2012
6. jūlijsap astoņiem vakarā izbraucu no Salaspils. stallī mani sagaida dunduru un odu ordas. zirgi tusē nojumēs. sakrauju rindā trīs spaiņus - baltajā ķirbis (neēda, pati daļēji apēdu ), sarkanajā visādi zaļumi, brūnajā muslis. zirgs sākumā skatījās uz mani no nojumes dziļumiem ar baltu aci un spīdināja balto degunu - tipa čau, bet es nevaru tagad iet ārā. pavicināju spaini pa gaisu, lai redz - uzreiz izlīda.
biju cerējusi ka tik vēlā vakarā moš kaut mazliet paspēlēties sanāks. nekā. dunduri pilnīgā vājprātā.
pēc vakariņām aizvedu zirgu uz dušu. kamēr lēju virsū ūdeni, zirgs histēriski rija īso zālīti, kas pie nagu griešanas laukumiņa. vārtīties pēc tam negribēja, lai arī ta ka taisījās vislaik.
pati vēl aizvilkos līdz ganiem kādu vīgriezi priekš tējām iešķīt. un tur mani gandrīz dzīvu saplosīja tie mošķi. nabaga zirgi, ja vēl pusdesmitos vakarā nav miera, kad ta lai viņi vispār ēd.
beigās vēl pelde upē, kurā likās patiešām silts ūdens. ar Misu man tā gadās reti.
rīt laižu mazā ceļojumiņā uz Igauniju.
19. jūlijs
beidzot biju pie zirga. gandrīz pilnas divas nedēļas nebija satikts. izskatījās bišķi tāds kā sanīcis. nu visādi lika noprast cik es esmu bezatbildīga būtne viņu šitā atstājot - paskat purniņu nobrāzis, klibo, miesās izkrities, kukaiņi sakoduši. nu pilnīgas šausmas
gribēju bišķi pajāt, bet kungs joprojām klibo - esot to sācis tieši dienā, kad mēs aizbraucām. parikšinu pa laukumu - pavisam žēlīgi klibo ar labo priekškāju un vēl lūr uz mani ar tādu skatu - nu redzi, redzi, ko tu man esi nodarījusi. aizbrauci, pameti un man tagad kāja pagalam . pēc tam pētot kājas uztaustīju, ka kreisajai kronītis siltāks par pārējām un bišķi ta ka mīksts liekas. ieliku kāju spainī mērcēties. stāvēja godīgs un rāms, likās ka patīk. kad palika neērti ļoti pieklājīgi un uzmanīgi izkāpa ārā. ieliku vēl bišķi paturēt. beigās gan kukaiņi saradās un tad ar spanis tika apgāzts.
kamēr mērcējās kāja, kavēju laiku ar grūmingu. izķemmēju kārtīgi krēpes un asti un nobirstēju gandrīz visus dubļus no kājām nost.
pēc tam iegājām laukumā kauko lēnām paspēlēties. graund tajings nesanāca, jo zirgs visu laiku gribēja lavīties man līdzi un man pēc šitās būšanas prom šausmīgi negribējās viņu dzīt atpakaļ, tāpēc sanāca viss diezgan nepedagoģiski
mazliet pataisījām fiksas pārējas - ejam uz priekšu, tad uzreiz atkāpjamies, atkal uz priekšu - nu blakus ejot. viss labi sanāca. pēc tam zirgs teica, ka grib vārtīties, bet beigās tā arī nepavārtījās un mēs kādu brītiņu pavadījām laukuma vidū skatoties ko citi dara. pēc tam uzlīdu mugurā un aizjāju uz ganiem. solis bija ļoti plašs un aktīvs, nekliboja. soļoja tik ātri, ka prasījās ik pa brīdim apstāties un pastāvēt vai atkāpties. to darīja bez problēmām.
ielaidu ganos un šams negāja vēl uzreiz prom. likās, ka priecājas, ka esmu atpakaļ
beidzot biju pie zirga. gandrīz pilnas divas nedēļas nebija satikts. izskatījās bišķi tāds kā sanīcis. nu visādi lika noprast cik es esmu bezatbildīga būtne viņu šitā atstājot - paskat purniņu nobrāzis, klibo, miesās izkrities, kukaiņi sakoduši. nu pilnīgas šausmas
gribēju bišķi pajāt, bet kungs joprojām klibo - esot to sācis tieši dienā, kad mēs aizbraucām. parikšinu pa laukumu - pavisam žēlīgi klibo ar labo priekškāju un vēl lūr uz mani ar tādu skatu - nu redzi, redzi, ko tu man esi nodarījusi. aizbrauci, pameti un man tagad kāja pagalam . pēc tam pētot kājas uztaustīju, ka kreisajai kronītis siltāks par pārējām un bišķi ta ka mīksts liekas. ieliku kāju spainī mērcēties. stāvēja godīgs un rāms, likās ka patīk. kad palika neērti ļoti pieklājīgi un uzmanīgi izkāpa ārā. ieliku vēl bišķi paturēt. beigās gan kukaiņi saradās un tad ar spanis tika apgāzts.
kamēr mērcējās kāja, kavēju laiku ar grūmingu. izķemmēju kārtīgi krēpes un asti un nobirstēju gandrīz visus dubļus no kājām nost.
pēc tam iegājām laukumā kauko lēnām paspēlēties. graund tajings nesanāca, jo zirgs visu laiku gribēja lavīties man līdzi un man pēc šitās būšanas prom šausmīgi negribējās viņu dzīt atpakaļ, tāpēc sanāca viss diezgan nepedagoģiski
mazliet pataisījām fiksas pārējas - ejam uz priekšu, tad uzreiz atkāpjamies, atkal uz priekšu - nu blakus ejot. viss labi sanāca. pēc tam zirgs teica, ka grib vārtīties, bet beigās tā arī nepavārtījās un mēs kādu brītiņu pavadījām laukuma vidū skatoties ko citi dara. pēc tam uzlīdu mugurā un aizjāju uz ganiem. solis bija ļoti plašs un aktīvs, nekliboja. soļoja tik ātri, ka prasījās ik pa brīdim apstāties un pastāvēt vai atkāpties. to darīja bez problēmām.
ielaidu ganos un šams negāja vēl uzreiz prom. likās, ka priecājas, ka esmu atpakaļ
uz stalli izkasos tā pavēlu vakarā. zirgi melanholiski dirn augšā, lai arī dunduru nav.
zirgs priecīgs nāk pretī, dabū paikas spaini. ķepiņa vairs neliekas siltāka. mēģinu parikšināt - joprojām žēlīgi klibo ar labo. gribas pajāt, tāpēc nolemju bišķi pasoļot. kukaiņu it kā nav, tāpēc nelieku ne deķi, ne masku. bez deķa tiešām varēja iztikt, bet par masku bišķi nožēloju.
doma iziet mazo Ziedu līkumiņu - mājās pa Līgas taku. tur, gandrīz jau pie paša grāvja mūs sagaida nepatīkams pārsteigums, ļoti tizli, daļēji virs taciņas novilkts balts striķītis - nu tādus mēdz vilkt, kad zemi mēra. izskatās, ka bez liela riska viņu nonest mēs tur garām netiksim. griežu atpakaļ, Radis bišķi sapīkst un neapmierināti pazviedz, bet vispār kustējās ļoti aktīvi un entuziastiski visos virzienos. neko ātrāku par soļiem, protams, nemēģināju, bet nu brīžam tas solis bija varennasks. kad palika tik nasks, ka grūti nosēdēt, tad prasīju apstāties un atkāpties vai apstāties un pastāvēt, ko arī darīja ļoti atsaucīgi.
tieši kā iznācām no meža, dzirdēju nenormālu brīkšķināšanos no barotavas puses. kā nonācu tur, tā redzēju, kā Faira ar baltām acīm izgāž skaidu plāksni, kas kalpoja par sienu starp būdu un auzu barotavu. barotava ciet, to ar gribēja nest nost, bet es sāku bļaut, Faira ieraudzīja Radi un bišķi norima. tai laikā noritēja masveida bērnu vizināšana un visi laikam bija iegājuši mežā un būdā atstātā Faira bij laikam sajutusies pamesta. Līga teica, lai laiž šo prom un protams uzreiz no krūmiem izlīda Volframs, savāca šo un aizlaidās projām. tiem tur vakar vislaik kaukāda romaņķika un kopīgas izklaides notikās.
rikšos zirgs joprojām klibo, bet vismaz mazāk. ne vairs tik dramatiski un žēlīgi.
savācamies vesels bars mierīgā apvidū gājēju, pa traktora risi atdalās rikšot gribētāji un varētāji, mēs paliekam soļot. kad aizejam mājās ātrgājēju nemaz vēl nav. pārrodas tik pēc brītiņa. visiem viss labi.
+ paika, duša, vārtīšanās
var just, ka zirgam enerģijas iekšā netrūkst. es nezinu, ko es darīšu kad viņš pārstās klibot
Komentāri
Ierakstīt komentāru