2012
28. marts

vakar čalim dzimšansdiena - 10 gadi. liels puika jau. šodien braucu ar milzu dārzeņu spaini. stūma iekšā pūzdams, likās ka pārplīsīs.

laukumā vesels bars darboņu. sākumā mēģinam shēmu Līgas vadība - zinot no galvas. beigās laikam tomēr nezināja. sanāca kaukāda jocīga stumdīšanās un mīcīšanās.

pēc tam sākās lekšanas sadaļa. es no sākuma šaubījos vai vispār piedalīšos, bet pārējie tik azartiski ņēmās, ka ne es, ne Radis nespējām palikt malā.
es, karoč, lekt nemāku, to jau esmu teikusi iepriekš. vienu reizi pie Gitas bija kaukāds mini lekšanas treniņš, tas arī viss. bet nez, ar Radi man kaukā nav bail. lai arī viņš brīžam tešās kā jucis, es viņam uzticos (es vispār esmu sākusi viņam kaukā tā padziļināti uzticēties) un paļaujos ka viss būs labi. vienīgi varbūt daru to pārāk daudz - jau pirms šķēršļa nometu pavadas un ta viņš savā nodabā dragā pāri. bet lec viņš forši un ērti, man ar visu savu nemācēšanu un bezpieredzi nav grūti palikt viņa mugurā
sākumā krustiņš, pēc tam jau tiek uzlikts tāds 80-90cm stāvais, kas izskatās mazliet biedējošs. bet gājām arī to un nekāda vaina.
Radis pilnīgi uzcepās, kā kustamies šķēršļa virzienā, pat bez īpaša nodoma doties tam pāri, tā sāk kurbulēties un visādi likt man noprast ka vajadzētu tā kā celties lēkšos un lekt. pirms šķēršļa vēl ieslēdzas tāds maktens - kā Anitra to nosauca - motors.
jā šitas augstums bija foršs - ne tik augsts lai būtu pārāk bailīgi vai justos pārāk nestabili un tik augsts lai bišķi to lidojumu varētu sajust.
beigās Radi ar nelielām grūtībām izdevās atrunāt no turpmākas lekšanas, bija tomēr jau diezgan slapjš savā ziemas kažokā šitik siltā dienā un saelpojies arī bija diezgan manāmi.



ļoti forša diena bija!

Komentāri

Populāras ziņas