2015/aprīlis - zobi

2012

1. augusts

priekš zirgošanās visi apstākļi ideāli. gana vēss, dunduru praktiski nav. bars ir ganos, bet dažas bara sastāvdaļas tusē ap laukumu. eju pakaļ Radim - zirgi pirmajā pļavā. saucu un Radis jau pa lielu gabalu uzreiz saausās, pagriežas un nāk pretī.
sāku apaušot savu zirdziņu, bet striķis sapinies un kamēr es tur vīstos, no aizmugures sākas kaukāda kārtošanās uz augšā iešanu un zirgi, ieskaitot Radi, aizrikšo man garām. velkos pakaļ. negribas ka viņi iesprūst kaukur pa ceļam, t.i. negribas līst pa dubļiem viņam pakaļ, tāpēc žēli un neticīgi saucu Radi atpakaļ. parasti šādos gadījumos attieksme ir - pag, man te svarīgākas ģēlas, jālaiž kopā ar pārējiem, ja gribi vari nākt līdzi, bet man nav laika Tevi gaidīt. bet notiek brīnums, zirgs apstājas, pagriežas, brīdi skatās un nāk pie manis! nezinu, kā būtu, ja pārējie turpinātu rikšot prom, bet pārējie ar piebremzē un brīnās. ļoti jauka sajūta, ka mans zirdziņš tā

paēda, domāju bišķi jāpaspēlējas. tad sākās brīnumi. izrādījās ka man ir nevis zirdziņš, bet mazs pūkains zaķītis sāku vnk blakus iešanu, bet kaukā neiet. ik pa brīdim zirgs man grūžās virsū, bet tā ļoti sparīgi. pirmai brīdī nesaprotu, bet tad pielec - zirdziņam ir bail. no šķēršļu statņiem un riepām. visbriesmīgākās izrādās mucas, kas mētājas blakus laukumam. ķiķinu un veļu to mucu laukumā, lai varam ar viņu padraudzēties, bet Radis ir tādās šausmās, ka palecas uz visām četrām un aizliekas prom. man tas ir tik negaidīti, ka striķis izšļūk no rokas. es knapi valdu smieklus. bet zirgs tāds mīļš, viņš baidās un lēkā un raustās un šņāc. kakls sarullējies un nāsis plīvo, tomēr nav balto, pārgriezto acu histērija, kad aiziet ciet un neko nesaprot. drīzāk tāda rotaļa ar bailēm un nezūdošs kontakts ar mani. nu tāds - mammu, mammu, glāb. viņam arī ļoti nepatika, ja gadījās, ka muca ir mums pa vidu, uzreiz mēģināja pārkārtoties tā lai ir man blakus vai aizmugurē. kādas 40 min noņēmāmies ar to mucu. beigās jau gājām blakus, es ar kāju spēru to mucu, lai ripo pa priekšu un Radis bolīja acis patiesi bažīgā jautājumā - mammu, mammu vai Tu tiešām esi pārliecināta, ka tā muca mums neko nevar nodarīt? tiešām, tiešām?. kad jau man bija galīgi apnikusi tā muca un Radis ar likās pie viņas pieradis un sačāpstinājis, atgriezāmies pie tās blakus iešanas. un - atkal pie tās pašas sienas zirgs man stumjās virsū. tur taču ir otra muca un tas nepavisam nav tas pats, kas pirmā
karoč, šīs dienas laukuma darbošanās iekrita mucā
pēc tam saseglojāmies un uz mežu. pirms tam no zemes patestēju rikšus. 100% tīra gaita joprojām nelikās, bet nu rikšoja viņš ļoti labprātīgi un lepni mētāja priekškājas. izgājām Ziedi - Mežsētas. gāja ļoti labi. līdzenākos un taisnākos gabalos arī parikšojām, palēkšojām. enerģijas netrūka, likās ļoti spridzeklīgs, bet tai pašā laikā ļoti, ļoti mīļš un sadarbīgs. ļoti jauki stājās un tikpat jauki samazināja ātrumu, kad man likās pārāk ātri. nu burvīgs. ā nu vienā lēkšu momentā fiksā sānu gaitā ielikāmies mežā, jo zirgs ieraudzīja pusnožuvušu peļķi un laikam viņam izlikās, ka tur kāda gļotu nāra paslēpusies vai kas tāds
nujā, sanāca tāda mīļa, jauka un ļoti smaidīga kopā pabūšana. tik moš Radim arī magnijs jāuzēd, jo tā baidīšanās no visa likās bišķi ta ka par daudz. nē, nu forši vismaz, ka ciet nekrita un palika ar mani savās bailēs.

6. augusts

uzmetu mušu deķi, jo tomēr diezgan daudz bij to mošķu šodien. aizgājām līdz Ziedu krustojumam un tad gar nolauzto egli atpakaļ. pa maziem gabaliņiem bišķi rikši, bišķi lēkši, bet tīri tā - smeķītim. lai kko vairāk darītu bija pārāk karsts un dundurains.
dušojoties Radis mani izklaidēja dzerdams no šļūkas kā no salmiņa - nu tā, ka man praktiski nav jātur - pats paņem mutē, dzer, burbuļojas un žļurgājas. nebiju nekad iepriekš redzējusi ka viņš tā darītu, bet nu izskatījās lieliski.
pēc slinkas vārtīšanās (tikai viens sāniņš tika apvārtīts) Radis izdomāja pajokoties. ne lūdzams negāja aplokā. tur tagad tā striķu sistēma, lai zirgi netiek pie nojumēm, kurās siens sakrauts. apaušus jau noņēmusi, atsienu vienā pusē striķi un saucu zirgu. zirgs atnāk, bet paiet garām un pieiet pie barotavas. saucu - lūr, bet nenāk. aizsienu striķi, noķeru zirgu aiz krēpēm, atvelku pie sevis. zirgs stāv. atsienu striķi, zirgs aiziet uz otru pusi, pie otra striķa. atsienu to striķi, zirgs atkal aiziet atpakaļ. šitā kādas 10 minūtes. gribējās jau palikt dusmīgai, bet nu bij skaidrs, ka zirdziņam tik gribas pajokoties - rokās devās un pat nāca, kad saucu, tikai nepakam negāja iekšā aplokā. karoč vesels cirks izvērtās.