2012
16. novembris
zirgs atkal bubina. dabū daudz ēst. pajāju pa laukumu. rikšos viss pa lielam labi, bet lēkšos atkal sākas. uz vienu pusi vēl ciešami, bet uz otru gāžas kā mocis, slīpi gar zemi, rauj rokas ārā un nesās kā traks. es diemžēl visu šito nedēļu ne visai labi fiziski jutos, galīgi nebija spēka ar viņu cīnīties un diskutēt.
18. novembris
jutos kaukā labāk un visko sadarīju. kad atbraucu, pa gabalu pabļāvu "čau, Radi" un gāju ģērbties, bet zirgs panācās pretī un pirmo reizi mūsu attiecību laikā man par godu iezviedzās. nu ne tā pilnā rīklē, bet tomēr. es protams laimīga bez gala.
iepazīstināju Radi ar bumbu. biju gaidījusi trakāku reakciju, jo cik līdz šim bija sanācis bumbai iet garām, tad vienmēr bijusi krākšana un šņākšana un dancošana. bet šodien kaukā diezgan vēsā mierā uztvēra. mēs ar L. pat volejbolu uzspēlējām pāri viņa mugurai. zirgs stāvēja nepiesiets, bumba brīžam neveikli atsitās pret viņa sānu, bet viņam vienalga bišķi arī pats ar purnu paviļāja un pabakstīja to bumbu, bet baigi neaizrāvās.
pēc tam bišķi pajāju. ar trenzi. negribēju atkal cīnīties. gāja daudz labāk, bet lēkšos uz to pašu slikto pusi atkal sākās nesaprašanās. es gan pati pavisam tizla un nekonkrēta palikusi, kad I. no malas pakoriģēja kļuva mazliet labāk un šis tas pašai tapa skaidrāks.
pēc jāšanas mēģināju Radim mācīt kā būt īstam patriotam - turēt zobos karodziņu un vicināt. zobos gan ņēma, bet nevicināja un uzreiz špļāva ārā. aizgājām uz mežu paēst sūnas un beigās vēl asti viņam apgriezu. bija jau līdz zemei izaugusi un tagad dubļos tāda kā saķepusi lāpsta līdz puskājai izskatījās. šaubos vai ir patīkami ar tādu apkārt vazāties.
vispār, ja neskaita problēmas ar tiem lēkšiem, attiecības ar zirgu pēdējā laikā tādas ļoti siltas un mīļas. zirgs bubina tik bieži kā nekad, nāk pretī, kad staigāju pa teritoriju pavada mani ar ilgpilniem skatieniem... tā ka pa lielam mums viss labi
aste aizvakar (nevar gan īsti saprast, jo rakurss nav pareizais, bet reāli tas ir milzīgs un plakans dubļu kumšķis. bija)
19. novembris
stallī esmu neraksturīgi agri - 10os. viss kluss un mierīgs. laiks jauks, tāds dzestrs un silts vienlaicīgi. tomēr nē, zirgi aizklīduši gar upi rīta pastaigā.
Radim šodien bija jāiejūtas zvaigznes lomā un jāpiedalās manas kursabiedrenes fotosesijā. tad nu gājām ar Radi vēl 4 svešu cilvēku kompānijā mežā bildēties. konstatēju, ka mans zirgs laikam lēnām mutē par aukstasini, jo lai arī viens, bez citiem zirgiem, ar tik daudz aktīviem un jocīgiem cilvēkiem, uzvedās priekšzīmīgi. stāvēja stalti un pozēja ar manu kursabiedreni, neraustījās, negrūstījās, nenervozēja un necepās. tik brīžam uzēda sūnas vai kaut kādu meža zāli. stāvēju gabaliņu nostāk un brīnījos.
16. novembris
zirgs atkal bubina. dabū daudz ēst. pajāju pa laukumu. rikšos viss pa lielam labi, bet lēkšos atkal sākas. uz vienu pusi vēl ciešami, bet uz otru gāžas kā mocis, slīpi gar zemi, rauj rokas ārā un nesās kā traks. es diemžēl visu šito nedēļu ne visai labi fiziski jutos, galīgi nebija spēka ar viņu cīnīties un diskutēt.
18. novembris
jutos kaukā labāk un visko sadarīju. kad atbraucu, pa gabalu pabļāvu "čau, Radi" un gāju ģērbties, bet zirgs panācās pretī un pirmo reizi mūsu attiecību laikā man par godu iezviedzās. nu ne tā pilnā rīklē, bet tomēr. es protams laimīga bez gala.
iepazīstināju Radi ar bumbu. biju gaidījusi trakāku reakciju, jo cik līdz šim bija sanācis bumbai iet garām, tad vienmēr bijusi krākšana un šņākšana un dancošana. bet šodien kaukā diezgan vēsā mierā uztvēra. mēs ar L. pat volejbolu uzspēlējām pāri viņa mugurai. zirgs stāvēja nepiesiets, bumba brīžam neveikli atsitās pret viņa sānu, bet viņam vienalga bišķi arī pats ar purnu paviļāja un pabakstīja to bumbu, bet baigi neaizrāvās.
pēc tam bišķi pajāju. ar trenzi. negribēju atkal cīnīties. gāja daudz labāk, bet lēkšos uz to pašu slikto pusi atkal sākās nesaprašanās. es gan pati pavisam tizla un nekonkrēta palikusi, kad I. no malas pakoriģēja kļuva mazliet labāk un šis tas pašai tapa skaidrāks.
pēc jāšanas mēģināju Radim mācīt kā būt īstam patriotam - turēt zobos karodziņu un vicināt. zobos gan ņēma, bet nevicināja un uzreiz špļāva ārā. aizgājām uz mežu paēst sūnas un beigās vēl asti viņam apgriezu. bija jau līdz zemei izaugusi un tagad dubļos tāda kā saķepusi lāpsta līdz puskājai izskatījās. šaubos vai ir patīkami ar tādu apkārt vazāties.
vispār, ja neskaita problēmas ar tiem lēkšiem, attiecības ar zirgu pēdējā laikā tādas ļoti siltas un mīļas. zirgs bubina tik bieži kā nekad, nāk pretī, kad staigāju pa teritoriju pavada mani ar ilgpilniem skatieniem... tā ka pa lielam mums viss labi
aste aizvakar (nevar gan īsti saprast, jo rakurss nav pareizais, bet reāli tas ir milzīgs un plakans dubļu kumšķis. bija)
19. novembris
stallī esmu neraksturīgi agri - 10os. viss kluss un mierīgs. laiks jauks, tāds dzestrs un silts vienlaicīgi. tomēr nē, zirgi aizklīduši gar upi rīta pastaigā.
Radim šodien bija jāiejūtas zvaigznes lomā un jāpiedalās manas kursabiedrenes fotosesijā. tad nu gājām ar Radi vēl 4 svešu cilvēku kompānijā mežā bildēties. konstatēju, ka mans zirgs laikam lēnām mutē par aukstasini, jo lai arī viens, bez citiem zirgiem, ar tik daudz aktīviem un jocīgiem cilvēkiem, uzvedās priekšzīmīgi. stāvēja stalti un pozēja ar manu kursabiedreni, neraustījās, negrūstījās, nenervozēja un necepās. tik brīžam uzēda sūnas vai kaut kādu meža zāli. stāvēju gabaliņu nostāk un brīnījos.
Komentāri
Ierakstīt komentāru