2012
4. novembris
mazliet paspēlējāmies laukumā. patestēju klibumu - tā uzkrītoši nekliboja, bet tomēr likās, ka ik pa kādiem 3-5 soļiem mazliet ta ka iekrīt vienā no pakaļkājām. nezinu, varbūt man atkal tikai rēgojas.
bet nu izgājām soļos Ziedi-Mežsētas.
zirdziņš bija ļoti jauks un mīlīgs šodien, bet diemžēl klepoja. diezgan nepārprotami. man vairs nav ideju ko darīt un pat, ja būtu idejas, nav līdzekļu kaut kā darīšanai.
galā galā esmu izmēģinājusi gan Ragaciema Agnesi, gan Tolpja homeopātiju, gan Kristīnes prednizolonu
klepum turpina nebūt konsekvences + endoskopijā plaušas izskatījās pilnīgi tīras. nu jāpamēģina vēl tā Kaļķes ieteiktā homeopātija padot
10. novembris
*) jauka apvidus pastaiga soļos kopā ar A&R.
*) pēc tam iegāju laukumā parikšot un konstatēju, ka zirgs ir izlaidies un, ka iespējams tai jocīgajā LR1 raidījumā tika runāta taisnība vazāja mani pa laukumu, te vienu, te otru plecu lepni izriezis, gūlās rokās un vispār nelocījās.
*) noslēgumā pavazāšanās pie rokas pa mežu kopā ar I&A un I&S
*) bet pašā pašā noslēgumā daļēja iekrāmēšanās atpakaļ būdā cikloplukturīšu gaismās
ļoti jauka un forša diena.
11. novembris
*) zirgs mani sagaida bubinādams. tā kā viņš ir introverts, kautrīgs un dziļi sirdī nesaprasts dzejnieks, tad tas ir tā diezgan īpaši. dienas laikā viņš uzbubināja vēl 2x;
*) dienas kārtībā pamācīt vienam čalim jāt un saprasties ar zirgu. liku spēlēt draudzīgo spēli un iet soļos blakus. pēc tam pie rokas pavedu uz neapseglota Rada, liekot mēģināt izskaitīt gaitu un sajust kurā brīdī kura kāja kustās. čalis foršs, ļoti patika ka viņš klausās un domā līdzi tam ko saka. likās ka Radim ar pret viņu nav nekādu iebildumu. uzvedās jaukāk nekā vienkārši pieklājīgi. izskatās ka sadarbību turpināsim;
*) izmantojām iespēju pamēģināt iekrauties treilerī. no I. biju ievākusi informāciju, ka Radim ir skaidrs savs viedoklis par (pret) kāpšanu treilī. pašai vispār pirmā saskarsme ar treilī lādēšanu. bijām abi uztraukušies, bet kaukā negaidīti ātri sanāca sarunāt ka iekāpj. sabijies gan bija un pat trīcēja no uztraukuma, bet kaukā noticēja man, ka tikai jāiekāpj un ka viņu netaisās nekur vest prom un pārdot verdzībā. čāpstinājās nepārtraukti. izkāpām ārā un izdomājām, ka jāpamēģina vēlreiz. tad gan Radis parādīja savu ēzelisko dvēseles šķautni. uzliek abas priekškājas uz trapa, bet tālāk ne nekust. kad laipni lūdz nākt tālāk, tad mēģina aizšmaukt gar kreiso pusi projām. bišķi jau sākām izbesīties un nožēlot, ka izdomājām otrreiz mēģināt, jo vajadzēja jau kaukā uz pozitīvas nots pabeigt, bet tad uzradās Līga ar auzu spaini un ieraudzījis to zirgs pēkšņi krasi mainīja savu viedokli un raiti iekāpa iekšā, bet nu diezko ilgi jau arī otrais mēģinājums nevilkās;
*) pēc tam ņēmām dalību mazliet neierastā apvidus pastaigā, 6atā izejot līkumu pa mežu, ar neapseglotiem zirgiem;
*) zirgs šodien bija burvīgs. sen nebija tāds bijis. ļoti orientēts uz kopābūšanu. mīļš ļoti. sadarbīgs un atsaucīgs.
ļoti jauka un forša diena numur divi
12. novembris
laukums diemžēl likās pārāk slapjš un glumš pēc nakts lietavām, tāpēc devāmies apvidū. zirgs vilkās, kā uz miršanu, domāju - moš nabadziņam tiešām kāja sāp, lai arī klibumu nekādu neredzēju un nejutu. aizgājām līdz Ziediem, tālāk uz Mežsētām negribēju iet, jo nezināju kā tur ar to koku gāšanu notiekas. pagriezu zirgu riņķī un pēkšņi atklājās ka nav vis man nekāds mirējs - tesās mežonīgos rikšos, ēnā varēja redzēt cik augstu kājas cilājas. nu neko, šitā man tomēr ne visai patīkas. tāpēc sēdāmies pie apaļā galda un veicām pārrunas, vairākas reizes turpu-šurpu mērojot taisno gabalu no Ziedu pagrieziena līdz grāvītim visādās gaitās, visādos ātrumos un ar apstāšanām pa vidu. sākumā nācās runāt mazliet skaļāk, nekā gribētos, bet beigās jau pavisam mierīgi. pēc tam palika sajūta, ka saruna notikusi visnotaļ godīgi, zirgs nelikās ne sapīcis, ne apvainojies, ne uzcepies un arī ne iesvīdis. izgājām vēl mazu līkumu pa atsoļošanās taku un kalniņiem un gājām mājās.
paganījāmies vēl pie rokas mežā. pareizāk sakot es sēdēju uz baļķa, Radis rušinājās pa sūnām un beigās man apnika vaktēt striķi, tāpēc es viņu noņēmu vispār nost.
4. novembris
mazliet paspēlējāmies laukumā. patestēju klibumu - tā uzkrītoši nekliboja, bet tomēr likās, ka ik pa kādiem 3-5 soļiem mazliet ta ka iekrīt vienā no pakaļkājām. nezinu, varbūt man atkal tikai rēgojas.
bet nu izgājām soļos Ziedi-Mežsētas.
zirdziņš bija ļoti jauks un mīlīgs šodien, bet diemžēl klepoja. diezgan nepārprotami. man vairs nav ideju ko darīt un pat, ja būtu idejas, nav līdzekļu kaut kā darīšanai.
galā galā esmu izmēģinājusi gan Ragaciema Agnesi, gan Tolpja homeopātiju, gan Kristīnes prednizolonu
klepum turpina nebūt konsekvences + endoskopijā plaušas izskatījās pilnīgi tīras. nu jāpamēģina vēl tā Kaļķes ieteiktā homeopātija padot
10. novembris
*) jauka apvidus pastaiga soļos kopā ar A&R.
*) pēc tam iegāju laukumā parikšot un konstatēju, ka zirgs ir izlaidies un, ka iespējams tai jocīgajā LR1 raidījumā tika runāta taisnība vazāja mani pa laukumu, te vienu, te otru plecu lepni izriezis, gūlās rokās un vispār nelocījās.
*) noslēgumā pavazāšanās pie rokas pa mežu kopā ar I&A un I&S
*) bet pašā pašā noslēgumā daļēja iekrāmēšanās atpakaļ būdā cikloplukturīšu gaismās
ļoti jauka un forša diena.
11. novembris
*) zirgs mani sagaida bubinādams. tā kā viņš ir introverts, kautrīgs un dziļi sirdī nesaprasts dzejnieks, tad tas ir tā diezgan īpaši. dienas laikā viņš uzbubināja vēl 2x;
*) dienas kārtībā pamācīt vienam čalim jāt un saprasties ar zirgu. liku spēlēt draudzīgo spēli un iet soļos blakus. pēc tam pie rokas pavedu uz neapseglota Rada, liekot mēģināt izskaitīt gaitu un sajust kurā brīdī kura kāja kustās. čalis foršs, ļoti patika ka viņš klausās un domā līdzi tam ko saka. likās ka Radim ar pret viņu nav nekādu iebildumu. uzvedās jaukāk nekā vienkārši pieklājīgi. izskatās ka sadarbību turpināsim;
*) izmantojām iespēju pamēģināt iekrauties treilerī. no I. biju ievākusi informāciju, ka Radim ir skaidrs savs viedoklis par (pret) kāpšanu treilī. pašai vispār pirmā saskarsme ar treilī lādēšanu. bijām abi uztraukušies, bet kaukā negaidīti ātri sanāca sarunāt ka iekāpj. sabijies gan bija un pat trīcēja no uztraukuma, bet kaukā noticēja man, ka tikai jāiekāpj un ka viņu netaisās nekur vest prom un pārdot verdzībā. čāpstinājās nepārtraukti. izkāpām ārā un izdomājām, ka jāpamēģina vēlreiz. tad gan Radis parādīja savu ēzelisko dvēseles šķautni. uzliek abas priekškājas uz trapa, bet tālāk ne nekust. kad laipni lūdz nākt tālāk, tad mēģina aizšmaukt gar kreiso pusi projām. bišķi jau sākām izbesīties un nožēlot, ka izdomājām otrreiz mēģināt, jo vajadzēja jau kaukā uz pozitīvas nots pabeigt, bet tad uzradās Līga ar auzu spaini un ieraudzījis to zirgs pēkšņi krasi mainīja savu viedokli un raiti iekāpa iekšā, bet nu diezko ilgi jau arī otrais mēģinājums nevilkās;
*) pēc tam ņēmām dalību mazliet neierastā apvidus pastaigā, 6atā izejot līkumu pa mežu, ar neapseglotiem zirgiem;
*) zirgs šodien bija burvīgs. sen nebija tāds bijis. ļoti orientēts uz kopābūšanu. mīļš ļoti. sadarbīgs un atsaucīgs.
ļoti jauka un forša diena numur divi
12. novembris
laukums diemžēl likās pārāk slapjš un glumš pēc nakts lietavām, tāpēc devāmies apvidū. zirgs vilkās, kā uz miršanu, domāju - moš nabadziņam tiešām kāja sāp, lai arī klibumu nekādu neredzēju un nejutu. aizgājām līdz Ziediem, tālāk uz Mežsētām negribēju iet, jo nezināju kā tur ar to koku gāšanu notiekas. pagriezu zirgu riņķī un pēkšņi atklājās ka nav vis man nekāds mirējs - tesās mežonīgos rikšos, ēnā varēja redzēt cik augstu kājas cilājas. nu neko, šitā man tomēr ne visai patīkas. tāpēc sēdāmies pie apaļā galda un veicām pārrunas, vairākas reizes turpu-šurpu mērojot taisno gabalu no Ziedu pagrieziena līdz grāvītim visādās gaitās, visādos ātrumos un ar apstāšanām pa vidu. sākumā nācās runāt mazliet skaļāk, nekā gribētos, bet beigās jau pavisam mierīgi. pēc tam palika sajūta, ka saruna notikusi visnotaļ godīgi, zirgs nelikās ne sapīcis, ne apvainojies, ne uzcepies un arī ne iesvīdis. izgājām vēl mazu līkumu pa atsoļošanās taku un kalniņiem un gājām mājās.
paganījāmies vēl pie rokas mežā. pareizāk sakot es sēdēju uz baļķa, Radis rušinājās pa sūnām un beigās man apnika vaktēt striķi, tāpēc es viņu noņēmu vispār nost.
Komentāri
Ierakstīt komentāru