2015/aprīlis - zobi

2012
18. februāris

šodien tāda ļoti apgarota diena. drošvien sanāks garš un pacilāts ieraksts
mēs ar Irbi salasījušās From Leading to Liberty, izdomājām, ka jāizmēģina tur ieteiktā spēlēšanās vairāku zirgu grupās. tur teikts, ka tā rezultāti rodas ātrāk un jautrāk, jo zirgi mācās viens no otra un viņus izklaidē tāda darbošanās.
sākumā mazliet iesildījāmies katra ar savu zirgu atsevišķi. paprasījām ko nu kura. pēc tam palaidām zirgus vaļā, lai sāk draudzēties un rotaļāties. tai brīdī man bija pirmais WOW - gāju aizsiet ar kordu ciet to caurumu laukumā pie sūdu kaudzes, jo Sniķim patīk notīties. eju, Radis bez striķa nāk plecu pie pleca līdzi. samulstu mazliet. sāku skriet, šis rikšo tāpat plecu, pie pleca ar mani. apstājos. zirgs apstājas, ne mirkli nekavējoties. sāku atkal skriet. zirgs joprojām blakus. es šitāda un kājas jau ļimst no laimes - izrādās Radis pats piedāvā spēlēties brīvībā. lai nu, ko to es no viņa, vismaz pagaidām, nebiju gaidījusi.
labi, draudzinam Radi ar Sniķeri. rezultāts patīkami pārsteidz, abi visnotaļ draudzīgi rikšinās turpu šurpu kopā pa laukumu. Sniķis aicina Radi spēlēties, Radis mulst. pamet bišķi pakaļu, palēkšo, nokautrējas vēl vairāk.
izdomājam, ka iesim kāpt kopā uz riepas. līdz šim man bija izdevies dabūt Radi uz riepas tikai ar priekškājām un uz ļoti īsu mirkli - uzlika kājas un uzreiz leca nost. Sniķis lepni nodemonstrē ka un kā var uz riepas uzkāpt un stāvēt, prasu uzreiz Radim - šis ņem un uzkāpj arī. es atkal
ejam atpakaļ uz laukumu, kaut ko tur vēl ņemamies līdz izdomājam prasīt spāņu soli. Radim nebiju vispār nekad prasījusi, Sniķis bišķi bija laikam jau iepriekš mēģinājis. un atkal - bezmaz no pirmā prasījuma lepni vicina priekškājas, virzamies pat nedaudz uz priekšu un gandrīz sinhroni ar Snikeru. protams, ne jau ideāli, ar zemes kārpīšanu un kāju jaukšanu, bet tomēr... man jau kurais
pēc tam pamēģināju vēl paskraidīt ar šo brīvībā - nu tipa varbūt pirms tam tas bija tikai pārpratuma pēc, bet nē tomēr nebija vis

sataisījos lai pajātu. pamēģināju lēkšus un atkal - zirgs paceļas pavisam mierīgi. nekur negāžas, nestiepjas, pavadas ārā nerauj. iet smukā, vienmērīgā darba lēksī. pavisam jauks un mierīgs. no laimes bezmaz apčurāties varēju. stūros gan bišķi slīdēja, tāpēc aizgājām aizlēkšot līdz nolauztajai eglei. izmantoju izdevību, ka esam tikai divatā un apkritu zirgam ap kaklu. tiesa nevis lai nenokristu, bet lai pierunātu pilnas ausis cik viņš foršs un labs un lielisks un brīnišķīgs. Radis kā jau Radis atkal ļoti samulsa un sakautrējās par to visu.

pēc tam gan zirgs teica, ka viņam pietiek, viņš grib ēst sienu un lai viņu liek mierā. kad nācās vēl viņu patraucēt ar seglu mērīšanas pasākumu, savilka pavisam šķību ģīmi
man pēc tam uz darbu bija jābrauc, tās gan bija mokas. biju nogurusi gan fiziski, gan psiholoģiski un gribējās būt kaut kur mierā un klusumā un lēnām visu sagremot. līdz brīdim kad var nočāpstināties

21. februāris

šodiena gan tāda jocīga sanāca. no rīta likās, ka ir īstā diena pavasara atmodai - pati izgulējusies, saulīte spīd, ārā silts un jauks. ideāli apstākļi jaunas, skaistas dzīves sākumam
aizbraucu uz stalli, sāku ar nelielu paspēlēšanos. atkārtoju to, ko darījām 6dien kopā ar Snikeru un jāatzīst ar Snikeru bija priecīgāk un produktīvāk. uz riepas ar visām 4 neuzkāpām, uzkāpām tikai ar priekškājām, bet vismaz zirgs mierīgi pastāvēja kādu laiku un neleca uzreiz nost. vazāties pa laukumu ar mani plecu pie pleca bez striķa arī nebija nekādu problēmu un uz spāņu soļa iedīgļiem čalis ir ritīgi pavilcies - vēl neesmu īsti sākusi prasīt vai gribu prasīt ko citu, šis jau mahājās ar priekškāju vai vienkārši paceļ viņu augstu gaisā un stāv lepns kā pāvs.

tālāk kārtējā seglu mērīšanas procedūra. it kā labi, bet zirgs aušojas kko. tā arī nesapratu līdz galam, vai segli tomēr kaukur nepatika vai vienkārši pavasaris galvā. nu bija tāds diezgan Voltērīgs. 3x mani soļos apņēmīgi kā traktors iznesa ārā no laukuma. soļos! ātrākās gaitās neko diži daudz nedarījām. rikšinājās diezgan smuki, bet lēkšos uzvedās jocīgi, gar garo laukuma iekšmalu virzienā prom no mājām ārprātīgi nesās, uz īsās malas noīsinājās, un gar otru galo malu, gāja itin mierīgi līdz pret vidu noštopējās. un tā vairākas reizes. nu kaukāds dīvains Voltērs, karoč. ā, vispār Irbei radās paralēlais apzīmējums Voltēram, varbūt pat labāks - Radikāl(i)s

pēc atsoļošanas nosegloju turpat laukumā, ar domu, moš gribēs pavārtīties. zirgs negribēja, bet beigās man pašai sagribējās. tas sniegs tik mīksts un jauks likās. izdomāju, ka nenāktu par sliktu desentizēt zirgu uz kūleņu mešanu. tad nu kūleņoju viņam riņķī apkārt, viņš stāvēja uz vietas, bolīja acis un lēni, izbrīnīti krāca, bet es pierausu daudz sniega sev aiz krāgas
beigu beigās tā īsti neko jēdzīgu nebijām izdarījuši, tik zirgs ar nelieliem pārtraukumiem bija dabūjis 3 spaiņus paikas - dārzeņus, spraukumus un musli. un starp citu viņam ir milzīgs siena vēders uzaudzis. kurā mirklī viņš uzradās es pat nepamanīju.