2015/aprīlis - zobi

2012

8. decembris

mitri saltā sarmas diena. ar vizuļojošo sauli un neprastajām gaismām un krāsām. izgājām apvidū. bez segliem, lai siltāk. Ziedi - Mežsētas. pārsvarā soļos, brīžam parikšojām un mazu gabaliņu arī pacēlu lēkšos. bet Radis joprojām liekas paradoksāli ar to, ka mierīgi rikši (uz ātriem tas neattiecas) bez segliem uz viņa ir ērtāki nekā lēkši. lēkši ir baigi traki un kratīgi.
pastaiga bija debešķīgi skaista un laikam sanāk arī pirmā reize, kad lēkšoju ar Radi apvidū bez segliem.
zirgs bija ļoti mīļš un jauks un klausīgs.

16. decembris

par spīti vējiem un puteņiem, un tam, ka fotogrāfe iesēdās sapūstā kupenā pirms Misas tilta, fotosesija notika. un notika ļoti organizēti un forši. bildes gan būs kādu laiciņu jāpagaida.
zirgs burvīgs. viņš vispār šoruden/šoziem tāds ļoti mīļš un silts vislaik. vēro mani, kad staigāju pa teritoriju, nāk pie manis. fotogrāfēšanās gan viņu protams nogarlaikoja, bet viņš godīgi cietās un uzvedās teicami.
beigās mācīju viņu "dot ķepu" - nu cilāt priekškāju pēc balss komandas. tas drošvien beigsies ar to, ka viņš kaukad mani, savā apzinīgumā un centīgumā, nospers. bet man šoziem nesanāk neko nopietnu darīties un mācīties. tik tās muļķības vien.

17. decembris

aukstums nokodis daļu lietus iedegas - t.i. mugura daudz labāka. sprēgas arī labākas. pirms nedēļas eksperimentālā kārtā uzziestā Evija joprojām ir turpat - ieķepusi spalvās
izejam mazu līkumiņu pa mežu bez segliem. pārsvarā soļi ar mazām rikšu reprīzītēm un nelielu gabaliņu arī pacēlu lēkšos. mežs tāds balti mīksts un nopolsterēts. biezs un smagi kluss.

20. decembris

man ir iepatikušies mazi līkumiņi pa mežu bez segliem. ir silti, jauki, nav jāseglo un zirgs ar mazliet izkustējies. sākumā iet ļoti lēni, jo jāapstājas pie katras egles uzkost pa kādam zaram. kad skujas saēstas, tad zirgā parādās arī entuziasms priecīgi paskraidīt pa sniegu. sāku pamazām piešauties pie bezseglu lēkšiem uz Rada. pie nolauztās egles lecu nost, noņemu iemauktus un skatos ko zirgs darīs. zirgs iet rāmi un rātni man blakus uz mājām. kad apstājos, tad gan ta ka turpina iet uz priekšu, bet kad pasaucu tad apstājas, pagriež galvu un lūr ar baltu degunu - eu, kur paliki, ko tu tur muļļājies, davai ejam.

22. decembris

Ziedi - Mežsētas kopā ar Irbi un Snikeru. joprojām bez segliem. ir tik labi uzticēties savam zirgam. pagājšziem man būtu bijis bail tā bez segliem tik tālu no mājām vazāties un vēl lēkšos celt. tagad ejam abi mierīgi un relaksēti un priecīgi. mežā spīd saulīte un tas rada tādu svētku sajūtu iekšā.