2015/aprīlis - zobi

2012

16. maijs

no rīta ilgi nobumbulēju pa māju. kad beidzot sāku braukt, sāka krist arī pirmās lietus lāses. kamēr tiku līdz stallim jau pamatīgi gāza. pie betona manēžas uz ceļa stāvēja stirna un blenza uz mani, pēc tam slinki ieleca krūmos. atbraukusi gāju iekšā uz tēju, kas ievilkās līdz kādiem 19iem.
vienubrīd, kad bija bišķi pierimis, izgāju izbarot Radim abus spaiņus - vienu ar pienenēm, otru ar āboliem, ķirbju mizām un redīslapām. ķirbis gan nebija šoreiz pa prātam. likās, ka nekas vairāk ar netiks ar zirgu darīts, likās ka arī alerģija pret jāšanu nav vēl pārgājusi, bet beigās izrādījās savādāk.
atbrauca neizgulējusies R. un Irbe - man jau viņas pa logu ieraugot sāka likties, ka moš tomēr varētu pajāt. kad viņas bija padzērušas tēju, sāku kūdīt uz mazu līkumiņu apvidū un uzkūdīju arī. lietus ar bij pierimis.
fiksi saseglojāmies, izlēmām, ka neiesim neko daudz, tik traktora rises luņķīti. zirgs jau no paša sākuma lika manīt, ka viņam šodien esot SPORTS asinīs gāja aktīvā solī pa priekšu, jau pirmie rikši tādi visnotaļ raiti...
maršruts sanāca foršs - sākumā pa kalniņiem, tad pa priedīšu taciņu, tad traktora rise, tad taciņa gar manēžas aizmuguri, tad lēkši no nolauztās egles uz Ziediem, Ziedi un tad šortkats pa puspurvaino stigu uz Mežsētām un atkal lēkši māju virzienā. sākumā gan nebija domāts ka iesim tik daudz, bet traktora rise izrādījās lēkšošanai nepiemērota, jo zirgiem slapjumā slīdēja. lēkšot tomēr gribējās (man pat liekas, ka zirgiem vairāk nekā mums pašām), tāpēc ar beigās sanāca tāds pavisam pieklājīgs aplītis.
zirgs fantastisks, vispār pēdējā laikā es apvidū vislaik priecājos cik viņš foršs. ja agrāk viņš man skaidri rādīja visus tuvākos pagriezienus uz māju pusi vai vienkārši minstinājās iet uz priekšu, īpaši kā pirmais (vai vienīgais), tad tagad iet ideāli. jau kādu laiku vairs nav sajūtas, ka viņš nepārtraukti domātu kā ātrāk nokļūt atpakaļ mājās. toties ir sajūta, ka mēs ejam kopā, lai kur arī tas nebūtu.
tā kā asinīs bija jūtams tas SPORTS, tad uz lēkšiem iekārtojāmies kolonnas aizmugurē. pirmie lēkši gan bija tādi pārāk lēni - Radaprāt Snikera lēkšu ātrums atbilda tikai viņa rikšu ātrumam, tāpēc Radis pamanījās noslienāt Volframam dibenu un kā R. izteicās - brīžam licies ka Radis ar purnu bīda Volframa dibenu uz priekšu pēc lēkšiem bija vājprātīga ātruma rikši caur Ziediem, kurus pārcietu puspiesēdē. otrie lēkši - gar Mežsētām uz mājām bija daudz foršāki - pavisam optimālā ātrumā. zirgs, lai arī lika noprast, ka labprāt kustētos ātrāk, tomēr palika pieklājīgs, bremzējās pirms līkumiem, turēja puslīdz pieņemamu distanci un vispār bija ārkārtīgi jauks.

23. maijs

kaukāda tāda sajūta, ka zirgs nav redzēts miljons gadus. kad aizgājām uz ganiem pakaļ, mani sagaidīja tāds skaists un spīdīgs. beidzot iztūņājies no ziemas spalvām. 6dien vēl nebija.
šodien mums bija ļoti interesanta smalkumu nodarbība pie Agritas. daudz informācijas, diezgan daudz apstiprinājumu tam, ka lietas, kas man jau iepriekš likušās ne visai, tādas patiešām ir un izskaidrojums kāpēc (piemēram, aizmigšana riņķa spēlē). es runāju ar zirgu pārāk skaļi un haosaini, vajag samazināt fiziskās izpausmes un nodarboties ar iekšējām -
parasto četru fāžu tapināšanos padarīšanu nomainīt pret doma-enerģija-ķermenis (mans, nevis zirga)-tap (vispirms pa zirga burbuli un tikai, ja arī tad vēl nav reakcijas, pa fizisko ķermeni);
atrast sevī visu gaitu enerģiju, domās darboties ar telpu - tās atvēršanu/aizvēršanu tur kur vēlos/nevēlos, lai zirgs pārvietojas. ikdienas dzīvē vērot kāda manī pašā rodas enerģija, piemēram, uzsākot iet, vai ceļoties no krēsla un attiecīgi izmantot darbā ar zirgu;
es pārāk nepieklājīgi brāžos iekšā zirga privātajā telpā, vajag pieklājīgāk. un jānosaka zirgam manas privātās telpas robežas, bet tā lai tās spēj būt elastīgas - ja vajag 3 metri, ja vajag 30 cm un jāprot tas zirgam likt saprast tā lai viņam tas neliktos nekosekventi;
bloki jāliek BEZ enerģijas (šausmīgi grūti);
nezaudēt fokusu, nepazust savās domās un netaisīt liekas pauzes, kas liek zirgam apjukt un īsti nesaprast, ko no viņa gaida;
Radis ir ļoti jūtīgs, bet nepārliecināts - visu laiku uzdod jautājumus - vai ir pareizi, vai ir sapratis. man vajag uz tiem laicīgi un skaidri atbildēt

bija vēl daudz kas, bet viss uzreiz nenāk prātā, pašai ar vajag laiku nočāpstināties un sagremot uzņemot informāciju.
ir nofilmējies arī gabaliņš, kura sākumā es demonstrēju ko mēs protam un pēc tam Agrita testē Radi. tas ko es daru izskatās drausmīgi - skaļi un haosaini, bet Agritai atkal viss tik klusi un smalki un niansēti. es vispār brīnījos cik Radis labi ar viņu sastrādājās. bija jau protams tāds mazliet satraucies, pārreiz paskatījās uz mani ar tādu - eu, es labāk gribu pie Tevis - skatienu, bet nu no visiem, kurus esmu redzējusi ar viņu kauko mēģinam darīt, Agritai sanāca nesalīdzināmi vislabāk.

tas laikam pagaidām galvenais kas palicis prātā no darbošanās, moš vēlāk vēl kaukas izlīdīs ārā.
daudz, kas ļoti saskanēja ar to, ko tagad lasu Kohanovas grāmatās, daudz kas apstiprināja to, ko pati esmu iekšēji domājusi, bet kautkāpēc neņēmusi vērā. nujā - Agrita arī apstiprināja manas aizdomas, ka mēs ar Radi abi esam pasīvie

zirgs foršs bija. diezgan uzmanīgs tāds, lai arī demonstrējot ko protam, biju mazliet satraukusies, ka tādam nepazīstamam cilvēkam kauko jārāda, zirgs bija jauks un nekādas blamāžas netaisīja. pēc nodarbības aizgājām līdz dīķim, bet man nebija riktīgie apavi brišanai pa ūdeņainiem dubļiem un zirgam riktīgais noskaņojums. Radis rādīja uz kuru pusi ir gani un par maniem maigajiem ieteikumiem izmēģināt plunčājienu dīķī sāka cepties. tāpēc gājām vien atpakaļ, izēdām spraukumu spaini un jājām uz ganiem. zirgs turpināja būt jauks un lai arī bija skaidri saprotams, ka kukaiņi ir viņu izbesījuši un viņš ilgojas pēc iespējas ātrāk nokļūt ganos, tomēr bija pieklājīgs, lēnināja rikšus uz pieprasījumu, stājās, utt. pagājšvasar manliekas nekas tāds nebūtu bijis iespējams - nu ar tādu kukaiņu nokaitinātu Radi, striķapaušos, bez segliem, mierīgi un bez kautiņiem nokļūt līdz ganiem un ieiet aplokā kā pieklājas, nevis nonesot ganu. kad ielaidu iekšā, tad gan sāka bļaut un lēkšos aiztesās projām.