2012
1. jūlijs
aizvakar Anna klausījās sirdi - pirms slodzes, slodzē un pēc. ir kaukas savādāk nekā citiem. tu du tu du vietā tu pļerr tu du (ja pareizi sapratu). slodzē pat labāk izklausās. pēc slodzes arī.
vakar I. atrādīja osteopātei - viņa sirdī nekādas problēmas neredzēja, kaukas neesot ar asinsvadiem starp sirdi un plaušām. + viena niere ne tāda kā vajadzētu. + esot ļoti atslābis un mierīgs palicis.
šodien - visu dienu periodiski klepoja (ko nebija darījis labi sen) un vienā brīdī izšpļāva no nāss baltu, biezu, staipīgu puņķi.
es tiešām nesaprotu, kas ar to zirgu notiek un kā man uz to reaģēt. būtu miljons sauktu visus ārstus un speciālistus pēc kārtas. miljons nav un liekas, ka ir baigi svarīgi atrast pareizāko veidu esošā mazumiņa ieguldīšanai. ar manā rīcībā esošo informāciju izvēlēties liekas diezgan pagrūti
4. jūlijs
skatījāmies kā citas ņemas pa laukumu un ar sagribējās paņemties. neko sen nebijām darījuši, tāpēc padarījām/atkārtojām ko zinājām un mēģinājām arī šo to tādu, kas parasti ne visai sanāk, pieķert klāt. piemēram, riņķa spēli. lai kā arī centos iekšēji soļot vai rikšot, zirgs protams, nonācis man aiz muguras stājās. sanāca tik pāris ne visai pārliecinošus, pilnus aplīšus dabūt.
vēl diezgan haotiski mēģinājām mācīties lēkšot blakus, bet grūti. galvenokārt jau Rada lēkša dēļ - pāris solīši sanāk (ar sākumpozīciju no apļa), bet tiklīdz viņš sāk normāli lēkšot, tā es vnk netieku līdzi. vilkt gan nekur nevelk un tiklīdz es sāku striķī sajūtami atpalikt, tā stājas un nāk klāt brīnīties. vajadzētu jau vispirms rikšos atstrādāt kustību blakus, bet garā striķī. t.i. ar palielu distanci starpā.
vēl sākām spert pirmos soļos paklonā - turējām priekškāju un mazliet arī svērāmies uz atpakaļu. zirgs fišku pagaidām neuzķēra, bet arī necepās un neprotestēja. tik likās ka viņš nesaprot priekškam tas viss un cieš to visu ar tādu - nē nu Inesei kaukas jocīgs uznācis. prasīt kko tik bezjēdzīgu. bet nu labi, man jau patīk viņu iepriecināt, pat ja tas jādara tik savādā veidā.
beigās apmetu striķi ap kaklu un mēģināju blakus skraidīšanu brīvībā. ļoti labi. zirgs gan brīžam mazliet iepalika, bet tas manliekas labāk nekā, ka viņš aizskrien pa priekšu un nokonektējas nost vispār. sanāca arī ar diezgan lielu distanci starp mums ātros rikšos paskriet. un stopi viņam ir burvīgi. stājas kopā ar mani ļoti uzmanīgi un precīzi.
pēc tam apvidus - viss baigi kūl, tik ar lēkšiem sanāca misēklis. nē, nu divi, īstenībā. gājām mēs šodien kā grupas vadītāji - pa priekšu. man vispār ļoti patīk, cik viņš labprāt iet kā vadošais zirgs. nuvo un lēkšos, kas bij uz māju pusi - labu laiciņu viss ideāli - ejam smukos, raitos lēkšos. bet tad, es kaukur aizklīdu, aizdomājos par to ka drošvien jāsāk bremzēt utt. un tai brīdī kad cēlu roku augšā, aizmugurējiem par zīmi, ka stājamies, tā Radim noklikšķēja skrienamais klikšķis. sākās karsta diskusija par vēlamo ātrumu, kurā mūsu viedokļi krasi atšķīrās. kad bijām jau tikuši līdz mani apmierinoša kopsaucēja un pārgājām ātros rikšos, tā mums garām patesās Snikers un Radis atkal uzdeva tempu. neko tādu viņš, ziniet, pieļaut nevarot, lai es pagaidot ar to savu stāšanos. nācās diskusiju turpināt, līdz brīdim, kad savu diskusiju beidza Irbe un Snikers.
nekas baigi ātrs un baismīgs tas nebija, bet nu tomēr nejēdzīgi. katrā ziņā pati esmu vainīga, jo vienā tai lēkšu brīdī domās tiešām atslēdzos no zirga.
nujā. zirgs burvīgs. kopumā ļoti labi un draudzīgi padarbojāmies šodien. enerģija gan likās iekrājusies manam mīļajam liellopam.
bet klepoja atkal brīžam
5. jūlijs
sāku ar zirga palēkšināšanu kordā, lai mēģinātu no viņa izdabūt iespējamos puņķus pēc ieteiktās metodes. nekas nesanāca. sanāca tikai ilga klepus lēkme, bet nekādi puņķi neiznāca ārā.
ir dzirdēts klepojam visas pēdējās dienas. nu kopš osteopātes un kopš zirgi pa dienām tusē pa augšu.
pēc tam apvidus. izgājām: caur Ziediem līdz auļu ceļam - gļotu nāras ligzda - mana taka - auļu ceļam paralēlais ceļš - ēnu taka - laimes taka (jo tur bija jālec pāri kritušu egļu sistēmai) - auļu ceļš - Mežsētas.
kopumā mierīgi. zirgs tāds diezgan enerģisks. bija plānots iet lēnāk, bet brīžam sanāca vnk bēgt no dunduriem.
Snikera astē košana Radim laikam kaukādu traumu atstājusi, jo viņš pasācis žmodzīties uz visiem, kas nāk viņam aiz dibena mazā distancē. iepriekš viņš tā nekad nedarīja. uz apdzīšanu viņš pat tā baigi nereaģē - nu jo vienā brīdī jau uz māju pusi, lēkšojot pa auļu ceļu, Retro pagāja mums garām. mēs mierīgi lēkšojām pa vienu ceļa maliņu, Retro pa pretējo maliņu, ar krietnu distanci starpā un gar dibenu neložņādams, palēkšoja garām un Radis vispār nelikās manām, turpināja tāpat mierīgi lēkšot savā nodabā.
1. jūlijs
aizvakar Anna klausījās sirdi - pirms slodzes, slodzē un pēc. ir kaukas savādāk nekā citiem. tu du tu du vietā tu pļerr tu du (ja pareizi sapratu). slodzē pat labāk izklausās. pēc slodzes arī.
vakar I. atrādīja osteopātei - viņa sirdī nekādas problēmas neredzēja, kaukas neesot ar asinsvadiem starp sirdi un plaušām. + viena niere ne tāda kā vajadzētu. + esot ļoti atslābis un mierīgs palicis.
šodien - visu dienu periodiski klepoja (ko nebija darījis labi sen) un vienā brīdī izšpļāva no nāss baltu, biezu, staipīgu puņķi.
es tiešām nesaprotu, kas ar to zirgu notiek un kā man uz to reaģēt. būtu miljons sauktu visus ārstus un speciālistus pēc kārtas. miljons nav un liekas, ka ir baigi svarīgi atrast pareizāko veidu esošā mazumiņa ieguldīšanai. ar manā rīcībā esošo informāciju izvēlēties liekas diezgan pagrūti
skatījāmies kā citas ņemas pa laukumu un ar sagribējās paņemties. neko sen nebijām darījuši, tāpēc padarījām/atkārtojām ko zinājām un mēģinājām arī šo to tādu, kas parasti ne visai sanāk, pieķert klāt. piemēram, riņķa spēli. lai kā arī centos iekšēji soļot vai rikšot, zirgs protams, nonācis man aiz muguras stājās. sanāca tik pāris ne visai pārliecinošus, pilnus aplīšus dabūt.
vēl diezgan haotiski mēģinājām mācīties lēkšot blakus, bet grūti. galvenokārt jau Rada lēkša dēļ - pāris solīši sanāk (ar sākumpozīciju no apļa), bet tiklīdz viņš sāk normāli lēkšot, tā es vnk netieku līdzi. vilkt gan nekur nevelk un tiklīdz es sāku striķī sajūtami atpalikt, tā stājas un nāk klāt brīnīties. vajadzētu jau vispirms rikšos atstrādāt kustību blakus, bet garā striķī. t.i. ar palielu distanci starpā.
vēl sākām spert pirmos soļos paklonā - turējām priekškāju un mazliet arī svērāmies uz atpakaļu. zirgs fišku pagaidām neuzķēra, bet arī necepās un neprotestēja. tik likās ka viņš nesaprot priekškam tas viss un cieš to visu ar tādu - nē nu Inesei kaukas jocīgs uznācis. prasīt kko tik bezjēdzīgu. bet nu labi, man jau patīk viņu iepriecināt, pat ja tas jādara tik savādā veidā.
beigās apmetu striķi ap kaklu un mēģināju blakus skraidīšanu brīvībā. ļoti labi. zirgs gan brīžam mazliet iepalika, bet tas manliekas labāk nekā, ka viņš aizskrien pa priekšu un nokonektējas nost vispār. sanāca arī ar diezgan lielu distanci starp mums ātros rikšos paskriet. un stopi viņam ir burvīgi. stājas kopā ar mani ļoti uzmanīgi un precīzi.
pēc tam apvidus - viss baigi kūl, tik ar lēkšiem sanāca misēklis. nē, nu divi, īstenībā. gājām mēs šodien kā grupas vadītāji - pa priekšu. man vispār ļoti patīk, cik viņš labprāt iet kā vadošais zirgs. nuvo un lēkšos, kas bij uz māju pusi - labu laiciņu viss ideāli - ejam smukos, raitos lēkšos. bet tad, es kaukur aizklīdu, aizdomājos par to ka drošvien jāsāk bremzēt utt. un tai brīdī kad cēlu roku augšā, aizmugurējiem par zīmi, ka stājamies, tā Radim noklikšķēja skrienamais klikšķis. sākās karsta diskusija par vēlamo ātrumu, kurā mūsu viedokļi krasi atšķīrās. kad bijām jau tikuši līdz mani apmierinoša kopsaucēja un pārgājām ātros rikšos, tā mums garām patesās Snikers un Radis atkal uzdeva tempu. neko tādu viņš, ziniet, pieļaut nevarot, lai es pagaidot ar to savu stāšanos. nācās diskusiju turpināt, līdz brīdim, kad savu diskusiju beidza Irbe un Snikers.
nekas baigi ātrs un baismīgs tas nebija, bet nu tomēr nejēdzīgi. katrā ziņā pati esmu vainīga, jo vienā tai lēkšu brīdī domās tiešām atslēdzos no zirga.
nujā. zirgs burvīgs. kopumā ļoti labi un draudzīgi padarbojāmies šodien. enerģija gan likās iekrājusies manam mīļajam liellopam.
bet klepoja atkal brīžam
sāku ar zirga palēkšināšanu kordā, lai mēģinātu no viņa izdabūt iespējamos puņķus pēc ieteiktās metodes. nekas nesanāca. sanāca tikai ilga klepus lēkme, bet nekādi puņķi neiznāca ārā.
ir dzirdēts klepojam visas pēdējās dienas. nu kopš osteopātes un kopš zirgi pa dienām tusē pa augšu.
pēc tam apvidus. izgājām: caur Ziediem līdz auļu ceļam - gļotu nāras ligzda - mana taka - auļu ceļam paralēlais ceļš - ēnu taka - laimes taka (jo tur bija jālec pāri kritušu egļu sistēmai) - auļu ceļš - Mežsētas.
kopumā mierīgi. zirgs tāds diezgan enerģisks. bija plānots iet lēnāk, bet brīžam sanāca vnk bēgt no dunduriem.
Snikera astē košana Radim laikam kaukādu traumu atstājusi, jo viņš pasācis žmodzīties uz visiem, kas nāk viņam aiz dibena mazā distancē. iepriekš viņš tā nekad nedarīja. uz apdzīšanu viņš pat tā baigi nereaģē - nu jo vienā brīdī jau uz māju pusi, lēkšojot pa auļu ceļu, Retro pagāja mums garām. mēs mierīgi lēkšojām pa vienu ceļa maliņu, Retro pa pretējo maliņu, ar krietnu distanci starpā un gar dibenu neložņādams, palēkšoja garām un Radis vispār nelikās manām, turpināja tāpat mierīgi lēkšot savā nodabā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru