2012
20. marts
jāt negribējās nemaz. gājām ar Radi pie rokas uz mežu pastaigāties. Radis iebrauca ar purnu sūnās un rušinājās kā mežacūka. šo to ēda, šo to vicināja pa gaisu. pāris metrus no ceļa mežā (apmēram pret laukuma vidu) parādīja man pavisam svaigu stirnu mēslu čupiņu. pēc tam gājām laukumā paspēlēties. izrādās, kad tuvumā nav Irbes un Snikera, atkal sanāk pārvietošanās kopā brīvībā. rikšos zirgs atkal draiski galvu vicināja. diži daudz vēl nebijām padarījuši, kad ienāca prātā palaist Radi ar Draisko paspēlēties. bija tādi paslinki brīžam, bet vispār Radim patika vairāk nekā biju gaidījusi. panēsājās abi diezgan smuki riņķī apkārt. Draiskulis pat pamanījās labi ieskrieties un izlekt no laukuma ārā, tāpēc D. pēc tam dabūja stāvēt laukuma izejas galā un vicināties ar koku, lai tas neatkārtotos.
Radis pēc tam bij diezgan saelpojies, tāpēc gājām vēlreiz pa mežu pastaigāties un papļāpāt. jauks viņš šodien bija. tik klepoja gan diezgan neganti un daudz.
24. marts
laukumā pamats tāds, par kādu jau mēnešiem sapņoju. viegli mitra, smaržīga zeme. jājāj. bet kaukā nav strādājamais iekšā. pavoltojam, paserpentīnojam. rikšos viss normāli, bet lēkšos atkal dragā kā jucis. griežu voltā, bet šis turpina nesties tā ka šķiet uz sāniem noliksimies. saelpojās ar traki. atmetu ar roku - ka nav ta nav, ja pašai negribas un zirgam arī nē, tad nav ko mocīties. ejam pa mežu atsoļoties un satiekam tur Līgu ar Roi un Irbi ar Sniķi. visus kopā, lai gan mežā viņi iegāja pa pāriem dažādos laikos un dažādos virzienos. izrādās esam ietrāpījuši pamācošajā pastaigā. tā ir Plakanciema apvidus izjāžu jaunā modes lieta - iet bariņā apvidū un izjādes laikā trenē zirga vērstību un savu jātnieku, nevis priekšējo zirgu. nu, piemēram, Līga ar Roi aizlēkšo, mums ar Radi, Irbi un Sniķi jāpaliek uz vietas stāvot utt. mēs ar Radi esam pirmo reizi tādā pasākumā ietrāpījuši, bet ir interesanti. Līga gan drīz mums pamet un aizdodas mācīt Laimas draudzenei spēlēties. mēs izdomājām, ka rāmi iziesim Ziedi-Mežsētas. pārsvarā ejam soļos, tik caur Ziediem izrikšojam un pāris tempus nolēkšojam. posmā starp Mežsētām un mājām, pievēršamies atkal vingrinājumiem - Irbe ar Snikeru rikšo prom, mums ar Radi jāturpina soļot. tā piecas reizes. pirmajās trīs bez pāris maziem, histēriskiem voltiņiem neiztikām, bet 4. reizē jau varējām turpināt soļot bez voltošanas un diezgan mierīgi noskatīties kā Snikera aste attālinās. tas gan bija jau pavisam tuvu pie mājām. karoč forša fiška, gribu biežāk piedalīties pamācošajās pastaigās.
atnācām atpakaļ, likās ka vajag vēl paspēlēties. mēģināju pierunāt Radi ar mani mugurā uzkāpt uz riepas, bet ne pa kam nekāpa. nokāpu lejā un mēģināju no zemes. ar vienu kāju kāpj, ar otru ne. mīcījāmies tur labu laiku, bet bez īpašiem panākumiem. Irbe ar Sniķi rādīja priekšā kā jādara. Radis blenza un čāpstinājās, bet pats virsū nekāpa. beigās Irbe gribēja pamēģināt šo pierunāt. pa lielam tas pats, bet beigās šis tā pavisam jocīgi nostājās - viena priekškāja uz riepas, bet otra karājās gaisā. mēs metāmies šo ilgi un dikti slavēt un cildināt, šis stāvēja sastindzis šai neērtajā pozā un gandrīz neelpoja labi, ka Renoo bija blakus un viņu izglāba, sakot lai laižam zirgu lejā, cik ta ilgi šitik neērtā pozā var nostāvēt
ta vēl pa laukumu paņēmāmies. ierasto blakus iešanu ar strauju stāšanos un aktīvu atkāpšanu un tad atkal aktīvu iešanu uz priekšu. gan ar striķi, gan brīvībā. kko pagorījāmies tā un šitā. Radis atkal savas spāņu kājas vislaik piedāvā, izskatās mazliet aizvainots, kad es viņam saku, ka man tagad tās kājas necik nevajag. ground tyings diezgan labs bija, jau varu diezgan patālu no zirga aizklaiņot un šams godīgi gaida. nujā, jauks bija šodien zirgs un mīlīgs ar.
20. marts
jāt negribējās nemaz. gājām ar Radi pie rokas uz mežu pastaigāties. Radis iebrauca ar purnu sūnās un rušinājās kā mežacūka. šo to ēda, šo to vicināja pa gaisu. pāris metrus no ceļa mežā (apmēram pret laukuma vidu) parādīja man pavisam svaigu stirnu mēslu čupiņu. pēc tam gājām laukumā paspēlēties. izrādās, kad tuvumā nav Irbes un Snikera, atkal sanāk pārvietošanās kopā brīvībā. rikšos zirgs atkal draiski galvu vicināja. diži daudz vēl nebijām padarījuši, kad ienāca prātā palaist Radi ar Draisko paspēlēties. bija tādi paslinki brīžam, bet vispār Radim patika vairāk nekā biju gaidījusi. panēsājās abi diezgan smuki riņķī apkārt. Draiskulis pat pamanījās labi ieskrieties un izlekt no laukuma ārā, tāpēc D. pēc tam dabūja stāvēt laukuma izejas galā un vicināties ar koku, lai tas neatkārtotos.
Radis pēc tam bij diezgan saelpojies, tāpēc gājām vēlreiz pa mežu pastaigāties un papļāpāt. jauks viņš šodien bija. tik klepoja gan diezgan neganti un daudz.
laukumā pamats tāds, par kādu jau mēnešiem sapņoju. viegli mitra, smaržīga zeme. jājāj. bet kaukā nav strādājamais iekšā. pavoltojam, paserpentīnojam. rikšos viss normāli, bet lēkšos atkal dragā kā jucis. griežu voltā, bet šis turpina nesties tā ka šķiet uz sāniem noliksimies. saelpojās ar traki. atmetu ar roku - ka nav ta nav, ja pašai negribas un zirgam arī nē, tad nav ko mocīties. ejam pa mežu atsoļoties un satiekam tur Līgu ar Roi un Irbi ar Sniķi. visus kopā, lai gan mežā viņi iegāja pa pāriem dažādos laikos un dažādos virzienos. izrādās esam ietrāpījuši pamācošajā pastaigā. tā ir Plakanciema apvidus izjāžu jaunā modes lieta - iet bariņā apvidū un izjādes laikā trenē zirga vērstību un savu jātnieku, nevis priekšējo zirgu. nu, piemēram, Līga ar Roi aizlēkšo, mums ar Radi, Irbi un Sniķi jāpaliek uz vietas stāvot utt. mēs ar Radi esam pirmo reizi tādā pasākumā ietrāpījuši, bet ir interesanti. Līga gan drīz mums pamet un aizdodas mācīt Laimas draudzenei spēlēties. mēs izdomājām, ka rāmi iziesim Ziedi-Mežsētas. pārsvarā ejam soļos, tik caur Ziediem izrikšojam un pāris tempus nolēkšojam. posmā starp Mežsētām un mājām, pievēršamies atkal vingrinājumiem - Irbe ar Snikeru rikšo prom, mums ar Radi jāturpina soļot. tā piecas reizes. pirmajās trīs bez pāris maziem, histēriskiem voltiņiem neiztikām, bet 4. reizē jau varējām turpināt soļot bez voltošanas un diezgan mierīgi noskatīties kā Snikera aste attālinās. tas gan bija jau pavisam tuvu pie mājām. karoč forša fiška, gribu biežāk piedalīties pamācošajās pastaigās.
atnācām atpakaļ, likās ka vajag vēl paspēlēties. mēģināju pierunāt Radi ar mani mugurā uzkāpt uz riepas, bet ne pa kam nekāpa. nokāpu lejā un mēģināju no zemes. ar vienu kāju kāpj, ar otru ne. mīcījāmies tur labu laiku, bet bez īpašiem panākumiem. Irbe ar Sniķi rādīja priekšā kā jādara. Radis blenza un čāpstinājās, bet pats virsū nekāpa. beigās Irbe gribēja pamēģināt šo pierunāt. pa lielam tas pats, bet beigās šis tā pavisam jocīgi nostājās - viena priekškāja uz riepas, bet otra karājās gaisā. mēs metāmies šo ilgi un dikti slavēt un cildināt, šis stāvēja sastindzis šai neērtajā pozā un gandrīz neelpoja labi, ka Renoo bija blakus un viņu izglāba, sakot lai laižam zirgu lejā, cik ta ilgi šitik neērtā pozā var nostāvēt
ta vēl pa laukumu paņēmāmies. ierasto blakus iešanu ar strauju stāšanos un aktīvu atkāpšanu un tad atkal aktīvu iešanu uz priekšu. gan ar striķi, gan brīvībā. kko pagorījāmies tā un šitā. Radis atkal savas spāņu kājas vislaik piedāvā, izskatās mazliet aizvainots, kad es viņam saku, ka man tagad tās kājas necik nevajag. ground tyings diezgan labs bija, jau varu diezgan patālu no zirga aizklaiņot un šams godīgi gaida. nujā, jauks bija šodien zirgs un mīlīgs ar.
Komentāri
Ierakstīt komentāru