2012
8. augusts
piebraucu kā reiz, lai piegādātu Radi un Ariku uz manikīra laukumu. atrokas aizdomīgas lietas abās priekškājās. labajā zole šūpojas, kreisajā pēc nelielas melnas svītras paskrāpēšanas sāk gāzties asinis. kamēr pļāpāju ar griezēju sāku aiz neko darīt pīt spāņu bizi. nekad nav mēģināts, tikai videjo redzēts. krēpes neķemmētas, bet kaukas sanāk.
pēc manikīra vnk pavazājamies kopā pa teritoriju. kad laukums atbrīvojas kko paspēlējamies. paprasu rikšus riņķa spēlē un konstatēju ka zirgs atkal klibo. ja pareizi atceros, tad ar kreiso priekškāju. nu to, no kuras asinis patecēja. un kustoties virzienā pa labi. uz otru pusi nav tik uzkrītoši.
zirgs tāds jauks un draudzīgs. arī kad visi pārējie zirgi aiztinas uz ganiem un paliekam ar Radi divatā. nu bišķi pazviedz, bet ne histēriski. pačubinamies un ejam bišķi paganīties uz Mežsētu pusi.
pēc tam eju pasēdēt ganos - zirgu barā. sen nebija sanācis - bij tie dunduri un es biju Igaunijā arī... baigi forši. tik laba un jauka enerģija. būtu sēdējusi ilgāk, bet palika vēsi. jāatsāk atkal šitas piekopt biežāk.
kundziņš mīļš. nāk ganos pretī un zibina balto degunu. sākumā ēšanas programma. man patīk skatīties cik rūpīgi viņš izšķiro visus zaļos lakstus, ko savedu. šodien, piemēram, bij pāraudzis dekoratīvais kāposts, kaukas lupstājam līdzīgs, burkānulaksti, pienenes, spināti un vēl tur kkas. pa priekšu apēd kāpostu, tad pienenes un spinātus, tad eleganti izmet ārā lupstājveidīgo augu un beigās nograuž burkānlakstus. paēdis, zirgs turpat pie slitas iemieg. es pamēģinu vēlreiz spāņu bizi, šoreiz ņemot lielākas šķipsnas, bet tad sākums nesmuks izskatās. nu kā dabūt to visu vienā līnijā es nesaprotu.
brīdī, kad zirgs izskatās visaizmigušākais, ar Līgu lavamies un laižam mutē to prednizolonu. zirgs uzreiz pamostas un aizvainoti cērt galvu augšā un karas apaušos. kaukā jau iemocījām. žēl ka aizmirsu ābolu suliņu paņemt. ir doma ik pa laikam viņam zāļu vietā to suliņu pašļākt, lai viņam sāk likties, ka šprice ar šķidrumu reizēm nozīmē kko baigi kūl. citādi uz zāļu kursa beigām vajadzēs jau kādus pāris sumo cīkstoņus, kas viņu notur, kamēr zāles ielaiž.
pēc tam vairāk nekā stundu pastaigājāmies pa mežu. nogājām gan ļoti mazu gabaliņu, jo vairāk jau ganījāmies. meža flora gan zirgam neinteresēja, ēda ceļmalas zālīti. aizgājām līdz manai mammai, kas lasīja mellenes. mamma mēģināja mellenes šam no saujas iebarot, bet nebij labas. dažas ieēda, sataisīja viegli aizvainotu ģīmi un vieba purniņu. bišķi pabrīnījos ka zirgs tik ļoti relax likās. nu parasti kad ejam kkur divatā prom no mājām, tomēr tiek kāds kontrolzviedziens izdarīts. šodien nekā. kluss, miegains, atslābis un jauks.
beigās vēl iegājām laukumā uz mirklīti - jāiemēģina tak jaunais burkānkoks. paskatījos, ka rikšos uz labo pusi zirgs klibo vairāk nekā kliboja vakar, pēc nagu griešanas. noslēgumā uzrāpos plikam mugurā, aizgājām uz tālāko laukuma stūri un es ar viegli bažīgu sajūtu pamēģināju aktīvu draudzīgo spēli ar koku. t.i. Radis stāv ar brīvu striķi uz kakla, es sēžu virsū un ļoti sparīgi vicinos ar koku, švīkstinu un plīkšķinu striķi. man par lielu izbrīnu zirgs ne muskulīti nenotricināja. sākumā tik pagrieza galvu un tā ļoti izteiksmīgi uz mani paskatījās. es, protams, nedomāju, ka viņš baigi baidīsies un nesīsies kkur, bet kaukādu reakciju biju gaidījusi. izrādās mans zirdziņš ir desentizēts (es drošvien nekad nemācēšu šito vārdu pareizi rakstīt) vairāk nekā man likās.
ļoti forša šīsdienas kopāpabūšana izdevās.
Radis turpina rikšos klibot ar labo priekškāju. Inga bija, uzmeta aci - zole turpina šūpoties vienā vietā un tur ir tāda sajūtami siltāka. tāpēc Radim turpinās vieglais režīms - jāēd un jāpastaigājas ar mani pa mežu.
zāļu došana mērcējot šprici iesala ekstraktā ir ļoooti ķēpīgs pasākums. rezultātā pilnīgi viss bija lipīgs - visas zirga ūsas un deguns, apauši, striķis, mana jaciņa, rokas un mazliet slita. viebās un klīrējās, bet tā baigi nopietni nepretojās. kopš dzer zāles, klepus nav dzirdēts.
pastāvējām, pamērcējām nagu āboletiķūdenī. kad zirgam apnika, palaidu pie citiem un iegāju padzert tēju pie Līgas. kad iznācu atkal ārā, aizgājām pastaigāties pa mežu. atnācām atpakaļ, vēlreiz pamērcējām kāju un tas arī īsumā viss.
zirdziņš tāds jauks un apgarots. bet vispār gribētos kauko jestrāku ar padarīties
Komentāri
Ierakstīt komentāru