2015/aprīlis - zobi

2012

23. augusts

mēs ar Radi aizgājām divatā uz mežu. pirms tam paskatījos kāju - likās atkal labāk, bišķi tikai uz labo pusi stīvi lika to kāju - pa apli un īsajā strīķi. tāpēc nospriedu ka pakustēties viņam nenāks pars sliktu, jo īpaši tāpēc, ka no enerģijas viņš bezmaz jau pušu sprāgst. pa maziem gabaliņiem, taisnās līnijās parikšojām, uz traktora rises arī bišķi palēkšojām. par kāju it kā nesūdzējās, bet skriet gan prasījās. mājās nācām rāmi soļos, bet beigās iegriezu pie nolauztās egles ar domu mazliet vēl parikšot, bet Radim gribējās labāk palēkšot.
vispār ievēroju, ka Radis tāds uzēdies smuki. cerams, tas ir pa īstam, ne no tām zālēm. zāles it kā rīt beidzas. klepojis vairāk nav - neviens nav dzirdējis. Kristīne gan teica, ka žēl par to abscesu, jo būtu labi paskatīties, kas slodzē notiek. bet nu redzēs.

24. augusts

aizgāju pēc zirga - viss bars turpat pie vārtiem gulēja saldā miedziņā. savācu Radi - Radis sākumā negribēja nākt līdzi - paiet pāris solīšus, apstājas un bola acis. kad bija apnicis stīvēties, vnk aiztaisīju acis, sāku prātā atkārtot - mēs esam kopā, mēs ejam kopā, un gāju uz priekšu. zirgs uztvēra ļoti labi. stīvēšanās pazuda, stāties vairs nestājās, bet nāca rātni kādu pussolīti aiz manis.
pamērcēju labo priekškāju (to, kurai tā zole pirms tam šūpojās) tāpat spainī ar ūdeni un ābolu etiķi. jāt ar nebija spēka. tāpēc, kad zirgs bij paēdis un kāju pamērcējis, uzlīdu mugurā un gājām atpakaļ uz ganiem. pa ceļam pacēlu drusku rikšos un nezkāpēc likās ka klibo ar kreiso priekškāju.
zirgi ganos joprojām čučēja. palaidu Radi un piesēdu pasnaust ar viņiem. ilgi gan nesanāca, jo atbrauca L. ar auzu spaini un ābolu tačku. tad bij jautra izklaide - jāmet āboli pļavā, kamēr L. ber auzu čupiņas, lai zirgi skrien pakaļ āboliem un kaut drusku liek L. mieru. smieklīgi bija. dažam labam arī nejauši trāpīju pa sānu ar ābolu, bet nu es stipri nemetu. un daži patiešām skrēja pakaļ tiem āboliem kā sunīši.
joprojām drausmīgi nāca miegs, tāpēc pirms mājupceļa aizgāju iemērkties upē. ūdens baisi auksts likās, bet pret miegu nelīdzēja. tāpat braucu gandrīz klanīdamies pret stūri uz mājām. nez - vai nu laika prognoze ne tāda bija, vai man atkal bij asinsspiediens nokrities, bet nu jutos vakar kā ļengana plauša

28. augusts

zirgi guļ. uzmodinu Radi, ejam baroties. gribu pajāt.
ierastā klibumpārbaude - aplī, īsajā striķī, uz abām pusēm pirmos 2 soļus ta ka pieklibo, bet pēc tam vairs nē.
saseglojamies. izejam Līgas taku - Mežsētas. izpētam kā mežs patīrīts. pa tiem zariem diezgan stulbi brist, bet kaukā pa maliņu izlavierējām.
netālu no tās Ziedu būdas stāv traktors ceļa vidū. padancojam tam garām ātrā gaitā uz pirkstgaliem. ka nepamostas un nemetas virsū.
iegriežam uz Mežsētu pusi. mazliet parikšojam, bet tad abās ceļa pusēs parādās nogāzti un sazāģēti bērzi. saule atspīd un viņi izskatās, kā kāda nabaga Rada ciltsbrāļa kauli, kurus tikko beidzis skrubināt Plakanciema grizlijs. lavamies uz pirkstgaliem arī garām tiem. mazliet parikšojam - rikšo plaši un atsperīgi, nekādu klibumu augšā nejūt. neaizraujamies gan daudz ar to rikšošanu.
paceļu uz pāris tempiem lēkšos. noklepojas vienreiz.
ilgi soļojam. īsi pirms Mežsētām vēl mazliet parikšojam, pāris tempus palēkšojam un soļojam mājās.
noseglojamies, uzlienu mugurā un aizjāju līdz ganiem.
ā vēl viņš izdarīja kko pavisam jocīgu - no normāla attāluma pienākot klāt, piespiežoties ar savu plecu pie mana pleca un sākot čurāt. tā arī nesapratu kā man tas bija jāsaprot

31. augusts

paņēmu kārumu spaini un aizgāju uz ganiem. zirgi izretojušies diezgan lielā platībā un ēda. Radis nāca pa lielu gabalu pretī - ar tādu ļoti nopietnu un svarīgu sejas izteiksmi. kad viņš bija pamīļots un pabarojies, es nogūlos zemē netālu no viņa un skatījos kā viņš ganās. kad viņš pamanīja mani šādā jocīgā pozīcijā tad viņa sejas izteiksme bija šitāda -
es vēl sāku kājas vicināt pa gaisu un tad viņš ārkārtīgi noraizējies nāca skatīties vai man viss kārtībā. apošņāja no galvas līdz kājām, pabakstīja ar degunu, bet sapratis ka laikam esmu dzīva, tikai drusciņ tērēta sāka turpat ēst zāli.
pēc tam vēl sanāca paķert Radi uz izbrīnu. viņš ēda, es stāvēju blakus un vienā brīdī sāku pēkšņi skriet - viņš kādu gabaliņu paskrēja līdzi, bet kad saprata, ka es māžojos palika stāvot ar tādu - nē, nu tai šodien toč nav visi mājās - sejas izteiksmi. tad es vēl kādu brītiņu paskraidīju šurpu turpu viņam apkārt ar domu pavērot kā viņš reaģēs uz tādu diezgan intensīvu, bet nekonkrētu enerģiju. reaģēja pavisam mierīgi - pavēroja mani, pabrīnījās un turpināja ēst.
ļoti mīļš šodien zirgs bija.