2015/aprīlis - zobi

2012

15. augusts
pavēlu vakarā aizvedu Kārli uz lidostu un atceļā iebraucu apsveicināties ar zvēriņu. zvēriņi ielikti atsevišķā aplokā noganīt pļaviņu, kas pretējā ceļa pusē kā lielais aploks.
vakars silts un mierīgs. zirgi tādi diezgan jestri un aktīvi, bet kad pēc kādas pusstundiņas taisos prom, izskatās ka taisās uz čučēšanu. ejot prom gan ir tāda aizdomīga sajūta, noskatos vēl cik smuks Līgai mauriņš un puķu dobes pie mājas. ļoti skaisti izskatās...
vakars silts, aizeju vēl nopeldēties. ap desmitiem izbraucu, neesmu vēl necik tālu tikusi, kad zvana Līga. zirgi ārā. braucu atpakaļ.
viss ir sakritis tieši tik nelāgi cik var sakrist. noganāmās pļavas aploks ir lupatās - 2 malas nonestas. parastais aploks nonests jau no rīta, ziemas aploks daļēji demontēts uz pārbūvi - kur likt zirgus nav vispār.
ārā tumsa. uz galvas liekamā lampiņa, kas man mašīnā vienmēr stāv un vienmēr darbojas, šoreiz izdomā nedarboties. jāiztiek ar vienu mazu batereju no būdas uz abām, kas krietni palēnina darbošanās ātrumu.
zirgi salīduši smukajā piemājas mauriņā, ēd puķes no puķudobēm. Raimis nikns vājprātā, Maija bļauj. samargojam kaukā nebūt to aplociņu. pārbaudam elektrību - atklājas, ka akumlators sēžas un sit tikai apmēram katru 14to tikšķi, turklāt ļoti vāju. ir pusdivpadsmit naktī, sākam zvanīties un meklēt akumulatoru - nevienam nav.
Līga izdomā, ka vienīgais variants ir vilkt lentu no stacionārā gana, kas ir pie būdām. jāurbj stabi, jāmargo lenta pāri ceļam, lai var pa apakšu izbraukt/iziet. aizejam līdz būdām un atrodam zirgus pie auzu mucām. attaisījuši 2 auzu mucas un R. mušļa mucu. spaiņi izārdīti un sabradāti, Līgas puķes nolauztas. daži mīcās pa akas vāku un pretendē uz ielūzšanu tajā.
kļūst arvien tumšāks. ļoti spocīga sajūta klumburēt riņķī ik pa laikam uzduroties uz kaukā liela, silta un izbrīnīta, cerot ka tā nav Fanta. cauri tumsai skan zirgu elpa un klusa sprauslāšana. kad kāds ieiet mājas vai būdas gaismās izskatās pavisam spokaini. sajūta kā šausmu filmā par zombijiem.
sākam vilkt lentu, par laimi nav demontēti daļa veco stabu, kas gar ceļa malu. tad palīgā atbrauc no gultas izceltā L. ar tēti. es eju vest zirgus aplokā, viņi paliek urbt stabus un vilkt lentu. vienīgā batereja protams viņiem.
taustos tumsā, mēģinu ņemt pa diviem saderīgiem zirgiem un vilkt uz aploku. daži nāk normāli, daži jāvelk kā ēzelīši. aploka vārtus redzēt nevar, kad atrod un attaisa, pēc tam nevar atrast aiztaisāmo rokturi, zirgi lavās iekšā, lavās ārā. neko nevar saprast. savelku gandrīz visus iekšā. paliek Fanta ārā. neliels zirgs tumsā ar spīdošu baltu pazīmi pierē. man bail. eju pie Līgas saku, lai pati ieved. ka visi ir iekšā, vienīgi Leniju neesmu redzējusi. aiziet Līga un Laima skatīties. beigās izrādās, ka mana Fanta ir nobijies Lenijs un Fantu esmu jau pirms tam ievedusi.
vienlaicīgi pabeidzas arī lentes vilkšana. ļoti palīdz L. tētis. divatā mēs ar Līgu drošvien visu nakti ņemtos.
uzliekam niknāko elektrību. nu tādu kas aitām domāta. pārbaudam - darbojas. Līga vēl netīšām pa dibenu dabū. pulkstenis pāri vieniem un nakts izklaides beigušās. gribas vēlreiz nopeldēties, bet nav spēka.
braucu mājās un pa ceļa līčločiem man rādās visādi jodi un murgi. un lācis. braucu līkumā un priekšā īsts lācis. liels, brūns, pinkains. ceļa malā stāv un skatās spīdošām acīm. mazliet pamirstu, bet piebraucot tuvāk un miegainās acis plašāk atverot izrādās suns. kaukas no Bernes ganu suņa sērijas.


16. augusts

pievakarē dodos atkal liellopiņus raudzīties. kā izkāpju no mašīnas tā eju skatīt vai ir pie vietas. brīnos cik smuki un kārtīgi naktī tā lenta novilkta. mauriņš ar izskatās gana pieklājīgs (Laima novedusi veselu ķerru sūdu no viņa nost). zirdziņi rātni dzīvojas aploka iekšpusē. laikam tā aitu elektrība nikna, visi ietur tādu pieklājīgu distanci no gana.
bars sadalījies pa interešu grupiņām un nododas sociālajai dzīvei. ēd, guļ, dauzās, grūmojas, dažam labam ir arī sekss
domāju, ka vajadzētu pajāt, sastiepju inventāru, eju pēc zirga. barā jauki, notusēju tur atkal labu laiku.
saņemos, aizejam ar Radi uz slitu. Radis jauks - telts pa ceļam liekas tāda aizdomīga, bet nezviedz un nestreso. laikam es viņam patīku arvien labāk
sāku ar to, ka paskatos kā ar klibošanu - rikšos īsajā striķī gaita tīra nav - īpaši uz to labo pusi, bet izskatās krietni labāk. bet pēc tam Radis tik šausmīgi ilgi ēd visu, kas viņam savests (nu tur gadījās man visādas lapas un pienenes no dārza), ka paliek arvien tumšāks un tumšāks, bet man vēl jābrauc uz Ķekavu pēc ūdens. knišļi ar sarodas milzumdaudz. odi arī.
atmetu nopietnākai jāšanai ar roku. uzlieku iemauktus (jo striķapauši un striķis atkal mirkst iesala ekstraktā. šoreiz vismaz savas drēbes nenoķellēju), uzlienu mugurā un ejam uz ganiem. mazu gabaliņu paceļu rikšos, liekas ka neklibo, bet pēc tam sāk pieklibot arī ātros soļos.
piesaku zirgiem lai dzīvo šonakt aplokā, nopeldos un braucu mājās.

iepriekšnakts meistarojums