2012
18. aprīlis
šodien bij fiksais staļļa brauciens. vedu vienu pacančiku vizināties. regulāri satieku šo vilcienā un šis jau mēnešus trīs prasa, kad paņemšu līdzi ar zirdziņiem iepazīties.
zirgi bija ganos, pašai tuvākajā pļavā, bet kad savācu Radi, pārējie ar pamazām uzvilkās augšā.
sākumā pavizināju pacančiku soļos, tad pati bišķi pajāju - nu neko daudz, tik zirgu pakustināju. parikšoju, palēkšoju, pārreiz mazajam šķērslītim pārgāju. cepās atkal kauko un vilka mani uz tiem šķēršļiem virsū. pademonstrēju kāpšanu uz riepas. pirmai reizē kaukā ar mani mugurā nekāpa, nokāpu nost, tad uzkāpa un pēc tam kāpa arī ar mani mugurā. atkal nost negribēja kāpt
pēc tam atkal uzsēdināju pacančiku, tas gribēja pamēģināt parikšot. kordai bij slinkums iet pakaļ, tāpēc tāpatvien blakus skrienot parikšināju. un pacančikam cepuri nost - turējās ļoti labi un diezko nemaz nebumsījās. bet nu viņš savlaik daudz skeitojis un snovojis, līdz ar to līdzsvars šam izkopts.
20. aprīlis
9os izbraucu no mājas, 21os atgriezos.
jābrauc bija agri, jo visi jāsapucē par godu "Ķepa uz sirds" filmēšanai. protams laiks pelēks, Katķka pazudusi un sūdi nenotīrīti, zirgi vienos dubļos. neko diži nepaspējām, filmētāji atbrauca un nofilmēja visu kā bija rādīšot nākamajā vai aiznākamajā raidījumā. sižets būšot tik 4 min. varbū ka mēs ar Radi ar būsim redzami.
vēlāk izgājām Ziedi - gandrīz Mežsētas - atpakaļ uz Ziediem un pa Līgas taku mājās. iemesls šādam jocīgam maršrutam tāds, ka gribējās lēkšot, bet man nebija pārliecības ka es Radi apturēšu tad kad vajadzēs apturēt. nu ja ietu viena, ta jau lēkšotu un skatītos kā būs, bet bijām tak ar A. un viņai nesen vēl tā roka bij pabojāta. tāpēc kādu gabalu pirms Mežsētām metām riņķī un lēkšojām prom-no-mājām virzienā. Radim vispār bija asinīs Voltērs un Fanta diezgan iepalika, bet nu laicīgi sākot bremzēt sanāca nobremzēt tai vietā, kur biju plānojusi to darīt.
kad jau atsoļojāmies, no mākoņiem izlīda saulīte un pielijušais mežs atmirdzēja vienos dimantos un briljantos. nenormāli skaisti.
beigās saņēmos arī Misā iekrist. bet baigi auksts bija, drošvien tāpēc ka visu dienu apmācies un lija.
21. aprīlis
talka. pēc tās gājām vesels bars. zirgs bija ļoti jauks, godīgs un pieklājīgs. var teikt, ka vispār nevoltērojās. maršruts foršs sanāca - Ziedi - Šiškina taka - auļu ceļam paralēlais ceļš - auļu ceļš - Mežsētas. diezgan daudz gājām ātrās gaitās, lēkši sanāca mājupceļā pa auļu ceļu, bet tādi jauki un mierīgi, neviens nekur nenesās. laiks ideāls - silts, sauss, saulainais un vēl nav mošķu. atskaitot kailgliemju nāriņas, kas izšļāc gļotas, bet galu galā mēs viņas nesatikām
atnācām mājās, nomērījāmies (Radis ir 173cm skaustā), nezkāpēc ilgi tusējām ar smilšainiem, apvārtījušamies zirgiem pa laukumu pļāpājot.
kopš 2dienas drausmīgās klepošanas Radis īsti vairs nav klepojis. vismaz es neesmu dzirdējusi.
18. aprīlis
šodien bij fiksais staļļa brauciens. vedu vienu pacančiku vizināties. regulāri satieku šo vilcienā un šis jau mēnešus trīs prasa, kad paņemšu līdzi ar zirdziņiem iepazīties.
zirgi bija ganos, pašai tuvākajā pļavā, bet kad savācu Radi, pārējie ar pamazām uzvilkās augšā.
sākumā pavizināju pacančiku soļos, tad pati bišķi pajāju - nu neko daudz, tik zirgu pakustināju. parikšoju, palēkšoju, pārreiz mazajam šķērslītim pārgāju. cepās atkal kauko un vilka mani uz tiem šķēršļiem virsū. pademonstrēju kāpšanu uz riepas. pirmai reizē kaukā ar mani mugurā nekāpa, nokāpu nost, tad uzkāpa un pēc tam kāpa arī ar mani mugurā. atkal nost negribēja kāpt
pēc tam atkal uzsēdināju pacančiku, tas gribēja pamēģināt parikšot. kordai bij slinkums iet pakaļ, tāpēc tāpatvien blakus skrienot parikšināju. un pacančikam cepuri nost - turējās ļoti labi un diezko nemaz nebumsījās. bet nu viņš savlaik daudz skeitojis un snovojis, līdz ar to līdzsvars šam izkopts.
9os izbraucu no mājas, 21os atgriezos.
jābrauc bija agri, jo visi jāsapucē par godu "Ķepa uz sirds" filmēšanai. protams laiks pelēks, Katķka pazudusi un sūdi nenotīrīti, zirgi vienos dubļos. neko diži nepaspējām, filmētāji atbrauca un nofilmēja visu kā bija rādīšot nākamajā vai aiznākamajā raidījumā. sižets būšot tik 4 min. varbū ka mēs ar Radi ar būsim redzami.
vēlāk izgājām Ziedi - gandrīz Mežsētas - atpakaļ uz Ziediem un pa Līgas taku mājās. iemesls šādam jocīgam maršrutam tāds, ka gribējās lēkšot, bet man nebija pārliecības ka es Radi apturēšu tad kad vajadzēs apturēt. nu ja ietu viena, ta jau lēkšotu un skatītos kā būs, bet bijām tak ar A. un viņai nesen vēl tā roka bij pabojāta. tāpēc kādu gabalu pirms Mežsētām metām riņķī un lēkšojām prom-no-mājām virzienā. Radim vispār bija asinīs Voltērs un Fanta diezgan iepalika, bet nu laicīgi sākot bremzēt sanāca nobremzēt tai vietā, kur biju plānojusi to darīt.
kad jau atsoļojāmies, no mākoņiem izlīda saulīte un pielijušais mežs atmirdzēja vienos dimantos un briljantos. nenormāli skaisti.
beigās saņēmos arī Misā iekrist. bet baigi auksts bija, drošvien tāpēc ka visu dienu apmācies un lija.
talka. pēc tās gājām vesels bars. zirgs bija ļoti jauks, godīgs un pieklājīgs. var teikt, ka vispār nevoltērojās. maršruts foršs sanāca - Ziedi - Šiškina taka - auļu ceļam paralēlais ceļš - auļu ceļš - Mežsētas. diezgan daudz gājām ātrās gaitās, lēkši sanāca mājupceļā pa auļu ceļu, bet tādi jauki un mierīgi, neviens nekur nenesās. laiks ideāls - silts, sauss, saulainais un vēl nav mošķu. atskaitot kailgliemju nāriņas, kas izšļāc gļotas, bet galu galā mēs viņas nesatikām
atnācām mājās, nomērījāmies (Radis ir 173cm skaustā), nezkāpēc ilgi tusējām ar smilšainiem, apvārtījušamies zirgiem pa laukumu pļāpājot.
kopš 2dienas drausmīgās klepošanas Radis īsti vairs nav klepojis. vismaz es neesmu dzirdējusi.
Komentāri
Ierakstīt komentāru