galvu augšā. es pietapinu pie vēdera - šis nolaiž galvu, es gramstos gar ausi, neko nesaka. kā likšu iemauktus, atkal galva augšā. un sejas izteiksme nepārprotama - zirgs smejas un zirgam jautri beigās sanāca kaut kā viltīgi uzlikt, tā ka šis nemaz nepmanīja un tad izskatījās tāds mazliet vīlies.
treniņš notikās piemājas pļaviņā, jo laukums vienā ledū. gāja ļoti labi. bet tā vajadzētu atkal uz jogu atsākt iet - mugura galīgi sašķiebusies un plecus šausmīgi vajag dabūt uz atpakaļu. to gan Gita teica, gan arī Irbe - spēlēšanās sakarā. prasīju, ka man ar uzsēdi - Gita priecājās ka jaunajos seglos kāja baigi labi stāvot un, ka ķermeņa apakšdaļu kādu laiku var atstāt mierā - kamēr bišķi top pievākta ķermeņa augšdaļa.
pārsvarā ņēmāmies ar rikšu soļu pārejām, apstāšanos, bremzēšanā vairāk iesaistot presīti. rikši - soļi sanāca diezgan labi, bet rikši - stop tā ne pārāk.
beigās pacēlu mazu lēksīti, zirgs par lielu brīnumu bija ļoti atsaucīgs un viegli vadāms. vienā galā gan čalim izslīdēja pakaļkājas un apsēdāmies uz dibena. es sastingu, centos zirgam netraucēt un gaidīju, uz kuru pusi būs jālec nost, bet zirgs sagrupējās un piecēlās ar visu mani augšā.
izgājām vēl mazu riņķīti pa mežu atsoļoties un papļāpāt.
kopumā ļoti produktīva un jauka diena. zirgs pilns enerģijas un jokiem, bet tāds draudzīgs.
Komentāri
Ierakstīt komentāru